Latvijas iedzīvotāji visvairāk baidās no algas samazināšanas un darba zaudēšanas, noskaidrots pētījumu centra SKDS veiktajā aptaujā.
Lai arī Latvijas iedzīvotāji atguvuši optimismu un vairāk nekā trešā daļa iedzīvotāju prognozē, ka pēc pieciem gadiem viņu personiskie ienākumi pieaugs, attiecībā uz tuvāko nākotni, iedzīvotāji joprojām ir bažīgi un baidās gan no darba zaudēšanas, gan no tā, ka varētu samazināties viņu un viņu ģimenes locekļu regulārie ienākumi.
Kaut arī patlaban ir izdevīgs brīdis kredītu ņemšanai, jo cenas tirgū sasniegušas zemāko līmeni pēdējo gadu laikā, iedzīvotāji ir piesardzīgi par kredītu ņemšanu.
Uz jautājumu, kāpēc cilvēki, domājot par savu un savas ģimenes situāciju, patlaban atturas ņemt kredītus, 52,1% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem atbildēja, ka viņus attur iespēja, ka samazināsies viņu vai viņu ģimenes locekļu darba alga un citi regulārie ienākumi. 35,5% aptaujāto no kredīta ņemšanas attur bailes, ka viņi vai viņu ģimenes locekļi varētu pazaudēt darbu, bet 29,1% – iespēja, ka varētu palielināties jau esošie regulārie maksājumi.
No 1000 aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem 43% strādā un ir droši, ka pārskatāmā nākotnē darbu nezaudēs, 28% strādā, taču nav droši par savu darbu tuvākajā nākotnē.
Pētījuma rezultāti rāda, ka, pat ja aptaujātie iedzīvotāji ir droši par savu darba vietu, viņi nav pārliecināti, ka darba devējs arī turpmāk maksās tādu pat atalgojumu, kā līdz šim.
Zināms pamats šīm iedzīvotāju bažām ir, jo, piemēram, žurnāla “Kapitāls” ekspresaptaujā uz jautājumu “kā jūsu uzņēmums šogad plāno samazināt izdevumus?” 27% no aptaujas dalībniekiem atbildēja, ka plāno nepalielināt vai samazināt darbinieku algas un bonusus, bet 22% aptaujas dalībnieku atbildēja, ka nepalielinās vai pat samazinās darbinieku skaitu.
Saskaņā ar SKDS veikto aptauju vismazāk par darba zaudējumu baidās privātā sektorā strādājošie augstākā vai vidējā līmeņa vadītāji vecumā no 34 līdz 44 gadiem ar augstāko izglītību. No darba zaudējuma nebaidās arī zemnieku saimniecību īpašnieki, sava uzņēmuma īpašnieki un individuālā darba veicēji.
Vienlaikus tieši privātā sektorā strādājošie vecumā no 34 līdz 44 gadiem ar augstāko un vidējo speciālo izglītību biežāk nekā citas grupas kā iemeslu, kas attur viņus no kredīta ņemšanas, minējuši bailes, ka viņi vai citi viņu ģimenes locekļi varētu zaudēt darbu. Savukārt zemnieki un individuālā darba veicēji atsakās no kredīta, jo baidās, ka samazināsies viņu regulārie ienākumi.
Otrs nozīmīgākais iemesls, kāpēc cilvēki atturas ņemt kredītu, ir iespēja, ka samazināsies viņu un viņu ģimenes locekļu regulārie ienākumi, kā arī iespēja, ka palielināsies jau esošie regulārie maksājumi. Par to vairāk uztraucas sievietes.
Aptaujas laikā noskaidrots, ka gandrīz trešā daļa no aptaujātajiem (27%) uzskata, ka neatbilst tām prasībām, kas nepieciešamas, lai saņemtu aizdevumu. Savukārt bailes nopietni saslimt attur no kredīta ņemšanas tikai 14% aptaujāto.
Bailes no tā, ka slimība varētu samazināt ģimenes ienākumus, vairāk raksturīgas gados vecākiem cilvēkiem un fiziska darba veicējiem. Šīs bažas ir vairāk raksturīgas Kurzemē un Vidzemē dzīvojošiem. Savukārt Zemgalē iedzīvotājus no kredīta ņemšanas visvairāk attur iespēja, ka samazināsies ģimenes ienākumi.
SKDS veiktā interneta aptauja notiks no 22.marta līdz 25.martam. Ar kvotu izlases metodi kopumā tika aptaujāti 1000 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Izlase tika veidota kā reprezentatīva pret visiem Latvijas iedzīvotājiem norādītajā vecuma grupā.
Pēc NOZARE.LV
Komentāri