Cēsu domes sēdē jūnijā nolēma uzsākt pilsētas attīstības programmas aktualizāciju, kas pieņemta 2003.gadā.
Apstiprināja darba grupas sastāvu uzdevuma veikšanai, par attīstības programmas aktualizācijas vadītāju nozīmējot domes attīstības plānošanas nodaļas speciālisti stratēģiskās plānošanas un investīciju piesaistes jautājumos Ditu Trapencieri. “Druva” aicināja viņu uz sarunu, lai noskaidrotu ko vairāk par šo ieceri.
– Kāpēc bija nepieciešamība uzsākt attīstības programmas aktualizāciju?
– Pašreizējā attīstības programma tapa pirms četriem gadiem, šobrīd ir citas prasības gan attīstības programmām, gan Cēsis gājušas uz priekšu savā attīstībā, tāpēc programma jāpārskata. Ir vēl kāds jaunums no Eiropas struktūrfondiem, proti, nauda pilsētvides attīstībai piešķirta vairākām pilsētām Latvijā, tostarp Cēsīm. Lai šo finansējumu varētu apgūt, ir prasība no Reģionālās attīstības ministrijas, ka pašvaldībai jāizstrādā integrēta attīstības programma, kurā būtu iekļauts arī investīciju plāns trijiem gadiem. Lai programmā būtu uzskatāmi pateikts, kā īstenosim savus stratēģiskos mērķus, kādā secībā darbi tiks veikti, kā viss savā starpā saistīsies, piemēram, lai ceļu attīstība būtu savienota ar tūrisma un kultūras attīstību, nevis tiktu plānota atrauti no kopējā redzējuma.
Lai piesaistītu pilsētvides naudu, pašvaldība izstrādās savu investīciju plānu, tajā paredzot, kādi projekti par to tiks īstenoti. Konkrētos projektus iesniegsim Reģionālās attīstības ministrijā, kas apsaimnieko šos līdzekļus, tā izvērtēs un piešķirs finansējumu.
– Kā notiks attīstības programmas aktualizācija?
– Izveidota darba grupa, kurā ir pašvaldības pārstāvji, dažādu nozaru speciālisti un atbildīgās personas, tostarp Vidzemes plānošanas reģiona padomes pārstāvis, lai sniegtu savu redzējumu par Cēsīm Vidzemes kontekstā. Pašreizējā attīstības programma koncentrējas tikai uz Cēsīm, neparāda pilsētas vietu topošajā novadā, reģionā un valstī kopumā. Trūkst šāda plašāka redzējuma, tāpēc mēģināsim to iestrādāt jaunajā attīstības stratēģijā. Pilsētas attīstību nevar plānot atrauti no kopējās valsts un reģiona attīstības, esam daļa no kopuma.
Darba grupas pirmajā tikšanās reizē pārrunājām, kā katrs redz savu jomu šajā programmā, kādu saredz turpmāko tās attīstību. Tiksimies reizi trijās nedēļās, sākumā izskatīsim programmu, veicot situācijas analīzi par katru nozari – kultūru, tūrismu, sociālo sfēru, izglītību, paraugoties, kā tā iekļaujas pilsētas kopējā attīstībā. Kas izdarīts, kas nav paveikts, kur esam šobrīd un ko vēlamies sasniegt.
Paredzu, ka būs problēmas, veicot situācijas analīzi, jo trūkst nepieciešamo statistikas datu. Tos pārsvarā apkopo par visu rajonu, tāpēc atliek nojaust, kāda ir Cēsu daļa. Jāstrādā ar tiem datiem, kas pieejami, taču cenšamies iegūt iespējami vairāk, varbūt pat pasūtīsim kādu jaunu pētījumu. Lai būtu kāds atskaites punkts, zināma situācija. Tas ļautu nākotnē analizēt, kā tā attīstījusies. Viens no pozitīviem faktiem ir veiktais darba tirgus pētījums, pēc pieciem gadiem varēsim veikt līdzīgu pētījumu, lai analizētu, kā mainījusies situācija nodarbinātībā.
Šī ir pirmā attīstības programmas aktualizācija, četru gadu laikā nav veikts arī līdzšinējās programmas izvērtējums. Esam konstatējuši, ka tajā atsevišķās jomās nosaukti vispārīgi punkti, bet nav nosauktas ne atbildīgās institūcijas, ne termiņi, kad tas jāpaveic. Tāpēc grūti izvērtēt padarīto. Jaunajā rīcības plānā centīsimies skaidri definēt, kuros gados konkrētais darbs jāpaveic, nosaukt atbildīgos par to īstenošanu.
– Darba grupas gala produkts būs jauna attīstības programma?
