Cēsu Izstāžu namā skatāma vērienīga izstāde “Kad Senatne sev Darbā jēgu rod”. Tā ir ieskats arheologu veikumam Cēsīs un apkārtnē un atspoguļo gan devumu vēstures izpētē, gan ikdienas darbu.
“Kā Cēsīs iedur lāpstu zemē, tā jāsauc arheologi. Nevienu ielu vecpilsētā nevar pārbūvēt vai māju atjaunot bez arheologu klātbūtnes. Tā zem Rīgas ielas izrādījās vēl viena iela. Tas ir vēstures mantojums, kas mūs padara īpašus. Tagad izstādē redzam, cik bagāti esam,” sacīja Cēsu novada pašvaldības administrācijas vadītāja Ieva Goba.
Izstādes ieceres autore Dace Tabūne atklāja, ka Cēsu muzejnieki ilgi apsvēruši, kādu veidot izstādi Latvijas simtgades gadā. Cēsis daudzi zina kā Latvijas karoga dzimteni, ar tām saistās Brīvības cīņas, te dibināta Latvijas armija. Un Cēsis nav iedomājamas bez viduslaiku pils. “Šajos simts gados esam guvuši reālu priekšstatu, kā dzīvoja senais latvietis, kādu apģērbu valkāja. Un tas noticis, pateicoties arheoloģijai. Tā nāk palīgā, kad rakstītos avotos nevaram atrast atbildes,” atgādināja vēsturniece D.Tabūne un piebilda, ka izstādi veidojusi komanda, kurā visi bija ieinteresēti pastāstīt un parādīt bagātību, kas atklāj vēsturi. Izstādes veidošanā piedalījās zinātniskie līdzstrādnieki, dažādu paaudžu arheologi.
Izstāžu nama piecās zālēs var iepazīt arheologu paveikto vēstures izzināšanā. “Te redzams ceļš, kas noiets līdz tam, kad uzzinām, kāds izskatījās senā latvieša apģērbs. Zīvers jau 19.gadsimta izraka senu villaini. Līdz šodienai turpinās izziņa,” sacīja D.Tabūne un pastāstīja par Ainavu senkapiem Drabešu pagastā, kur arheoloģiskie izrakumi deva iespēju rekonstruēt 12.gs. bagātas letgaļu sievietes tērpu. Rekonstruētā villaine redzama Latvijas Vēstures muzeja ekspozīcijā un izdevumos par Latvijas arheoloģiju. Nozīmīgi ir atradumi Ģūģeru kapu laukā. 90.gados rotkalis Daumants Kalniņš un audēja Dagnija Kupče pēc pētnieces Annas Zariņas ieteikumiem izgatavoja jaunu tērpu un rotas.
Izstaigājot izstādi, var gūt priekšstatu par Cēsīm, to vēsturi. Atsevišķa tēma izstādē veltīta arheoloģijas lomai pilsētas identitātes veidošanā un popularizēšanā, kā arī tās nozīmīgais ieguldījums Cēsu un novada attīstībā. “Jau vairāk nekā pusgadsimtu cēsnieku ikdiena nav iedomājama bez arheologu darbošanās. Arheoloģiskie izrakumi notikuši viduslaiku pilī, Riekstu kalnā, pilsētas laukumos un ielās. Pilsēta šajos gados kļuvusi skaistāka, vēsturiski pievilcīgāka un ikvienam interesantāka,” atzina D.Tabūne.
Atsevišķa zāle atklāj arheologu ikdienu. Te redzami viņu darba instrumenti. Tik parasti, ka var vien brīnīties, kā ar tiem var atrast tādas vērtības. Arī arheoloģija attīstās, ienāk mūsdienīgas tehnoloģijas, bet tik un tā bez lāpstas un ķerras neiztikt.
“Tik vērienīga izstāde par arheoloģiju Cēsīs un apkārtnē no seniem laikiem līdz mūsdienām līdz šim nav bijusi. Esam pieraduši pie izstādēm par arheoloģiskajiem atradumiem, bet šī ir plašs skatījums, kur atklājas arheologu devums vēstures izpētē. Te ir ļoti daudz informācijas, redzami atradumi,” vērtēja Latvijas Vēstures institūta pētniece Ieva Ose.
Vienā zālē ir stāsts par arheologiem Zigrīdu un Jāni Apaliem. Zigrīda daudzus gadus bija Cēsu arheoloģiskās ekspedīcijas vadītāja. “Kā skolniece ekskursijā pirmoreiz ieraudzīju pilsdrupas, tad brīnījos, ka var būt tik liela ēka. Cēsis un apkārtne ir daudz pētīta. Atradumu zinātnisko vērtību grūti pārvērtēt. Te kultūrslānis tik bagāts, ne jau tas ir arheologu nopelns, mūsu uzdevums atrast, un tad var pētīt, izzināt vēsturi,” sacīja arheoloģe, Dr. hist. h. c. Z.Apala un uzsvēra, ka arheoloģija nav iedomājama bez cilvēkiem, kuri saprotas, kā arī pauda gandarījumu, ka aizvien pārliecinošāk viņas paaudzes iesākto turpina jaunie arheologi. Zigrīda un Jānis Apali ir atstājuši nozīmīgu nospiedumu Latvijas arheoloģijas attīstībā.
Komentāri