Baltijas valstīm ļaunākais ir aiz muguras un to ekonomika stabilizējas daudz ātrāk, nekā prognozēts, uzskata Polijas laikraksta “Dziennik Gazeta Prawna” aptaujātie analītiķi.
“Šo valstu ekonomika un finanšu situācija stabilizējas ātrāk, nekā gaidīts,” norāda “Moody's” vecākais analītiķis Kenets Orčards.
Starptautiskā reitingu aģentūra “Moody's Investors Service” 31.martā paaugstināja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kredītreitinga perspektīvu, apliecinot, ka Baltijas valstu centieni tuvoties eirozonai ir veiksmīgi.
Baltijas valstis 2009.gadā piedzīvoja smagāko ekonomisko lejupslīdi Eiropas Savienībā (ES), taču sagaidāms, ka šogad Latvijas un Lietuvas IKP kritums apstāsies, bet Igaunija varētu atgriezties pie neliela ekonomiskā pieauguma, prognozē analītiķi.
Eksperti īpaši augsti novērtējuši Igaunijas panākumus. Neskatoties uz nodokļu ieņēmumu mazināšanos, Igaunijas valdībai izdevies samazināt budžeta deficītu līdz 1,7% no IKP, bet līdz 2012.gadam Igaunija plāno nodrošināt budžeta pārpalikumu, kas ir patiesi ievērojami rezultāti, salīdzinot ar tās Eiropas kaimiņvalstīm.
“Gandrīz pavisam pārliecināti var teikt, ka Igaunija 2011.gada 1.janvārī iestāsies eirozonā,” sacīja Londonā bāzētā analītiķu organizācijas Eiropas reformas centra (CER) speciālists Hugo Breidijs.
Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Centrālā banka (ECB) lēmumu par Igaunijas uzņemšanu eirozonā paziņos 1.maijā.
Savukārt Latvijas un Lietuvas plānu ieviest eiro 2014.gadā analītiķi uzskata par realizējamu. Neskatoties uz to, ka Lietuvas budžeta deficīts šogad sasniegs 8% no IKP, Viļņa ir daudz labākā stāvoklī kā Grieķija, Portugāle un pat Lielbritānija, norāda analītiķi.
“Grieķija, Spānija un Portugāle valsts parādus uzkrāja vairākus gadus, savukārt mēs [Lietuva] recesijā iegājām ar daudz mazāku kredītu nastu – 20% apmērā no IKP). Tas mums deva daudz lielākas manevrēšanas iespējas, un mēs varējām krīzes laikā vairāk aizņemties,” skaidroja Lietuvas Brīvā tirgus institūta speciālists Vītauts Zakausks.
Analītiķis arī norāda uz Lietuvas iedzīvotāju salīdzinošo gatavību pieņemt nepieciešamos taupības pasākumus.
“Valsts un privātās kompānijas ievērojami samazināja algas, kas ļāva palielināt mūsu eksporta konkurētspēju. Neviens neprotestēja ielās: arodbiedrības ir salīdzinoši vājas, un cilvēki vēl joprojām atceras daudz grūtākos laikus pirms Padomju Savienības sabrukuma. Savukārt Dienvideiropā cilvēki uzskata, ka viņiem ir tiesības uz viņu privilēģijām,” sacīja Zakausks.
Kaut arī Latvijas valdības solis aizņemties naudu no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un ieviest stingros taupības pasākumus sākotnēji tika uztverts ar lielu skepsi, Latvijas valdības plāns ir izrādījies veiksmīgs un ļāvis Rīgai saglabāt stabilu lata kursu pret eiro.
Turpretī Grieķijas valdība dara visu iespējamo, lai izvairītos no palīdzības lūgšanas SVF, jo valdība uzskata, ka fonds izvirzīs nosacījumus un pieprasīs pārmērīgi stingrus taupības pasākumus.
LETA
Komentāri