Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Aizkulisēs – Latvijas bērnu nami

Druva
21:29
04.08.2009
4

Ar šo stāstu portāls www.bernunami.lv sadarbībā ar bērnu aizsardzības sfērā strādājošiem speciālistiem aizsāk stāstu un diskusiju sēriju par bērnu namu bērniem, adopciju un audžuģimenēm. Publicēto stāstu mērķis ir apzināt bērnu stāvokli Latvijas aprūpes iestādēs, iesaistīt diskusijās sabiedrību, aizstāvēt šo bērnu intereses un, galvenais, veicināt bērnu nokļūšanu ģimenēs.

Bērni no bērnu nama X

jeb divu bērnu dzīves stāsti ar laimīgām beigām

Par iemeslu turpmāko divu stāstu publicēšanai, ir bērnu namu audzēkņu nedrošais stāvoklis Latvijā, un daudzie aizbildņu, audžuvecāku un bērnu “briesmu” stāsti par piedzīvoto šajās iestādēs. Kā pret bērniem izturās bērnu namos? Kāpēc viņu smagās slimības diagnozes ātri vien samazinās vai izzūd pavisam pēc nonākšanas ģimenē? Kāpēc bērni, kuri nāk no bērnu nama, ir bailīgi un klausa tikai pavēlēm?

Vai esiet ar šiem

jautājumiem kādreiz saskārušies? Aicinām pievienoties diskusijai. Lūdzam jauniešus un bērnus, aizbildņus, audžuģimenes, viesģimenes, kā arī citas ieinteresētas personas, dalīties savā pieredzē vai pārdzīvojumos portālā www.bernunami.lv. Vēlamies iekustināt ledu un šādā veidā mainīt bērnu likteņus. Darbinieku vārdi un bērnu aprūpes iestādes nosaukumi netiks minēti. Turpmāk sekos divi stāsti par to, kādā stāvoklī bērni no bērnu nama X nonāca audžuģimenēs un kā cilvēcīga attieksme, kā arī rūpes par bērniem, pārvērta un “izveseļoja” šos mazuļus. Personas, kuras šajos gadījumos bija netieši iesaistītas un redzēja bērnu tiesību pārkāpumus, iesniedza sūdzību Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā, lai pārbaudītu reālo stāvokli bērnunamā X, no kura bērni tika izņemti. Atbilde tika saņemta – šajā bērnu aprūpes centrā viss esot vislabākajā kārtībā, jo bērnu tiesību inspekcija, pārrunājot šo situāciju ar bērnu aprūpes centra darbiniekiem, neko ļaunu neesot atklājusi. Tātad, sarunās ar bāreņu nama darbiniekiem nekas bērniem bīstams netika atklāts. Labu darbu veica gan bērnu tiesību inspekcija, dodoties uz šo iestādi un izrunājoties ar darbiniekiem, labu darbu veic arī bērnu nama darbinieki, rūpējoties par mazajiem. Tikai kāpēc bērnu nama bērni ir tik slimi, nespējīgi kontaktēties un bailīgi? Varam pieņemt, ka tā ir nelaimīga sakritība –

tieši šajā bērnu namā nonāk “vissmagākie bērni”.

I PIRMAIS STĀSTS

Juri 3 gadu vecumā bāriņtiesa ievietoja audžuģimenē. Bērns tika atvests no bērnu sociālās aprūpes centra X

novalkātās un izdilušās drēbēs, apavi bija izmēru mazāki nekā Jurīša kāja. Audžuvecāki teica, ka pirms tam, tiekoties ar Jurīti, bērns bija saģērbts normāli

Jura psihiskā un fiziskā attīstība, kā arī sociālās iemaņas neatbilda zēna vecumam. Zēns skatījās sāņus un nekontaktējās ar apkārtējiem, ne pieaugušiem, ne bērniem, pat izvairījās, nerunāja. Medicīnas dokumentos tika norādīts, ka bērnam ir psihiska un fiziska rakstura problēmas, zēns būs ar kustību traucējumiem un īpašām vajadzībām.

Uz poda sēdās tad, kad bija nokārtojies pamperos, un šūpojoties varēja uz tā atrasties stundām ilgi. Paniski baidījās no mazgāšanās vannā, mīkstajām mantiņām un baloniem. Rītos no gultiņas izkāpa tikai tad, kad lika to darīt, nemācēja ģērbties.

