Kopā ar rakstnieku un žurnālistu Arnoldu Auziņu pavadītās pusotras stundas aizritēja nemanot. Saturīgi piepildīts laiks it kā pazūd un izgaist. Pāri paliek iespaidu gūzma, viela pārdomām. Šķiet, A.Auziņa darbība iedalās divos atšķirīgos posmos: sociālisma un postsociālisma.
Ir rakstnieki, kuri sūdzas par veltīgi iztērētajiem gadiem. A.Auziņš tā nedara. Viņš par 23 gadiem laikrakstā ”Pionieris” saka: ”Skaists laiks!” Un domā, ka ne tikai tāpēc, ka bijis jauns. Tāpat kā mākslinieks Dainis Rožkalns, rakstnieka darba biedrs ”Pioniera” laikā, kurš arī piedalījās sarunā. Skaists laiks varbūt arī tāpēc, ka bērnu laikrakstu mazāk nekā pieaugušo izdevumus kontrolēja un vajāja Glavļits un citas instances. Varbūt tāpēc, ka arī šajā laikā radījis daudz vērtīga un paliekoša.
Rakstnieks silti runāja par notikumiem un brīžiem mūsu pusē. Vairākkārt bijis Eduarda Veidenbauma ”Kalāčos” Dzejas dienu pasākumos, dzejnieka atceres reizēs, arī citkārt. Nav aizmirstams Veidenbauma spieķis, masīvs un pamatīgs. Gribējis tam pieskarties, jo šķitis, ka no spieķa dveš iedvesmas un pamatīguma dzirkstis. Spieķim veltījis arī dzejoli.
Ar humoru stāstīja, kā braukuši uz Jāņa Ozoliņa koncertu Cēsīs. Nācies steigties un pārsniegt ātrumu. Ar jokiem tikuši projām no milicijas darbinieka bez soda.
A.Auziņš ir no tiem dzejniekiem, kura darbi itin bieži komponēti. Interesants būtu krājumiņš ar visām dziesmām, kurām vārdu devis A.Auziņš. Visiem labi zināma par somu pirti. Par vectēvu, kurš laikus sev sarūpējis zārku un to iemēģinājis. Un vēl, un vēl. Kādam dzejolim mūziku radījuši seši komponisti.
Mirdza Lībiete atcerējās tos laikus, kad regulāri notikusi skolu literāro žurnālu vērtēšana. Tad bija, kas tajos raksta, kas izdod un kas vērtē. Galvenais vērtētājs bijis A.Auziņš. Cēsnieku literārie žurnāli (mūzikas vidusskolas un sanatorijas meža skolas) nereti bija konkursa laureāti. Autorus aicināja uz Rīgu, organizēja skaistas tikšanās ar rakstniekiem, māksliniekiem, citiem ievērojamiem ļaudīm. Bērni gaidīja šos braucienus, atgriezās mājās un rakstīja atkal.
Un otrs – postsociālisma posms. Pirmajā A.Auziņš reti pievērsās vēsturei, īsti vēsturiska satura daiļdarbu gandrīz nav. Pēc Atmodas nodarbojies ar ievērojamu latviešu politisko darbinieku, galvenokārt Valsts prezidentu, dzīves izpēti. Pareizāk būtu teikt, ka pētījis jau senāk, tagad varēja sākt rakstīt. Pirmā šī cikla grāmata – ”Četri diži zemgalieši”. Tā par četriem pirmskara Latvijas Valsts prezidentiem, kuri visi no Zemgales, kur visturīgākie saimnieki, visdižāk attīstītā lauksaimniecība. Arī tāpēc pirmskara Latvija ierindojās varenāko lauksaimniecības valstu vidū.
Sekoja grāmatas par Konstantīnu Čaksti un Gustavu Zemgalu. Kā izsakās rakstnieks, tās tapušas ilga darba rezultātā, jo nācies izlasīt visu, kas par šiem vīriem teikts pirmskara un trimdas izdevumos, iepazīties ar arhīvu liecībām, lai nekļūdītos faktu atlasē un izvērtēšanā, lai varētu atļauties izteikt vienu otru savu versiju.
Uzrakstīta arī grāmata par Jāni Balodi, vienu no pretrunīgākajām personībām pirmskara Latvijā.
Nozīmīgi, ka par šīm A.Auziņa nopietnajām grāmatām recenzijas galvenokārt rakstījis Rihards Treijs, valsts emeritētais zinātnieks. Ja A.Auziņš vēsturei būtu pievērsies tik nopietni jau savu žurnālista gaitu pirmsākumos, arī viņš varbūt būtu emeritētais.
Rakstnieks lasīja savu dzeju. Runāja no galvas, ne no papīrīša. Un izteicās, ka nav tik fenomenāli spējīgs visu savu dzeju paturēt galvā, kā to pieprot Skaidrīte Kaldupe un Amanda Aizpuriete.
Rakstniekiem ir savi audzēkņi. A.Auziņam tādi ir mācītājs Juris Rubenis, teātra zinātnieks Normunds Naumanis, tagadējais žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs Ainārs Dimants un citi.
Nelieli ieskicējumi. Kuri ir A.Auziņa Valsts prezidenta kandidāti? Georgs Andrejevs un Aivars Endziņš. Vai rakstnieks slēdz derības? Jā gan. Zaudējis, jo apgalvojis, ka Aivars Lembergs netiks apcietināts. Cer, ka nezaudēs, jo apgalvo, ka Aigars Štokenbergs nebūs Valsts prezidents. Vai bijis kādas partijas biedrs? No iestāšanās komunistiskajā partijā izvairījies. Pēcatmodas gados piecas partijas piedāvājušas vietu savās rindās, taču rakstnieks atteicies. Par ko priecājas? Ka Ainārs Šlesers iemācījies runāt pieņemamā latviešu valodā.
Komentāri