Aizsardzības spēju stiprināšana efektīvākai atturēšanai

Preses konference, kurā ar reģionu žurnālistiem tikās ārlietu ministre Baiba Braže un aizsardzības ministrs Andris Sprūds, sākās ar jautājumu, kas tagad daudziem uz mēlēs – vai Putins uzbruks Baltijas valstīm.

Ārlietu ministre uz to atbildēja ar pārliecinošu nē, ko pamatoja ar efektīvu atturēšanas, aizsardzības un iepriekšējas brīdināšanas politiku, ko Latvija īsteno    kopā ar sabiedrotajiem Eiropas Savienībā un NATO.
Reaģējot uz izmaiņām drošības vidē, Latvija kopā ar sabiedrotajiem pievērš īpašu uzmanību aizsardzības spēju stiprināšanai nacionālā un starptautiskā līmenī. Īstenojam aktīvu ārpolitiku, lai stiprinātu savu, reģiona un starptautisko drošību.

Efektīvas atturēšanas un aizsardzības politikas neaizvietojama sastāvdaļa ir NATO sabiedroto militāra klātbūtne Latvijā. Tāpat svarīgs uzdevums ir NATO Ātrās reaģēšanas spēju nostiprināšana, kas ļautu krīzes gadījumā nosūtīt papildspēkus un sniegt palīdzību jebkurai alianses dalībvalstij.

Latvijas ieguldījums  alianses kolektīvajā aizsardzībā ir būtisks. Rūpējoties par savu drošību un būdama atbildīgs sabiedrotais, Latvija piedalās NATO operācijās, nodrošina uzņemošās valsts atbalstu sabiedroto karavīriem Latvijā, kā arī turpina ieguldīt aizsardzībā. 2024. gadā aizsardzībai tika atvēlēts finansējums 3,2 % apmērā no IKP, bet 2025. gadā tas sasniedz jau 3,45 % no IKP.

ES līmenī arī aktīvi strādā aizsardzības rūpniecības sektora atbalstam. Ir izveidots Eiropas Aiz­sardzības fonds, lai sekmētu ES dalībvalstu investīcijas kopīgā pētniecībā, tehnoloģiju izstrādē, ražošanā, kā arī sadarbību aizsardzības iekārtu kopīgā iegādē.

Ārlietu ministre informēja arī par sankcijām un citiem pasākumiem, kas vērsti uz Krievijas ekonomisko un militāro spēju mazināšanu, stāstīja par ārlietu dienesta darbu Latvijas ekonomisko interešu īstenošanā un atbalstu uzņēmējiem, veicinot pieeju jauniem eksporta tirgiem.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds stāstīja par galvenajiem uzdevumiem valsts aizsardzības spēju un austrumu robežas stiprināšanā. Nozīmīga prioritāte ir Dronu koalīcijas darbības attīstība. Tajā jau iesaistījušās 18 dalībvalstis, un to kopējais atbalsts Ukrainas dronu spējām 2024. gadā sasniedza 1,8 miljardus eiro. Latvija Dronu koalīcijas vajadzībām 2024. gadā atvēlēja 20 miljonus eiro, un tādu summu plānots atvēlēt arī 2025. gadā. Pērn Uk­rainai piegādājām ap 5000 dronu.

Pateicoties dalībai starptautiskajā Dronu koalīcijā, Latvija ir ievērojami progresējusi bezpilota lid­aparātu ražošanā. Šī iniciatīva ir ne tikai stiprinājusi mūsu nacionālās aizsardzības spējas, bet arī sniegusi jaunas iespējas vietējiem uzņēmējiem, pētniecībai un militārajai industrijai kopumā.

Ministrs informēja par militārā poligona “Sēlija” izveides gaitu Jēkabpils un Aizkraukles novadā. Militāro mācību intensitāte mūsu valsts teritorijā ievērojami augusi, tāpēc Aizsardzības ministrija mērķ­tiecīgi attīstīta un paplašina Lat­vijas un sabiedroto spēku karavīru mācību infrastruktūru. “Sēli­jas” militārā poligona platība pārsniegs 25 tūkstošus hektāru.

Turpinās praktisks darbs, stiprinot austrumu robežu, un tuvāko piecu gadu laikā tam paredzēts tērēt 303 miljonus eiro. Latvija konsekventi turpina palielināt ieguldījumus aizsardzībā, un ministrs apstiprināja, ka mērķis ir aizsardzībai atvēlēt 5% no IKP. Ir ES dalībvalstis ar attīstītu ekonomiku, kā Portugāle, Spānija, Itālija, kuras joprojām nesteidz atvēlēt aizsardzībai pat 2% no IKP. Mi­nistrs norādīja, ka Latvijā un citās ES valstīs, kas robežojas ar Krieviju, apdraudējuma sajūta ir izteiktāka nekā Eiropas dienvidos. Līdz ar to arī ieguldījumi drošībā lielāki. Viņš arī minēja Luksem­burgas piemēru, kas ir viena no turīgākajām Eiropas valstīm, bet tās nelielajā teritorijā    fiziski nav iespējams īstenot apjomīgus ieguldījumus drošībā. Tāpēc notiek produktīvas sarunas par Luksem­burgas ieguldījumu ES austrumu robežas stiprināšanā.