Piektdiena, 14. novembris
Vārda dienas: Fricis, Vikentijs, Vincents

Amatā sākusies laivošanas sezona

Līga Eglīte
00:00
19.03.2019
54
Amata Leglite

Amatas upe aizvadītās nedēļas nogalē atkal pildījās ar laivām, kajakiem un katamarāniem, skanēja braucēju sasaukšanās,
apmetnēs kūrās ugunskuri un žāvējās izmirkušie.

Latvijas aktīvajiem ūdenstūristiem Amatas brauciens ir obligātais pavasara uzdevums. Interneta ziņās cītīgi tiek sekots ūdens līmeņa kāpumam, līdzko ledi ir prom, tiek meklētas laivas un pulcēti domubiedri. Kopš 5.marta ūdens līmenis Amatā strauji cēlies, sasniedzot metru un 20 centimetrus, bet sestdien turpināja kāpt līdz 1,40 metriem. Nezinātājam liktos, ka tas nav daudz, taču papildu faktors ir ļoti ātrā straume un viļņi. Upe “vārās”, griežas atvaros un nes līdzi gan ledus gabalus, gan kokus, resnus zarus un pat celmus. Jāat­ceras, ka Amatas ūdens ir 0 līdz +4 grādus “slapjš” un izpeldēšanās gadījumā pēc iespējas ātrāk jātiek līdz krastam, lai sasildītos.

Amata ir sezonāli laivojama upe, vispiemērotākā pavasarī, martā un aprīlī. Reizēm siltās ziemās, kad nav ledus, labs braucamais līmenis gadās arī janvāra beigās un februārī. Populārākais posms ir no Melturiem, ātrumposms no Zvārtes ieža līdz Veclauču tiltam. Zinātāji stāsta, ka tie, kuri nav laivojuši no Skujenes, Amatu nepazīst, jo augšteci izbraukt ir tehniski daudz sarežģītāk. Var nākties apiet vietas, kur upē vēl ledus, un beigās vilkt cauru laivu mājup.
Pie Melturu tilta sestdien “Druva” sastapa vairākas kompānijas, kas ģērbās, sakārtoja laivas un gaidīja pārējos ceļabiedrus. Aivars Butāns no Ķekavas gatavojās doties braucienā kopā ar sievu: “Domās esam Amatas fani, dzīvē – kā nu kuro reizi. Amatas mačos vēl nav sanācis piedalīties.”

Vairākas grupas bija no Rīgas un Baltezera ar dažādas pieredzes laivotājiem un iesācējiem. Kāds gatavojās pirmajam piedzīvojumam, cits nebija 20 gadus kāpis laivā, cits aktīvi izmēģinājis visas straujupes Latvijā. Vairākums inventāru nomājuši, jo tas ir ērti, pašiem nav jādomā, kā nogādāt laivas, airus un vestes līdz upei un atpakaļ, kā arī galapunktā sagaida transports un atved līdz personīgajām automašīnām.

Rīdzinieks Ainārs Leilands atcerējās jaunību, kad ar vilcienu, no Rīgas braucot, bijusi iespēja palūgt mašīnistam, lai pie Amatas tilta nobremzē un ļauj izlēkt: “Vilciens iztukšojās, visi ar laivām, mantām ripoja lejā. Šoreiz pēdējā brīdī izdomājām, ka brauksim, nav līdzi speciālā apģērba, rēķināmies, ka samirksim.”

Netālu mugursomas kārtoja alūksnietis Raimonds Vīksniņš, kurš laivojis vienatnē no Amatas dzelzceļa tilta: “Veselība vairs lāgā neatļauj, tomēr pa Amatu braucu katru gadu. Esmu vienpatis, sacensībās nepiedalos. Reizēm brau­cu kopā ar dēlu, esam arī “izpeldējušies”. Gauja ir mana upe, ko esmu izbraukājis visā garumā. Bet Amata…, šeit ir kaut kas tik skaists! Šorīt ar gumijas laivu līdz Melturiem pagāja pusotra stunda. Pa ceļam bija pārsteigums. No­braucu apmēram 20 minūtes, pēkšņi vižņu un ledus sanesums, garš posms, apmēram kilometrs. Apbrīnojami, kā upe to ūdens masu var izgrūst pa apakšu. Nācās apiet pa krastu. Skatījos, ka ūdens līmenis te bijis pat 30 centimetru augstāk.”

Pie Zvārtes ieža divi kajaku braucēji centās pārtvert apgāzušos gumijas laivu, taču neizdevās, peldlīdzeklis strauji pašāvās garām. Laivas pasažieris, sveiks un vesels, un, protams, izmircis, airi vicinādams, aizjoņoja pa krastu cerībā, ka atstraumē izdosies “bēgli” notvert. Tā gadās bieži, un, kā smejas laivotāji, no Amatas sausā neviens neatgriežas.

“Druva” novēroja, ka vairākums braucēju bija sakoncentrējušies gluži kā rallija trasē pie automašīnas stūres. Tādā straumē tikai retajam bija laiks pavērties apkārt uz smilšakmens iežiem krastos vai pasmaidīt un pamāt sveicienu skatītājiem. Gadījās arī “jautrie zēni”, gatavi jokiem un atrakcijām, stāvot kājās uz laivas soliņa un žonglējot cauri krācēm.

