Trešdiena, 15. janvāris
Vārda dienas: Fēlikss, Felicita

Zemessardzē dzimumu nešķiro – katrs ir vienkārši zemessargs

Anna Kola
18:00
07.08.2022
79
Zemessardze 1

Sanita Grosberga jau piecus gadus darbojas Zemessardzē. Jāatzīst, lai arī sievietes zemessardzes dienesta rindās nav retums, tomēr pārņem zināms apbrīns, ka viņas tur līdzi vīriešiem – slodze, kas jāiztur, ir tieši tāda pati ikvienam zemessargam, nav svarīgi, vai sieviete vai vīrietis.

Pastāv viedoklis, ka Zemes­sardzē dzimumu nešķiro, tu esi vienkārši zemessargs. To apstiprina arī Sanita Grosberga, smejoties, ka nevienam nekādas atlaides dienestā netiek dotas – visi izpilda vienus un tos pašus uzdevumus un seko vieniem un tiem pašiem noteikumiem. Jautāta, kā aizsākas zemessardzes ceļš, Sanita teic, ka paldies esot jāsaka draudzenei. “Viņa mani burtiski uz turieni aizvilka. Mēs vienu laiku ļoti aktīvi sportojām, vakaros pēc darba gājām skriet. Drau­dzene teica, ka ir vērts noskaidrot par Zemessardzes iespējām. Tā nu mēs, it kā joka pēc, aizgājām , lai iegūtu informāciju, bet no iestādes jau iznācām ar parakstītiem līgumiem,” smejoties atceras Sanita.“Sākumā, protams, viegli nebija. Kad iestājies Zemes­­sardzē, vispirms ir jāpiedalās pamatapmācības nometnē, kas ilgst trīs nedēļas. Visas mācības bija diezgan smagas, bet jāatzīst, laikam grūtāk bija tieši psiholoģiski – trīs nedēļu garumā tu esi prom no ģimenes, prom no civilizācijas,” ar smaidu stāsta S.Gros­berga.“Režīms ir ļoti stingrs, viss ir tādā lielā skrējienā, gan duša, gan ēdienreizes. Tomēr, par spīti stingrajam režīmam, katru dienu gaidījām ar interesi, jo nemitīgi ir iespēja apgūt ko jaunu, nav bijušas tādas nodarbības, kuras šķistu bezjēdzīgas vai garlaicīgas, visās kaut ko patiešām vērtīgu var iemācīties.” Sanita atzīstas, ka pašai visgrūtākais ir nakšņošana zem klajas debess samirkušās drēbēs, zem vienkārša pončo, kas pārsegts guļvietai. “Esmu ļoti salīga, tāpēc nakšņošana ārā bija viens no vissmagākajiem pārbaudījumiem. Tāpat nakts trauksmes, tas patiešām ir liels izaicinājums arī psiholoģiski. Brīdī, kad esi cieši iemidzis, par spīti slapjajām drēbēm un aukstumam, sākas trauksme un tev pēc divām minūtēm ir jābūt gatavam stāvēt ierindā. Jāpaspēj apģērbties, ja kāds nepaspēj, tad skrien uz ierindu tāds, kāds nu ir,” pieredzē dalās 27.kājnieku bataljona zemessardze. “Katru reizi, no mācībām atgriežos mājās, ir gandarījums – tāda kārtīgi, labi padarīta darba sajūta.” Viņa teic, ka pēc intensīvā režīma, kas pavada katras Zemes­sardzes mācības, atgriežoties ikdienas ritmā, šķiet, ka viss ir tik mierīgi. Pietiek laika visam: nesteidzīgai dušai, pusdienu gatavošanai un citām lietām.

Sanita uzsver, ka viņai, darbojoties Zemessardzē, vienmēr bijis liels ģimenes atbalsts: “Kad iestājos, vecākajai meitai bija desmit gadi, viņa uz mani raudzījās ar lielu lepnumu.” Šobrīd gan Sanita ir paņēmusi pauzi, jo ģimene kļuvusi kuplāka, īpašas rūpes vēl vajadzīgas jaunākajai meitiņai. Kad bērniņš paaugsies, Sanita grasās dienestā atgriezties. “Zemessardze ir brīvprātīgs dienests. Kad varu, tad eju uz mācībām. Tā kā lielākoties mācības notiek sestdienās, svētdienās, tad, protams, ir brīži, kad ir jāapdomā – vai doties uz mācībām, vai šoreiz tomēr pavadīt laiku ar ģimeni.”
Pirms jaunākā bērniņa piedzimšanas Sanita uz mācībām devusies katru nedēļas nogali. “Katru nedēļu jau ir kaut kas cits: tad medicīna, tad kaujas šaušana, tad vēl kaut kas. Būtībā visu laiku notiek kaut kas jauns, ko ir vērts apgūt,” stāsta Sanita.

