Taurenieši ziemu gaida bez bažām, jo kurināmā šoziem netrūks.
Taurenes pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Vīlips “Druvai” stāsta, tiklīdz sāksies lietavas un termometra stabiņš slīdēs zemāk, katlumāja sāks kurināt jau ziemas režīmā.
“Visu vasaru iedzīvotājus ar silto ūdeni apgādājām trīs reizes nedēļā un katlumāju kurinājām ar malku. Sākoties aukstākam laikam, kurināsim ar šķeldu,” saka J.Vīlips un atzīst, ka bažas šobrīd visvairāk sagādā vecās siltumtrases, kuras ik pa laikam iziet no ierindas.
“Diemžēl nākas atzīt, ka katlumāja karājas mata galā un ilgi vairs neizturēs. Kurināmie katli ir veci un nolietoti. Šķeldas katlu pa vasaru taupām ziemai un pieremontējam, ko vien var. Šos gadus esam godam izvilkuši un ziemas salā apstājušies neesam. Taču šobrīd redzam, ka problēmas ir ar siltumtrasēm. Trubas plīst, netur siltumu. No katlumājas uz pagasta centru iet visvecākā siltumtrase, kas likta pirms apmēram 40 gadiem. Tā ir ļoti sliktā stāvoklī. Protams, gatavojam projektu un ceram iegūt Eiropas līdzekļus. Taču, kamēr gaidām un ceram, paši ar saviem spēkiem centīsimies rekonstruēt šo visvecāko siltumtrasi,” situāciju skaidro pašvaldības vadītājs un piebilst, ka Taurenes katlumāja apsilda pagasta daudzdzīvokļu mājas, pagastmāju, veikalus, muzeju un skolas darbmācības kabinetus.
Taurenes pagasta padomes komunālās daļas vadītājs Guntis Eglītis neslēpj bažas par augstajām malkas cenām, taču skaidro, ka šajā sezonā iedzīvotājiem par apkuri vairāk maksāt nenāksies. Kā būs nākotnē, rādīs laiks.
“Malkas cenas šobrīd ir ļoti augstas. Taču, kurinot ar malku, ziemas periodā nevar panākt vajadzīgo siltumu, tāpēc izmantojam šķeldu, kurai šogad cena arī cēlusies. Bet par kurināmo nebēdājam. Šai sezonai pietiks. Esam iekrājuši un pa vasaru sagādājuši klāt. Galvenais, lai mūs nepieviļ katlumāja un vecās siltumtrases. Ceram, ka nākotnē izdosies šīs lietas sakārtot,” saka G.Eglītis atzīst, ka jāizcīna grūta cīņa, lai sakārtotu visas problēmas, bet bez katlumājas Taurene palikt nedomā.
Komentāri