Spraigā darbā rit Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta Cēsu arheoloģiskās ekspedīcijas 33. vasaras darba sezona.
Ekspedīcijas vadītāja arheoloģe Zigrīda Apala informēja, ka viduslaiku pils pagalma izpētē darbi aktīvi notiek jau mēnesi. Turpinās pagājušajā gadā iesāktā viduslaiku pils pagalma bruģa atsegšana un akas meklēšana. Notiek pētījumi pie pērngad iezīmētām un vēl joprojām uz nenoskaidrotu vietu vedošajām kāpnēm. Tas saglabā intrigu. Kāpnes ir iekšpagalma dienvidu malā, tās ir ļoti stāvas.
“Šovasar darbs ir komplicēts, jo strādājam ne tikai vecās Cēsu pils pagalmā, bet vēl vairākos pilsētas objektos vienlaicīgi,” uzsvēra Z.Apala. Notiek Cēsu Jaunās pils rekonstrukcija, un arheologi uzrauga arī šos darbus, kā arī strādā Rožu laukuma tranšejās, kur notiek apakšzemes komunikāciju tīkla izveide. Z.Apala atzina, ka abās vietās atrasta interesanta vēsturiskā informācija.
Cēsu viduslaiku pils pagalmā, kur notiek galvenie izpētes darbi, mēneša laikā arheologi ieguvuši jaunus atradumus. “Unikālo atradumu laiks ar bruņām un monētu depozītiem it kā beidzies, bet joprojām Cēsu pils kultūras slānis sniedz daudz interesanta. Mēneša laikā iegūti vairāki simti dažādu atradumu, kuru starpā var izdalīt ar militāru darbību saistītos – bultas, lodes, bruņu plāksnes. Atrodam zirglietas – pakavus, iemauktu dzelžus, skrāpi un citus priekšmetus. Jāteic, ka šīs lietas pieder pagalma inventāram,” informēja Z.Apala un turpināja, ka atrasti arī baltmetāla pīpīšu fragmenti, dažādi apkalumi un būvdetaļas. “Kā vienmēr, Cēsu pils sniedz monētu atradumus. Vairums šovasar atrasto ir attiecināmas uz Rīgas brīvpilsētas periodu – 16.gs. beigām un 17.gs. sākumu. Atrastas arī zviedru laikā kaltas monētas. Atradumi sniedz informāciju par laiku, kad staigāts pa pils pagalma bruģi. Skaidrs, ka atklātais bruģis saistīts ar Cēsu viduslaiku pils pēdējo pastāvēšanas laiku, kad Livonijas ordeņa mestrs Volters fon Pletenbergs pārveidoja pili, pielāgojot to uguns šaujamieroču laikmetam. Interesanti, ka visās bruģa vietās var redzēt izteiktu deguma kārtu. Tas, iespējams, varētu būt saistīts ar 1748. gada lielo ugunsgrēku, kad līdz ar Cēsu pilsētu nodega arī pils.
Kā visus iepriekšējos, arī šogad arheoloģiskās ekspedīcijas pamatsastāvs nav mainījies. Visus šos gadus Cēsu viduslaiku pilī strādā ekspedīcijas vadītājas vietnieks Dr. biol. Māris Zunde un māksliniece Aina Gailiša. “Apjomu, kas šovasar jāpaveic Cēsu arheoloģiskajai ekspedīcijai, bez pieredzējušiem darbiniekiem nevarētu īstenot,” uzsvēra Z.Apala un pastāstīja, ka izrakumos strādā arī pieci Cēsu jaunieši, kā arī desmit arheoloģijas studenti no Anglijas, Skotijas un Zviedrijas augstskolām.
Lusija Lūke no Edinburgas universitātes Skotijā atzīst, ka arheologu darbs Cēsīs atšķiras no līdzšinējās pieredzes, kas gūta, strādājot akmens laikmeta perioda pētniecībā: “Cēsīs interesanti ir tas, ka pilsētai ir sena vēsture, un izrakumu laukumos var uziet daudz atradumu.” Leišs Smits no Anglijas ir filigrāns arheoloģiskās pētniecības meistars. Viņš zemē spēj atrast pat zivju asaku. Pils pagalmā atradis arī sudraba monētu, Rīgas brīvpilsētas šiliņu, datējams ar 16.gs. beigām, un par to jūtas lepns. Arheologs Gereints Kūpers pagājušajā vasarā pieredzi apguvis izrakumos dienvidaustrumu Anglijā Dorsetā, kur pētīti bronzas laikmeta arheoloģijas pieminekļi. G.Kūpers atzina, ka viņu tomēr interesē viduslaiku arheoloģiskie pētījumi, un Cēsīs viņam šī iespēja ir dota. “Darbs Cēsu viduslaiku pilī ir ļoti zinātnisks,” viņš atzina un pastāstīja, ka brīvajā laikā arheoloģijas studenti dodas ekskursijās, lai iepazītu Cēsis un Latviju.
Cēsnieki ar paveikto varētu iepazīties septembra vidū.
Komentāri