Raža šogad ir varena. Ko ar āboliem domā darīt tie, kuriem dārzos no augļiem ābeles lūst?
“Kādreiz taupība bija lielāka un iespēja ražu realizēt bija katram, kurš kaut ko audzēja, bet tagad lielas ražas gadā iespējas pārdot ābolus nav, tādēļ tos nākas saslaucīt mēslainē,” teica gandrīz katrs “Druvas” aptaujātais cēsnieks, kam dārzā aug ābeles.
“Ābolus nav kur likt. Sulu spiest? Šodien neviens vairs negrib laukos spiestu sulu dzert. Kādreiz gan ābolu sulu spiedām daudz, bet tagad to jebkurā gadalaikā var nopirkt veikalā,” stāsta raunēniete Biruta Kunciņa un rāda, ka dārzā kādai ābelei no augļu svara zars jau nolūzis. Jautāta, ko ar āboliem iesāks, viņa saka, ka nekas cits neatliks, kā tos sagrābt un veidot komposta kaudzi. “Rožābolu šogad nav pārāk daudz. Tos izlietosim, uzcienāsim arī kaimiņus, kuriem augļu dārza nav,” viņa plāno. Varbūt ābolus atdot pansionātiem un bērnu namiem? “Nav jau transporta, ar ko tos piegādāt. Tāda labdarība varētu būt, bet tad tā jāorganizē rajona vai valsts mērogā,” uzskata B.Kunciņa.
Ne tikai ābeles, bet arī bumbieres šogad sagādājušas labu ražu. Cēsniece Rasma Klementjeva uztraukusies, ka kociņš vēl maziņš, zari sīciņi, bet no augļu smaguma tie visi saliekti līdz lūšanai. Viņa priecājas, ka piemājas dārzā ir tikai pāris ābelītes, tādēļ par ražas izmantošanu nebūs jādomā. Tomēr uztrauc pēdējās nedēļas sausums. No tā cieš arī augļu pilnās ābeles un bumbieres. Tādēļ R.Klementjeva ik dienas uz kociņu saknēm izlej vairākus spaiņus ūdens.
Ābolu pārbagātību gan nevar ieraudzīt tirgū. Tos tirgo tikai nedaudzi pārdevēji, bet lēti – no 40 līdz 15 santīmiem kilogramā. Pārdevēja Mirdza Zariņa domā, ka ābolu cenas rudenī vēl samazināsies, bet kur ābolus likt, lai augļi nebūtu jāmet komposta kaudzē, paliek atklāts jautājums.
Komentāri