Jurītis neprata uzvesties pie galda. Nemācēja turēt karoti arī zīmuļus, šķēres, u.c., padzērās un krūzi aizmeta, ēdienu nesakošļāja, bet uzreiz norija, tāpēc sākumā ēda tikai putras, arī augļus, izņemot banānus, nepazina. Nonākot saskarsmē ar ūdeni, mazgājot muti vai rokas, centās dzert.

Zēns nespēja uzkāpt pa kāpnēm, ejot pa zāli sapinās un krita. Nepazina smilšu kasti un nemācēja spēlēties.

Pēc pusotra gada

Juris ir ļoti mīļš zēns, labi kontaktējas ar bērniem un pieaugušajiem. Ir fiziski aktīvs, brauc ar riteni un kājminamo mašīnu, skrien, kopā ar citiem bērniem spēlē dažādas spēles. Var redzēt, ka bērnam ļoti patīk jebkuras fiziskas aktivitātes.

Puisēns apguvis galda kultūru, ēd visu, kas tiek pasniegts ēdienreizēs. Arī podiņa problēmas vairs nepastāv. Klausa audžuvecākiem un māk arī izteikt savas vajadzības.

Šajā laika posmā audžuvecāki bērnu veda pie vairākiem speciālistiem.tika veiktas masāžas un vingrinājumi, kurus ieteica ģimenes ārsts. Zēns tika pat ievietots pilnīgai diagnozes noteikšanai Jelgavas psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Atzinumā tika norādīts, ka zēns ir psihiski un fiziski pilnīgi vesels, toties zēnam bija vairākas citas medicīniska rakstura problēmas.

Jurītim veica operāciju, kuru vajadzēja veikt līdz zēna 1 gada vecumam. Iespējams, ka zēnam nākotnē būtu grūtības kādā mācību priekšmetā, vai uzvedības traucējumi, bet gribas domāt, ka šis būs stāst ar laimīgām beigām, jo zēnam tagad ir īsta ģimene, viņš vairs nedzīvo un, cerams, nekad nedzīvos Latvijā.

II OTRAIS STĀSTS

Annu 2 gadu vecumā bāriņtiesa ievietoja audžuģimenē. Uz sociālo aprūpes centru X pēc bērna brauca audžuģimene kopā ar bāriņtiesas priekšsēdētāju. Aprūpes centra darbiniece bija neapmierināta, jo audžuģimenei nebija līdzi drēbes bērnam, par ko savukārt audžuģimene un bāriņtiesas priekšsēdētāja bija neizpratnē – vai tiešām tika domāts bērnu sūtīt bez drēbītēm? Anna tika aizvesta un pārģērbta novalkātā kleitiņā un vecās zandalēs.

Anna bija ļoti bailīga, ar pieaugušajiem un bērniem nekontaktējās. Nerunāja, sajūtot sev pievērstu uzmanību, vai kādam svešam ienākot mājās, sāka raudāt. Rītos no gultiņas izkāpa tikai tad, kad lika, viņa bija ļoti nedroša uz kājiņām. Meitenes psihiskā un fiziskā attīstība bija neatbildstoša viņas vecumam.

Sākumā kontaktēšanās ar audžuģimeni notika tikai caur komandām, izkāp no gultas ģērbies, sēdi uz poda, piecelies no poda, spēlējies, ēd, utt.

Pēc gada.

Anna ir kļuvusi par atvērtu un brīvu meteni. Viņa ir iemācījusies kontaktēties ar bērniem un pieaugušajiem, arī svešiem. Apguvusi prasmi pastāvīgi ģērbties, ievērot personīgo higiēnu, iet uz podiņa. Izgājusi masāžas kursu. Tagad piedalās dažādās fiziskās aktivitātēs, skrien, brauc ar riteni, labprāt piedalās kopīgās rotaļās. Iemācījusies pārvarēt savas bailes.

RĪCĪBA

Par abiem šiem gadījumiem tika uzrakstīti iesniegumi Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā

par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem un vardarbību pret bērniem bērnu namā X. Bērni netiek nodrošināti ar pilnvērtīgu veselības aprūpi, netiek attīstītas sociālās prasmes atbilstoši bērna vecumam un fiziskajai attīstībai.

Saņemtajā atbildē bija rakstīts, ka pārbaudes laikā, sarunās ar atbildīgajām personām bērnunamā X bērnu tiesību pārkāpumi netika konstatēti.

