Veselavas bērnudārza mazuļiem tagad ir vēl viens rotaļu laukums. To ļoti gaidīja un grib izmantot arī pieaugušie.
Bērnudārza pakalns ar jau tā skaisto dabas skatu uz iekopto Veselavas ainavu tagad papildināts ar dabas taku, kas veidota no
dabā sastopamiem materiāliem, īpaši izceļot pasaules jūrās viļņu veidotus oļus, kā arī laukakmeņus, kuri gadu tūkstošiem slēpušies Latvijas zemē. Tagad
bērnudārza pagalmā tie visi likti goda vietā, lai kļūtu ne tikai par rotaļu biedriem, bet arī bērnu veselības veicinātājiem – pēdu masieriem.
Kopš Priekuļu centrā pie novada domes izveidota veselības taka no akmeņiem un to iemēģinājuši daudzi, ar plikām pēdām izstaigājot
un gūstot pozitīvas emocijas, ideju par šādu ikdienā pieejamu taku bērniem, pie kuru stājas un koordinācijas veidošanas piestrādā bērnudārzā,
lolojusi Veselavas speciālās pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Iveta Liepiņa.
Pirmsskolas skolotājas Veselavā ideju visu laiku paturējušas prātā, tāpēc nav brīnums, ka kādā brīdī nobriedis plāns, kā to īstenot. Iveta Liepiņa
jaunu izglītības vēsmu ienešanu bērnudārza ikdienā ne reizi vien radusi, izmantojot internetā pieejamos resursus. Pavasarī par tādu izrādījies Latvijas Vides aizsardzības fonda izsludinātais konkurss
Latvijas iedzīvotājiem nākt klajā ar
idejām videi. Tā kā doma briedusi sen, Veselavā bijušas vajadzīgas tikai divas dienas, lai taptu projekts “Dabas izzinošā taka bērnu attīstībai vidē”.
To ar teorētisku pamatojumu par pēdu masāžas iedarbību uz attīstību un smadzeņu darbības stimulēšanu atbalstījusi Priekuļu ģimenes ārste Gundega Meinerte, ar
vēlmi radoši piestrādāt dabas takas veidošanā iesaistījies apkārtnes labiekārtošanas darbu uzņēmums “Maribu”, vadītājs Edgars Berkolts. Ideju izveidot dabas un veselības taku bērniem
ar
finansējumu 4286 eiro vērtībā atbalstījis Latvijas Vides aizsardzības fonds, ar 1428 eiro pievienojusies arī Priekuļu novada pašvaldība.
Pavasarī, kad
finansiālā vienošanās jau bija notikusi, uzņēmuma “Maribu” meistars Ilmārs Hartmanis uzņēmies Veselavas bērnudārza mūzikas un sporta skolotāju idejas – uzzīmētas uz papīra – īstenot betonā un akmenī. Tādējādi dažāda lieluma un krāsu akmeņi iestiprināti četrkantīgās
armatūrās, lai no
tām izveidotu taku, pa kuru paredzētas pastaigas basām kājām. Pa to ejot, notiek pēdu pašmasāža,
reizē bērni
rotaļājas, kā arī šeit notiks sporta, mūzikas, burtu un skaitļu apgūšanas nodarbības.
Pieaugušie
zina, ka akmentiņi,
čiekuri, nobērtas smiltiņas bērniem kļūst par aizraujošām rotaļlietām. Šajā gadījumā rotaļas
veicinās latvisko gadskārtu
zīmju apgūšanu, kas izliktas no akmeņiem. Skolotājas cer, ka arī ciparu un
divskaņu apgūšana
veiksies labāk. Iešana pa akmeņiem ar plikām pēdām
izsauks emocijas, iesaucoties: “Ai, au, ui”, turklāt šie divskaņi būs redzami tieši blakus no akmeņiem saliktos zīmējumos.
SIA “Maribu” darbinieki Edgars Berkolts un Ilmārs Hartmanis stāsta, ka iespēja Latvijā apkārtnes labiekārtošanā īstenot ainavu arhitekta Jāņa Sirlaka Dienvidkorejā noskatītu un Priekuļu centrā jau īstenotu ideju par pēdu pašmasāžas taku viņu aizrāvusi. Galu galā ornamentālo plākšņu, kas veido taku, sagatavošanā ielikta arī krietni liela radoša izpausme. Takas lielākais akmens izcelts no vietējā karjera, pelēkie akmentiņi lasīti jūrmalā un laukmalās, bet baltie un brūnganie olīši iepirkti dizaina veikalos, kur preces piegādā no Ķīnas, Turcijas un Indijas.
Septembrī varēja svinēt dabas takas atklāšanu, un tā notika reizē ar Veselavas pirmsskolas izglītības iestādes 20 gadu jubilejas svinībām. Plašajā bērnudārza apkārtnē bērniem bija arī daudz citu rotaļu, bet pieaugušie tādās reizēs mīl ielūkoties
pagātnē. Šim nolūkam bērnudārzā bija izveidots fotogrāfiju stends, kurā daža veselaviete ieraudzīja sevi vecumā, kādā tagad ir mazuļi, kurus viņas ved uz bērnudārzu.
Tāpat kā mainās paaudzes, kopš 1994. gada mainījies arī bērnudārzs, kopš tas Veselavas pagastā sāka darbību ar Jura un Līgas Valmieru aktīvu gādību. Kopš 1997. gada iestāde sāka specializēties. Tagad tajā bērniem novērš stājas un valodas problēmas, dod
iespēju arī ģimenēm, kurās ir bērns ar garīgu atpalicību, izvest viņu sabiedrībā.
Mairita Kaņepe
Komentāri