Taujāta, vai no sākotnējiem biedriem, kas kopā iestājās dienestā, joprojām visi ir palikuši Zemessardzē, Sanita saka, ka nebūt ne. Piemēram, draudzene, kas pamu­­dināja iestāties Zemes­sardzē, izvēlējusies spert soli tālāk – dienēt Latvijas armijā. Bet ļoti daudzi pametuši mācības katrs savu apsvērumu dēļ – kādam pietrūkst laika, citam bijušas veselības problēmas -, savukārt daudzi arī nākuši klāt. “Arī man bija gadījums, kad pamat­apmācībās nometnē radās veselības problēmas, nogulēju lazaretē vairākas dienas, tomēr zināju, ka vēlos iesākto uzdevumu pabeigt līdz galam,” teic Sanita.
Zemessardze dod labu rūdījumu, Sanita nešaubīgi atzīst, ka arī slodze, kas jāiznes katrās mācībās, ir milzīgs ieguvums un ieguldījums veselībā, turklāt vairums mācību notiek svaigā gaisā. Līdztekus organisma un veselības stiprināšanai ar fizisko noslodzi Sanita min kolektīva saliedētību. “Būtībā mēs esam kā otra ģimene – neviens tevi nekad neatstās, ja pagursi, paraus līdzi. Mēs esam ļoti cieši, ļoti tuvi,” uzsver Sanita.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgas Kultūras centrā rosība ik vakaru

00:00
15.01.2025
13

“Lai gan varētu domāt, ka amatiermākslas kolektīvi pēc daudzajiem gadu mijas pasākumiem tagad kaut nedaudz atvelk elpu, tā nav. Katram savi mērķi, kurus grib sasniegt,” saka Jaunpiebalgas Kultūras centra vadītāja Egita Zariņa un uzsver, ka katru vakaru centrā kādam kolektīvam ir mēģinājums, tikšanās, lai apspriestu gaidāmos kultūras notikumus pagastā, novadā, Latvijā. Pagasta jauktais koris “Jaunpiebalga” […]

Skatītāji plūst uz “Straumi”

00:00
14.01.2025
48

Režisora Ginta Zilbaloža veidotās animācijas filmas “Straume” galvenais varonis kaķis vientuļnieks paceltu asti soļo pa pasaules nozīmīgāko kino festivālu sarkanajiem paklājiem un priecē ar aizvien jauniem panākumiem, balvām un atzinību Francijā, Kanādā, Meksikā, Austrālijā, Ķīnā, Polijā. “Straume” saņēmusi arī prestižo Ņujorkas kinokritiķu apvienības balvu kā gada labākā animācijas filma, un nu jau tās producents Matīss […]

Apciemo pagasta vientuļos seniorus

00:00
13.01.2025
47

Jau vairākus gadus Taurenes bērnudārza “Asniņš” bērni un vecāki    sadarbojas ar pagasta senioru klubu “Randiņš”. Jaunākā paaudze gatavo dāvanu pakas pagasta vientuļajiem senioriem, bet kluba biedri tās nogādā adresātiem. “Dāvanu kastē ir gan marinējumi, dažādi salāti no mājas krājumiem, gan pašu darinātas praktiskas lietas, veselīgi saldumi. Arī mēs vēl ko pieliekam klāt. Gandrīz katrā […]

“Rainis un Aspazija”, “Poruks” jau frontē, drīz sūtīs “Cēsis”

00:00
12.01.2025
74

Uzņēmuma “CATA” foajē izklāts paklājs, garāmgājēji noskatās, novērtē. Ne katrs saprot, ka tas ir 6×10 metru aizsargtīkls Ukrainas armijai. To sējušas cēsnieces. Todien, kad “Druva” apmeklēja aizsargtīklu darbnīcu, te strādāja septiņas sievietes. “Cik laika vajag, lai tādu sapītu, atkarīgs no brīvprātīgo skaita. Bija steidzams pasūtījums, tīklu vajadzēja pēc desmit dienām, mēs paguvām septiņās, nākamais tapa […]