Jautājums, vai „norājot” audžuvecākus, par nepaņemto apģērbu, bērna klātbūtnē un pārģērbjot viņu novalkātās drēbēs un apaviņos, kuri spiež, jau nav vardarbība? Vai tiešām atstājot aprūpes centru, bērnam pat nepienākas pieklājīgs apģērbs, kurā viņš varētu doties pie savas audžģimenes? Viņš taču netiek paņemts no ielas!

Runājot par šiem konkrētajiem gadījumiem, bērni ir tik mazi, ka viņi nav spējīgi paust savu viedokli, vai izrādīt savu neapmierinātību. Šie mazie bērniņi ir beztiesiski, pakļauti pilnībā pieaugušo rīcībai, kuri bieži vien nav profesionāļi savā jomā un pat nemīl savu darbu. Šāda veida aprūpes centri ir diezgan noslēgta tipa iestādes, ne katrs, kas vēlēsies paskatīties, kā tur jūtas bērni, tiks ielaists.

Jautājums, vai tiešām, šo mazo bērnu intereses mūsu valstī neviens neaizstāv?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rīgas iela vecpilsētā. Eksperimenti turpinās desmitgades

00:00
06.05.2024
259

Cēsīs nav otras tādas ielas, kuru pēdējās desmitgadēs būtu skāruši tik daudzi eksperimenti kā Rīgas ielas vecpilsētas daļu. To mērķis allaž viens – salāgot dažādas intereses: vecpilsētas iedzīvotāju, uzņēmēju un to, kuri vēlas iepirkties, pavadīt laiku kafejnīcās vai pastaigāties. Nupat stājušās spēkā jaunas izmaiņas. Lai ar tām iepazīstinātu, Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova un […]

Svinam 20 gadus Eiropas Savienībā

00:00
05.05.2024
228

1.maijā Cēsīs Eiropas Savienības (ES) karoga krāsās iemirdzējās gaismas stari un par godu Latvijas divdesmitgadei Eiropas Savienībā divpa­dsmit stundas pie Vidzemes koncertzāles “Cēsis” uz lielformāta ekrāna bija vērojams video par Latviju un mūsu ieguvumiem, esot daļai no ES. Video atgādināja, ka pirms 20 gadiem iestājāmies Eiropas Savienībā, tādējādi apliecinot mūsu vērtības: cieņu, līdzvērtību, vienotību dažādībā […]

Svinam! Ar baltu galdautu un baltām domām

00:01
04.05.2024
23

Neatkarības svētkos, 4.maijā, cēsniekus uzrunā jauniete Kristiāna Eglīte ir Līgat­nes Jauno Līderu vidusskolas 9.klases skolniece. Viņa rīt Vienības laukumā Cēsīs uzrunās cēsniekus un viesus, iejūtoties Cēsu novada vadītāja Jāņa Rozenberga lomā. Kristiāna piedalījās konkursā, kuru ierosināja novada domes priekšsēdētājs, dodot iespēju jauniešiem paust savas domas, izpratni par Latviju, valsts neatkarību. “Saņēmām piecu dažādu novada skolu […]

Veselības istabas atvērto durvju dienai apmeklētāju daudz

00:00
03.05.2024
56

Veselības istabas atvērto durvju dienu Cēsīs kā vienmēr apmeklēja daudz cilvēku. Par to pārliecinājās arī “Druva”, novērojot, ka iedzīvotāji, kuri gaidīja rindā, lai noteiktu cukura, holesterīna un skābekļa līmeni asinīs, bija nepārtraukti. Atvērto durvju dienu rīko un Veselības istabu nodrošina biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” (LSK) Vidzemes komitejas Cēsu birojs. Veselības istaba darbojas divas dienas nedēļā […]

Vidzemē ugunsdzēsējiem glābējiem septiņi izsaukumi

12:33
02.05.2024
29

Aizvadītajās diennaktīs, laika posmā no šī gada 30. aprīļa plkst. 6.30 līdz 2. maija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma septiņus izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu, četrus uz glābšanas darbiem, bet vēl viens bija maldinājums. Otrdien ugunsdzēsēju glābēju palīdzība bija nepieciešama Lakstīgalu ielā Limbažos, kur dega nepieskatīts ugunskurs 0.5m2 platībā, kā […]

Valmieras novadā nozog auto

12:31
02.05.2024
51

Aizvadītajās dienās Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 138 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 17 ceļu satiksmes negadījumi, kur vienā gadījumā viena cietusi persona. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 210 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 159 par ātruma pārsniegšanu, kā arī trijos gadījumos […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi