Šogad kartupeļu audzētājiem rūpes sagādā Kolorādo vaboles, kas savu aktivitāti izrādījušas daudz agrāk nekā citus gadus, turklāt to ir arī krietni vairāk nekā parasti.
Gan kartupeļu lapgrauža vaboles, gan kāpuri, ja tie ir lielā daudzumā, var nograuzt visas lapas, kā jau šogad daudzviet noticis. Nelielās platībās vaboles iespējams regulāri nolasīt, tomēr lielākās ar to vien ne-pietiek. Kā šo problēmu risina bioloģisko saimniecību kopēji?
Nītaures pagasta zemnieku saimniecības „Lušēni” saimniece Gaida Krūmiņa norāda, ka vaboļu oliņas ir rūpīgi jāsaspiež: „Ja oliņas paliek kaut vai tikai kādā kaktiņā, tās turpina attīstīties.”
Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta zinātniece Ilze Skrabule kā efektīvāko metodi cīņā ar Kolorādo vabolēm atzīst augu sekas ievērošanu: „Vasaras sākumā, izšķiļoties no kūniņām un neatrodot tuvumā piemērotu barību, kaitēkļi iznīkst vai to izplatība aizkavējas. Efektīvākais attālums, kas ierobežo kaitēkļu izplatību starp iepriekšējā gada un jaunajiem stādījumiem, ir vismaz 100 metri. Diemžēl vējš, īpaši negaisa laikā, kaitēkļus var pārnest pat desmitiem kilometru.”
Līdz ar ķīmiskajiem preparātiem, kurus izmanto lapgraužu iznīcināšanai, ir arī vairāki bioloģiskie preparāti. I.Skrabule norāda, ka pielietot var, piemēram, Bacilonu, kura sastāvā ir baktērijas Bacillus thuringiensis, Nīmazalu, arī Indijas ziepju vai tējas koka ekstraktu, kā arī skuju preparātu Fitoekolu. I.Skrabule vērš uzmanību, ka, izmantojot šos preparātus, jāievēro pielietošanas nosacījumi, piemēram, to darbības efektivitāti samazina spilgta saules gaisma. Turklāt daudz lielāka preparātu iedarbība uz kāpuriem novērojama to attīstības sākumā.
„Neviens no šiem preparātiem pagaidām nav reģistrēts Latvijas Republikas bioloģisko augu aizsardzības līdzekļu sarakstā, bet visu darbīgās vielas ir pieļautas izmantošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā. Pirms preparātu lietošanas bioloģiskajām saimniecībām nepieciešams sertifikācijas institūcijas – SIA „Vides kvalitāte” vai Valsts sertifikācijas un testēšanas centra – atzinums par preparāta pielietošanas nepieciešamību,” stāsta I.Skrabule.
Nītaures pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības „Plumpaiņi” saimniece Ilona Andreviča atzīst, ka kartupeļu platības nav tik lielas, lai vaboles nenolasītu ar rokām, turklāt arī to daudzums nav bijis kritisks. „Tomēr iegādājos līdzekli Ekofit, bet neesmu vēl sākusi lietot. Tas ir bioloģiskajiem dārziem paredzēts līdzeklis, kas augus aizsargā no lapgrauža, laputīm, kāpostu balteņiem, tinējiem un citiem kaitēkļiem.”
I.Skrabule atzīst, ka, ņemot vērā dažādu pētījumu rezultātus gan Eiropā, gan Amerikā, kā efektīvi atzīti arī augu izvilkumi, piemēram, biškrēsliņi, vībotnes, salvijas, arī kaņepju un Indijā sastopamā ziepju koka augu ekstrakti: “Igaunijā veiktajos pētījumos biškrēsliņu izvilkums samazinājis kāpuru daudzumu uz kartupeļu lapām par 25 %. Tomēr izmēģinājumā konstatēts, ka lapām jābūt nosegtām ar aizsargājošo līdzekli nepārtraukti, turklāt tas iedarbību zaudē pēc trim dienām.”
Arī G. Krūmiņa kaitēkļu atvairīšanai lieto dažādu tēju uzlējumus: „Izmantoju tējas ar spēcīgām smaržām, piemēram, timiāna tēju. Pēc kāpostu iestādīšanas tos nomigloju ar timiāna uzlējumu, un kukaiņi nemaz nenāk klāt.” Savukārt Kolorādo vaboles var atbaidīt ar kāpostu smaržu, pārliecinājusies zemniece: “Ar tējām tiek izmainīta smarža, ja kukainis ir orientēts uz kartupeli, ko tad viņš darīs kāpostos?”
Kolorādo vabolēm ir arī dabīgie ienaidnieki, piemēram, mārītes, plēsīgās blaktis un zeltactiņas, tomēr to nav pietiekami lielā daudzumā, lai varētu uzskatīt par nozīmīgu vaboļu iznīcināšanas veidu. Tai pašā laikā I.Andreviča norāda, ka, ja lauki tiek smidzināti ar ķīmiju, bojā iet arī mārītes, tiek iznīcināts dabīgais ienaidnieks: “Esmu dzirdējusi, ka pirms daudziem gadiem Amerikā bijusi liela Kolorādo invāzija, un tad mārītes bijis iespējams nopirkt kastēs.”
Komentāri