Apbalvojumi liecina par paveikto

00:00
11.01.2025
88

Cēsu novadā drošību un sabiedrisko kārtību uzrauga Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvidzemes iecirknis, tā pārziņā ir arī Madonas un Varakļānu novads. Aizvadītajā decembrī, atzīmējot Valsts policijas gadadienu, iecirkņa darbinieki saņēma apbalvojumus. Virsleitnantam Kal­vim Retko par priekšzī­mīgu dienesta pienākumu izpildi un sasniegtajiem augstajiem darba rezultātiem pirms termiņa piešķirta nākamā dienesta pakāpe “Kap­teinis”, Dienvidvidzemes iecirkņa priekšniece pulkvežleitnante Inga […]

Desmit gadi pilni brīnumiem

00:00
10.01.2025
80

Sabiedriskā labuma organizācija “Brīnummāja” Cēsu Izstāžu namā svinēja jubilejas pasākumu “Mums jau viens desmits”, sakot paldies ikkatram, kurš palīdzējis – uzņēmējiem, sadarbības partneriem no valsts un pašvaldības iestādēm, nevalstiskā sektora, ziedotājiem, brīvprātīgajiem un speciālistiem. “Brīnummājas” vadītāja Liena Graudule sacīja: “Jūs katrs esat daļa no brīnuma – daļa no bērna smaida par izdošanos, daļa no vecāku […]

Tautas balss

Pirts – ikdienai, ne atpūtai

10:44
13.01.2025
27
Lasītāja V. raksta:

“Līgatnē nav skaidrības par pirti. Tā iedota nomā uzņēmējam, bet vai viņš nepaaugstinās maksu par pēršanos? Tā nu ir, ka mazajā pilsētiņā ir daudz mājokļu, kuros nav vannas istabas, pirts ir ikdie­nas nepieciešamība, ne atpū­-tas procedūra. Saprotams, ka viss kļūst dārgāks, taču mazgāšanās ir ikdienas nepieciešamība, tāpēc pašvaldībai ir jāpadomā, lai tā ir pieejama arī […]

Vajag arī rīta pusē

10:43
13.01.2025
26
I. no Raunas. raksta:

“Raunā pasta nodaļa tagad atrodas pagasta centrā. Ir ērti ieiet, nav jākāpj pa kāpnēm, kā bija pasta mājā.Taču pasta darba laiks gan ir neizprotams – darba dienās no plkst. 13.30 līdz 16.30. Laucinieki taču uz pagasta cen­tru brauc no rīta, ne pēcpus­dienā. Arī centrā dzī­vojošie seniori lietas kārto rī­ta pusē. Bet, ja cilvēks strādā, kad […]

Kāpēc tāda netaisnība?

10:42
13.01.2025
40
27
Aigars raksta:

“Otrdienas “Druvā” lasīju, ka uzņēmums “Kom-Auto” šoziem rūpīgi tīra no sniega ielas un ietves Cēsīs un arī paš­valdības lauku ceļus Vaives pagastā. Par to, protams, prieks, bet gribētos zināt, vai pašvaldības finansējums šoziem paredzēts tikai Cēsīm? Pie mums Raisku­mā pašvaldības ceļi nav tīrīti ne decembra, ne janvāra sniegotajās dienās! Kāpēc tāds dalījums? Cik zinu, pašvaldības […]

Cik pieliek, tik atņem

16:03
10.01.2025
25
R. raksta:

“Valdība stāsta, kas šogad būs labāk, ka vairāk naudas paliks maciņā. Bet, ja paskatās otru pusi, to, cik nāksies izdot, skaidri saprotams, ka viss būs dārgāks. Degvielai nodoklis klāt, tas jau vien visu sadārdzinās, jo mūsdienās nekas nav iespējams bez pārvadājumiem. Kopumā jau nevar teikt, ka slikti dzīvojam, ja paskatāmies uz pirmssvētku rindām veikalos, tikai […]

Gribas zināt, vai palīdzēts

16:03
10.01.2025
19
L. raksta:

“Priecājos, ka akcijā “Dod pieci” savāca tik lielu ziedojumu summu un varēs palīdzēt daudziem slimniekiem. Taču gribētos, lai, atskaitoties, kā izlietots saziedotais, ne tikai pasaka, kam tas iedots, bet arī to, vai cilvēku dotais patiesi sniedzis palīdzību un vai slimnieku veselība uzlabojusies,” priekšlikumu izteica L.

Sludinājumi