Svētdiena, 9. novembris
Vārda dienas: Teodors

Amatu bauda gan iesācēji, gan pieredzējušie

Jānis Gabrāns
21:20
27.03.2021
100
Amata Laivo 1

Braucienam pa Amatas upi pavasarī laikam jābūt katra, kurš sevi grib saukt par laivotāju, dosjē. Jo vairāk braucienu, jo labāk, jo katrs pavasaris upē ir citāds, mainās ūdens līmenis, uzrodas un pazūd šķēršļi, galvenokārt upē iekritušie koki. Tas viss padara šo piedzīvojumu īpašu. Kā atzīst pieredzes bagātākie Amatas laivotāji, augot ūdens līmenim, palielinās arī braucēja adrenalīna līmenis.

Amatas upe tā īsti der laivu braucienam, kad ūdens līmenis sasniedz vismaz 1,20 m atzīmi, nosacīti minimālais ir 1,05 m, bet laivot var arī, ja līmenis zemāks. Arī aizvadītajā nedēļā, jo īpaši nedēļas nogalē, netrūka to, kuri vēlējās izjust Amatu pavasarī, kaut arī ūdens līmenis bija vien ap 90 cm.

“Druva” pie upes satika draugu kompāniju: Dāvi, Andu, Santu, Līvu un citus, kuri ieradušies no dažādām vietām. Viņi smaidot atzina, ka laivojot ievērošot epidemioloģiskās prasības – katrā laivā tikai viena mājsaimniecība.

Līva stāsta, ka, izbraucot no Rīgas, nav bijusi īsta pārliecība, vai izdosies iecerētais: “Atbrau­cām paskatīties, kāds ūdens, sapratām, ka nobraukt var! Jā, nedēļas vidū varbūt ūdens bija lielāks, bet problēma tā, ka nedēļas vidū jau nav iespēju braukt uz upi. Tādēļ izmantosim šo!”

Dažiem šī bija pirmā tikšanās ar Amatu, cits upi jau iepazinis iepriekšējos gados, bet visi norāda uz Mārtiņu, kurš esot ar lielāko pieredzi. Viņš stāsta, ka pa Amatu laivo kopš 1993.gada, kad piedalījies sacensībās “Amata”. Mārtiņš gan atzina, ka šis neesot nopietns ūdens līmenis, bet tiem, kuri brauc pirmo reizi, un jaunajai paaudzei tieši laikā, lai saprot, kas ir upe pavasarī: “Lai bērniem uzreiz nerodas pretestība, lai grib atbraukt arī pēc gada. Iesācējiem nebūtu labi sākt uzreiz ar līmeni, kas pārsniedz pusotru metru. Pašam te gājis visādi, divmetrīgā līmenī nācies peldēt. Lielākais kaifs, kad ir liels ūdens, kad nevari zināt, kas aiz līkuma. Sākums jau mierīgs, interesantākais ir Lustūzis, no Zvārtes ieža uz leju, tur vismaz kaut kas notiek!”

Draugiem laivošana sakrita ar pavasara atnākšanu, bet, kā nosmej Dāvis no Zosēniem, pie viņiem no rīta bijuši -16 grādi, kas nekādi neraisot pavasarīgu sajūtu. Arī dienas laikā temperatūra turējās zem nulles, tomēr draugi atzina, ka piedzīvojumam esot gatavi.

“Nezinām, kas sagaida ceļā, bet zinām, kas būs finišā – uz ugunskura vārīta zupa. Paši vārīsim, un pieredze liecina, ka pēc šāda piedzīvojuma tā garšo jo īpaši labi,” saka Anda.
Pārskatot feisbuka lentu, pamanāms cēsnieka Ulda Lencberga ieraksts pie attēla, kurā viņš redzams Amatas krastā kopā ar cēsnieku Ansi Rozenbergu. Sa­zvanīts U. Lencbergs stāsta, ka Amatā braucot kopš 1971.gada, tikai daži pavasari palikuši bez šī brauciena. Viņš norāda, ka ūdenslīmenis bijis nedaudz par zemu (1,15-1,17m), bet Amata pievarēta: “Šis ir brīnišķīgs pavasara piedzīvojums! Esmu braucis pie 1,6 metriem, un tad Lustūzī un vēl dažā vietā tiešām ir bīstami, vajadzīgas pamatīgas iemaņas. Vis­labāk, ja ir 1,25 – 1,3 metri, bet šī gada līmenis ir tāds, kurā var nobraukt, neplēšot laivu.”

U.Lencbergs arī norāda, ka Amata nav upe, kur laivošanas pieredzi vajadzētu sākt gūt iesācējiem. Taču Roberts Treijs no Siguldas atklāj, ka šogad bijis viņa pirmais brauciens ar laivu pa upi un uzreiz pa Amatu. Braukuši iepriekšējās nedēļas nogalē, kad Latvijā valdīja pamatīga ziema, tomēr tas nav mazinājis gandarījumu par paveikto. Viņš stāsta, ka otrs braucējs bijis ar pieredzi: “Pa ceļam viņš gan man sastāstīja par Amatas braucieniem tādus piedzīvojumus, ka bija bail pat laivā kāpt. Taču braucām, un bija forši! Protams, bija jābūt uzmanīgiem, uzmanīgi klausīju kolēģa norādījumus, un brauciens ritēja ļoti sekmīgi. Mums trāpījās īsta ziemas diena, dažviet upē vēl bija ledus sanesumi, vietām nācās laivu nest tiem apkārt pa krastu. Pēc pirmā brauciena biju laimīgs un gribētu atkārtot!”

Lai arī ziema bija samērā sniegota, šķiet, uz augstu ūdens līmeni šajā pavasarī Amatā cerēt nevar. Taču ikgadējās sacensības “Amata” tiek plānotas, un, kā vēsta Latvijas Ūdens tūrisma federācijas informācija, ūdens tūrisma trase “Amata- 57” būs atvērta Amatas upē 10. un 11. aprīlī, posmā no Melturu dzelzceļa tilta līdz Zvārtes iezim vai līdz Kārļu- Līgatnes tiltam. Nosau­kums “Amata-57” tāpēc, ka šogad aprit 57 gadi, kopš 1964. gadā Amatas upē norisinājās pirmās ūdens slaloma sacensības, pulcējot aptuveni 50 braucēju. Sacensības “Amata” kulmināciju piedzīvoja 1969. gadā, kad piedalījās ap 1500 braucēju un ap 20 000 skatītāju. Pēc tam sacensības tika aizliegtas.

Šajā gadā, ja vien ūdens līmenis atļaus, pirmajā dienā plānotas sacensības slalomā posmā no dzelz­ceļa tilta līdz Billes HES; sprints no Melturu tilta līdz Kārļu HES; garā distance no Kārļu tilta līdz Zvārtes iezim, kā arī vidējā distance ar slalomu no Kājnieku tilta pie Zvārtes ieža līdz Kārļu-Līgatnes tiltam. Savukārt otrajā dienā – nobrauciens.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tirgojis nelegāli ievestas cigaretes

00:00
09.11.2025
33

Cēsu tirgū nesen pieķerts vīrietis, kas tirgoja Latvijā nelikumīgi ievestas cigaretes, “Druvai” pavēstīja Valsts policija (VP). Tiesa, kriminālprocess par nelikumīgu tabakas izstrādājumu realizāciju sākts jau septembrī, pēcāk ievākta informācija, situ­ācija novērota, bet 21.oktobrī izdevies pieķert šo vīrieti darbībā, paskaidroja VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Vidzemes reģiona pārvaldes jautājumos Zane Vaskāne.Aizturētais dzimis 1961.gadā, tātad ir […]

Piedāvā nobaudīt rudens garšas

00:00
08.11.2025
77

Deviņi Cēsu novada restorāni visu šo nedēļu aicina rudens garšu piedzīvojumā. Novada rudens Restorānu nedēļa 2025 veltīta patiesām garšām, vietējiem stāstiem un sadarbībām, kas iedvesmo. Restorāna “Kest” šefpavārs Māris Jansons “Druvai” atzīt, ka šī nedēļa uz restorānu atved nedaudz atšķirīgus klientus, tos, kas ikdienā nav bieži restorānu apmeklētāji. “Redzams, ka cilvēki ir sajūsmā par šo […]

Kapsētā atklājas likteņi un vēsture

00:00
07.11.2025
142

Latvijā drēgns, vakaros tumsa iezogas aizvien agrāk. Ir veļu laiks, kad klusināti atmiņās atceramies tuvos, pazīstamos, zināmos, kuri mums atstājuši savas dzīves devumu. Cik daudz vai maz zinām par iepriekšējām cēsnieku paaudzēm, kādi stāsti dzirdēti par Mūžības dārziem Cēsīs, kas lasāms, pašķirstot vecas avīzes un žurnālus, atbildes meklēt rosināja Cēsu Centrālās bibliotēkas darbinieku rīkotais “Literāro […]

Ar atkarībām cīņu uzsākušie kopīga piedzīvojuma gaidās

00:00
06.11.2025
118

Drēgnajā aizvadītās sestdienas rītā Cēsīs, Vienības laukumā, it pozitīvā gaisotnē vārdus pārmija neliela ļaužu kompānija. Tie bija projekta “Dzīvo ar sparu, ne ar ieradumu” dalībnieki, kuri gatavojās savam pirmajam kopīgajam pārgājienam, šoreiz – Cēsīs. Lai gan plānotais dalībnieku skaits ar dažādām atkarībām nomāktajiem bijis vairāk par desmit,    šoreiz bija atnākuši tikai daži, toties ļoti […]

Dārziņa mūzika nebeidz skanēt

00:00
05.11.2025
102

Divas dienas pirms komponista, novadnieka Emīla Dārziņa 150.jubilejas, sestdien, 1.novembrī,    Cēsīs izskanēja viņam veltīts muzikāls sveiciens. To kopā ar pieciem vīru koriem, trim jauktajiem koriem, akadēmisko orķestri    “B-Sharp” un solisti Paulu Mihai­lovu sarūpēja koncerta “Dzies­ma, kas neatstāj” mākslinieciskā vadītāja Marika Slotina-Brante. “Pirms desmit gadiem komponista jubilejā saaicināju korus no Vidzemes un Rīgas, koncertā […]

Elīna Purmale-Baumane: Kad beidzam mācīties, sākam atpalikt – kāpēc pieaugušajiem jāmācās?

14:32
04.11.2025
32

Mūsdienās darba tirgus mainās tik strauji, ka reiz iegūtā izglītība vairs nav ilgtspējīgs pamats stabilitātei un karjeras izaugsmei, tāpēc mācīšanās pieaugušā vecumā, turklāt visa mūža garumā, ir kļuvusi par nepieciešamību, nevis izvēli. Lai gan valsts mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka vismaz 60 % pieaugušo regulāri iesaistās izglītībā, šobrīd to dara aptuveni 34 %. […]

Tautas balss

Kas aizstāvēs stirnu?

08:19
09.11.2025
10
Lasītāja raksta:

“Aizvien nerimst satraukums par Bauskas novadā nošautajiem suņiem. Protams, jāizpēta, vai situācija tiešām bija tāda, ka dzīvnieki jālikvidē. Tomēr jocīgi, ka neviens nerunā par saplosīto stirnu, kas bija redzama fotogrāfijās. Vai šo dzīvnieku aizsardzība nerūp nevienam?” pārdomās dalījās lasītāja.

Nav jāpārmet, bet jāpalīdz

08:16
09.11.2025
12
Iedzīvotāja raksta:

“Izlasīju “Druvā” par sirmgalvi, kura Taurenē baro ap trīsdesmit kaķu. Uzskatu, ka nedrīkst kundzei to pārmest un teikt, ka tagad viņai pašai ar visiem dzīvniekiem jātiek galā. Saprotams taču, ja pie tevis atnāk bezpalīdzīgs dzīvnieks, tu viņu pabarosi. Es arī esmu sastapusies ar līdzīgām situācijām. Ik pa laikam man pieklīdis kāds kaķis, domājams, no kaimiņu […]

Kaķis izglābj kaķi

08:18
08.11.2025
31
Seniore raksta:

“Dalīšos neparastā piedzīvojumā. Dēla ģimene dzīvo Cēsīs, daudzdzīvokļu mājā. Viņiem ir kaķene. No rīta izlaiž pastaigā, vakarā, kad nāk mājās no darba, kaķene ir klāt. Bet vienu vakaru minkas nav. Sauc, meklē, bet tā nerādās. Tāpat nākamajā dienā. Kad klāt brīvdienas, dodas kaķi apkaimē meklēt, bet sasaukt neizdodas. Mājās pie ārdurvīm pretī ņaudot nāk kaimiņa […]

Gājēju pāreja var būt bīstama

08:15
08.11.2025
34
Cēsniece G. raksta:

“Cēsīs, Valmieras ielā, gājēju pāreja netālu no “Maxima” un iepretī stadionam ir apgaismota, taču autovadītājam ļoti grūti saprast, vai aiz gaismu atstarojošiem stabiņiem uz pārejas jau stāv cilvēks, kurš tūlīt šķērsos ielu. Šajā vietā, manuprāt, vajadzēt kaut ko mainīt, pieaicināt satiksmes drošības ekspertu, lai izvērtē situāciju. Agrāk, kad vēl nebija aizliegts kreisais pagrieziens, iebraucot lielveikala […]

Vai izdosies labas attiecības

08:15
07.11.2025
16
Lasītājs K. raksta:

“Lasu, ka Latvija un Indija stiprinās sadarbību drošības un ilgtspējīgas attīstības jomā. Man tas izklausās dīvaini. Indija taču bija tā, kas pirka Krievijas naftu un “baroja” agresorvalsti. Ja pareizi atceros, vairāk nekā 30 procenti jēlnaftas, ko pārstrādāja Indija, pērn bija iepirkta Krievijā. Tagad, kad ASV noteikusi sankcijas Krievijas lielajiem naftas uzņēmumiem, Indija pārtrauc pirkt šo […]

Sludinājumi