– Svarīgi nonākt pie vīzijas, kādas gribam redzēt Cēsis. It kā uzsveram, ka prioritāte ir tūrisms un kultūra, bet nedrīkst aizmirst arī pārējās jomas. Viss jāskatās kompleksi.
Svarīgākais ir noteikt šos stratēģiskos virzienus, ko Cēsīs attīstām, ko vēlamies te redzēt. Kuras ir stiprās puses, uz kurām vēlamies balstīt savu attīstību. Vispirms taps vīzija, tad galvenie stratēģiskie virzieni, no kuriem izrietēs rīcības programma. Tajā būs definēti uzdevumi, kā izvirzītos mērķus sasniegt, paredzot arī finansējumu to īstenošanai – Eiropas struktūrfondus, pašvaldības finansējumu, ārvalstu investīcijas vai vēl ko citu.
Līdz šim izstrādātas vairākas atsevišķas programmas, piemēram, nodarbinātības stratēģija, vides politikas plāns. Tūrisma aģentūra izstrādājusi savu attīstības stratēģiju. Izstrādājot attīstības programmu, jāraugās, lai arī tie iekļautos kopējā redzējumā.
– Vai programmā būs uzskaitīti arī tuvākajos gados veicamie konkrētie darbi, piemēram, kuras ielas tiks atjaunotas?
– Pirmajā tikšanās reizē jau diskutējām, cik sīki un smalki visam jābūt uzrādītam. Secinājām, ka attīstības programmā būs definēti vispārīgie mērķi un virzieni, bet konkrētām jomām, piemēram, ielu atjaunošanai būs vien noteikts, kāds finansējums paredzēts 2008., 2009. gadā, bet to, kuras ielas kurā gadā atjaunot, noteiks konkrētās nozares rīcības programma.
– Cik ilgam laika posmam būs jaunā programma?
– Rīcības programma būs septiņiem gadiem, bet investīciju plāns tikai trijiem, jo ilgākam posmam to grūti plānot. Arī valsts paredz budžeta plānošanu trim gadiem, tāpēc arī mums tas būtu optimālais termiņš.
– Vai attīstības plānu var ietekmēt iespējamā reģionālā reforma?
– Ir skaidrs, ka būs Cēsu novads. Jau lemjot par tā izveidi, tiks izstrādāta atsevišķa attīstības programma visam novadam. Bet reģionālā reforma netraucēs pilsētas attīstību. Varbūt investīciju plāns būs nedaudz citādāks, bet Cēsis kā pilsēta paliks un prioritātes nemainīsies. Visticamāk, ka ar laiku arī lielajā novada plānā tiks iestrādātas arī atsevišķu pašvaldību attīstības programmas. – Topošajā plānā, programmā un vīzijā galvenā pilsētas virzība taču nemainīsies, Cēsis netiks pasludinātas par rūpniecības zonu?
– Protams, nē, bet nepieciešams skaidri definēt vēlamo virzību un prioritātes. Pašreizējā attīstības programmā tas nav konkrēti pateikts. Jā, pilsētas vīzijā runāts par tās senatnīgo elpu, kurā var just kultūrvēsturisko mantojumu, viena no nozarēm, ko vēlamies attīstīt, ir tūrisms, bet minēti arī citi uzņēmējdarbības veidi. Tāpēc tagad jau stratēģiskajos virzienos gribam definēt, kuras nozares attīstīt. Pieļauju, ka nonākt pie vienota lēmuma nebūs viegli, jo ir ražojošie uzņēmumi, kas nav saistīti ar tūrismu un kultūru, kurus arī nedrīkst aizmirst. Uzņēmēji apgalvo, ka šī joma ir svarīga, jo rada darba vietas, un tam nevar nepiekrist. Kultūru un tūrismu esam definējuši par prioritāti, tāpēc kopīgi jācenšas atrast īstais un pareizais Cēsu attīstības modelis. Tas ir liels darbs, bet, izveidojot kvalitatīvu attīstības programmu, vieglāk strādāt būs gan pašvaldībai, gan ikvienam cēsniekam. Būs skaidrība, kur gribam nonākt.
– Vai taps jauna pilsētas vīzija?
– Nākamajā darba grupas sanāksmē par to tieši diskutēsim. Pašreizējā ir labas lietas, tas paliks par pamatu, bet būs arī jaunas nianses.
Attīstības programmas izstrādes laikā, augusta beigās vai septembra sākumā esam iecerējuši veikt iedzīvotāju aptauju, lai uzzinātu, kā cēsnieki redz savas pilsētas attīstību. Anketa kalpos gan informācijas iegūšanai no iedzīvotājiem, gan ļaus viņus informēt, ka notiek šāda attīstības plāna aktualizācija.
Komentāri