Izbaudot ātro straumi, vairākas draugu kompānijas šajā dienā paspēja nobraukt pa upi no Mel­turiem līdz Veclaučiem divas un pat trīs reizes. Kāds no krastā gaidošajiem pusdienu gatavotājiem atzinās, ka “ar vienu reizi pietika, vairāk nekad laivā nekāpšu”. Takā no Zvārtes ieža līdz Veclauču tiltam pretimnācēji sasveicinājās un aprunājās kā no vienas lielas draudzīgas ģimenes: “Vai jūs jau nobraucāt? Vēl ne? Vai katamarāns jau pabrauca garām? Mūsējie nez kur kavējas. Trīs laivas sagaidījām, divas vēl ceļā.”

Tūristu apmetnē pie Veclauču tilta automašīnu bija tik daudz kā pie lielveikala. Šoferi gaidīja, līdzjutēji apspriedās, ugunskuri kūpēja, smaržoja desiņas. Slapjo un laimīgo braucēju piedzīvojumu stāsti mijās ar jokiem un šķendēšanos par Amatas “ūdensdievam” ziedotajiem airiem, cimdiem un pat dārgi pirkto filmu kameriņu: “Lustūzis varēja būt trakāks! Vienalga, adrenalīn pietika un laiva ar ūdeni pilna!”

Neliela grupa ūdenstūristu devās tālāk, Gaujas virzienā, gan ar laivām, gan SUP dēļiem.
Ja turpmāk būs lietains, braucamais līmenis Amatā saglabāsies. Aprīļa pirmajā nedēļā gaidāms zīmīgs notikums – 55 gadu jubileja kopš pirmajām Amatas ūdenstūrisma sacensībām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
12

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Saksofonisti pieskandina dzelzceļa staciju

00:00
13.11.2025
118

Tos, kuri svētdien (09.11.) pusdienlaikā bija Cēsu dzelzceļa stacijā, sagaidīja skanīgs pārsteigums. Daudzi bija atnākuši, lai būtu klāt nebijušā notikumā. Te muzicēja 65 dažādu paaudžu saksofonisti no visas Vidzemes. Novembris ir saksofona radītāja Ādolfa Saksa dzimšanas mēnesis. Šogad viņam 211.jubileja.Pirms trim gadiem A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi Jānis Jansons un Zintis Žvarts sarunā saprata, ka  […]

Uzņēmēju interesēs maina auto stāvēšanas režīmu

00:00
12.11.2025
384

Aizvadītajā ceturtdienā Cēsu centrā uzmanīgākie autobraucēji pamanīja ko nedaudz mainītustāvēšanas atļaujas zīmēs, un piektdien arī Cēsu novada pašvaldības mājaslapā parādījies paziņojums par jauno kārtību – pilsētas centrā noteiktos ielu posmos, kas vijas ap Vienības laukumu un Vidzemes koncertzāli, ir pagarināts kritiskais laiks, kad šoferiem jāpieskata sava auto stāvēšanas ilgums. Ja līdz šim Vaļņu, Raunas, Izstādes […]

T/c VALLETA Valmierā aicina uz ATLAIŽU BRĪVDIENĀM

13:28
11.11.2025
36

Atsvaidzināt rudens garderobi, iegādāties nepieciešamās lietas ziemai, sākt gādāt Ziemassvētku dāvanas, turklāt, iepērkoties ietaupīt un varbūt pat laimēt. Šādu iespēju 15. un 16. novembrī atkal piedāvās Latvijā lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas – VALLETA, aicinot reģiona iedzīvotājus apmeklēt ATLAIŽU BRĪVDIENAS. Divas dienas – sestdien un svētdien – rudens un ziemas kolekciju apavus būs iespējams iegādāties […]

Platforma STARS papildināta ar teju 40 izglītības programmām digitālo prasmju apguvei

11:19
11.11.2025
58

Prasmju pārvaldības platformā STARS (www.stars.gov.lv) pieaugušajiem šobrīd pieejamas teju 40 izglītības programmas, kas palīdz apgūt darba tirgū pieprasītās digitālās prasmes. Mācībām pieejams finansiāls atbalsts, veicinot prasmju pilnveides iespēju pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijā. Kā norāda Elīna Purmale-Baumane, VIAA Pieaugušo izglītības departamenta direktore, lai mainītu pieaugušo mācīšanās kultūru, būtiski ir radīt apstākļus, kas sniedz iespējas mācīties ērti, […]

Mirdzēs lāpas un skanēs zēnu kora balsis. Godinām brīvības cīnītājus

00:07
11.11.2025
81

Šovakar, 11.novembrī, godinot brīvības cīnītājus, Cēsu Lejas kapos pie pieminekļa kritušajiem Latvijas valsts neatkarības izcīnītājiem, kur pulcēsies lāpu gājiena dalībnieki, dziedās Cēsu 1.pamatskolas zēnu koris. Kora diriģente Ilze Grīn­felde teic, ka ideja par zēnu dalību piemiņas brīdī nākusi no Cēsu Kultūras centra, taču tā nav gluži pirmā reize, kad skolas puišu kolektīvs kuplina Lāčplēša dienas […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
10
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
19
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
27
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
17
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
19
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi