Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Vislabākā loma ir tā, kas vēl nav nospēlēta

Jānis Gabrāns
15:13
21.11.2022
302
Karlis Avots 1

Šajā rudenī pirmizrādi piedzīvojušas divas filmas, kurās galvenajā vīriešu lomā ir Kārlis Arnolds Avots: “Mīlulis” un Viestura Kairiša filma “Janvāris”, kas vēsta par 1991.gada barikāžu laiku.

Šis darbs ieguva galveno balvu Romas Starptautiskajā filmu festivālā, bet Kārlis Arnolds Avots saņēma labākā aktiera balvu. Nacionālais kino centrs filmu izvirzījis arī kā Latvijas pieteikumu ASV Kinoakadēmijas balvai “Oskars” Labākās ārvalstu filmas kategorijā.

Kārlis Arnolds Avots studējis aktiermeistarību Latvijas Kultūras akadēmijā – vienu gadu Leļļu teātra kursā, pēc tam Valmieras teātra kursā -, trīs gadus bijis šajā teātrī, bet kopš 2020.gada ir Dailes teātra aktieris.

– Vai studijas Leļļu teātra kursā deva kādu ieguvumu?
– Protams, jo leļļu teātra aktieris tiek apmācīts sevi nolikt malā, pirmajā plānā izvirzot lelli, objektu, varoni. Manuprāt, tā ir prasme, ko aktierim vajadzētu sevī trenēt. Lai priekšplānā ir varonis, nevis aktieris. Bieži ir tā, ka aktieris nespēj atrast kopīgu valodu ar savu skatuves varoni, rodas iekšējie konflikti, bet jebkurā situācijā varonim    jābūt galvenajam. Ak­tierim jābūt kā advokātam, kurš savu varoni pilnībā attaisno.

– Nākamnedēļ filma “Jan­vāris” būs skatāma arī Cēsīs. Kā nonāci šajā filmā?
– Tas bija laiks, kad Viestura Kairiša vadībā strādājām pie izrādes “Smiļģis”. Pirms tam jau vienā filmā biju piedalījies, un ar Viesturu dažkārt parunājām par kino. Tieši tobrīd notika kastings filmai “Janvāris”, uzprasījos, lai uzaicina arī mani. Sākumā viņš tikai pasmējās, bet tomēr uzaicināja. Bija trīs kastinga kārtas, un godīgā cīņā, saņemot filmas operatora Vojteka Starona akceptu, ieguvu šo lomu.

– Tātad nevajag baidīties pašam prasīt kādu lomu?
– Tas ir manā garā, esmu tāds pa logu kāpējs, ja pa durvīm neaicina. Nekautrējos.

– Esat dzimis pēc notikumiem, kas redzami filmā. Cik daudz zinājāt, cik nācās uzzināt par barikāžu laiku?
– Man tēvs tolaik dežurēja Rīgā pie televīzijas, Zaķusalā, mamma bija mājās ar brāli Robertu un māsu Alisi. Vecāki dalījās atmiņās par to laiku, kurā valdīja ļoti dažādas sajūtas. Skatījos daudzas filmas par to laiku, tostarp visas Jura Podnieka filmas, poļu režisora Andžeja Vaidas filmas, Zigurda Vidiņa videomateriālus. Ir ļoti daudz kinoamatieru arhīvu, kas ļāva iedziļināties un izprast to laiku.

– Vai tagad uz to laiku skatāties citādi nekā pirms filmas?
– Protams! Tās ir vērtības, kas jāsargā, un es negribētu dzīvot apstākļos, kad man jāslēpj patiesie uzskati. Jāizdabā pastāvošajai iekārtai paša drošības dēļ. Patiesībā to arī šodien varam redzēt tepat kaimiņos, un tā ir liela traģēdija. Tāpēc ir tik būtiski, ka mēs šo cīņu izturējām, uzvarējām un iespējamais traģiskākais scenārijs tomēr nerealizējās. Un tagad mēs, mūsu bērni varam dzīvot savā brīvā un demokrātiskā valstī, tas ir liels ieguvums!

– Vai jūsu tēls Jazis ir balstīts kādā reālā personībā?
– Šis tēls ir kā kompilācija, jo filma nav vēsturisks stāsts par konkrētu cilvēku, kura pasaulē nāktos rūpīgi iedziļināties. Man bija vairāki iedvesmas avoti, kas radīja tēla likteni, gaitas, fiziskās partitūras. Tolaik lasīju Selindžera “Uz kraujas rudzu laukā”, kas mani iedvesmoja, īpaši tur rodamais sakāpinātais ideālisms, kas raksturīgs Jazim.

Palīdzēja arī Jura Podnieka biogrāfija, kas lasāma grāmatā “Vai viegli būt elkam”. Arī Igors Linga, kurš tolaik bija kinoamatieris un piedalījās arī filmā “Vai viegli būt jaunam”. Un, protams, divi dzīvie prototipi, kas allaž man bija priekšā, ar ko biju ļoti privileģēts: mūsu filmas operators Vojteks Starons, poļu kino pedagogs, un Viesturs Kairišs. Daļēji šis ir viņa autobiogrāfisks stāsts, bet tikai daļēji, jo tur ir viņa draugu atmiņas, cits materiāls, kas vajadzīgs laba stāsta dramaturģijas vārdā.

– Kādas bija pirmās sajūtas pēc filmas noskatīšanās?
– Biju gandarīts par redzēto, bet laikam jo īpaši to sajutu, kad saņēmu Romas kinofestivāla labākā aktiera balvu. Tur žūrijā bija neitrāli cilvēki, kuri nepazīst Viesturu Kairišu un arī mani, un viņu vērtējums bija objektīvs. Turklāt tie bija Eiropas kino smagsvari, piemēram, režisori Pjetro Marčelli, Juho Kuosmanens. Viņu filmas skatos, Pjetro Marčelli filma “Mārtiņš Īdens” ir viena no manām mīļākajām.

Ja šādi meistari novērtējuši manu sniegumu, tas ir milzīgs pagodinājums. Ir    jāpriecājas par sasniegto, lai gan nesen izlasīju Čehova atziņu, ka neviena loma nekad nav nospēlēta tā, kā tam būtu jābūt. Vislabākā loma ir tā, kas vēl nav nospēlēta, un ar tādu apziņu dzīvoju.

– Esat saņēmis šo balvu, pirms diviem gadiem “Spēl­maņu na­kts” balvu kategorijā “Gada jau­nais skatuves mākslinieks”. Ko jaunam aktierim dod šāds novērtējums?
– Tas ir stimuls, atbildība, arī spiediens. Kultūra zināmā mērā ir skarba vide, Latvijā iespēju ir tik, cik ir, tad nu bieži vien esam gatavi cits citu ēst bez sāls. Un sākas runas, ko tad viņš tādu izdarījis, ka piešķirta balva. Esmu bijis sportists, tāpēc varu teikt, ka sports tādā ziņā ir saprotamāks, jo tur kritēriji ir daudz objektīvāki. Ja noskrien 60 metrus pirmais, esi uzvarējis, tas ir neapstrīdams fakts. Bet sniegums uz skatuves vienmēr būs ļoti subjektīvi vērtējams, kur viens saskata ko vērtīgu, otrs – tikai tukšumu.

– Esat bijis vieglatlēts, spēlējis basketbolu, volejbolu, regbiju. Vai tas palīdz aktiera profesijā?
– Pat ļoti, un sports jau zināmā mērā ir radniecisks teātrim ar darba sistēmu, treniņu/ mēģinājumu grafikiem. Sportā ir treneris, teātrī – režisors, un viņu rokās ir tas, kā sportists/ aktieris attīstīsies. Vai režisors būs pietiekami tālredzīgs, lai dotu iespēju attīstīties, jo aktiermeistarība ir jākopj tāpat kā sportā – tehnika.

Es visu vērtēju tādās kategorijās, un man tas palīdz ikdienā. Arī sacensību gars manī ir nepārtraukti, gribas kādu pārspēt, kādam elpot pakausī. Tas dzen uz priekšu!

Nevar strādāt ar domu, ka tagad labi nospēlēšu un saņemšu balvu, jo, kā jau teicu, viss ir subjektīvi. Svarīgi darīt visu pēc labākās sirdsapziņas, izdarīt mājasdarbus, pienācīgi sagatavoties, pirms kāpt uz skatuves vai iet filmēšanas laukumā. Izdarīt maksimumu, lai vēlāk sev nav, ko pārmest. Tad arī kritikas un slavas dziesmas var klausīties un saprast, kas tajā ir patiesība un kas – nav.

– Šobrīd šķiet, ka jums ir pamatīga slodze. Vai nav par daudz, nebaidāties izdegt?
– Tā kino padarīšana ir tāda viltīga lieta. Jā, tagad liekas, ka esmu visās malās, bet tagad tikai novācu ražu, jo filmas filmētas jau kādu laiku iepriekš. Tagad lielākais darbs teātrī, un tur lomu netrūkst, kopā kādi pieci jauniestudējumi, kas ir milzīga slodze. Tomēr par izdegšanu nedomāju, jo cenšos sevi nodarbināt arī fiziski, veltīt laiku sev, kaut ko palasīt, uzzināt. Varbūt 26 gadu vecumā vēl pāragri runāt par izdegšanu, un ceru, ka tas mani nepiemeklēs.

– Esat arī Zemessardzē. Kas pamudināja uz šo soli, un kā to savienot ar lielo slodzi teātrī?
– Mani satricināja kara sākums Ukrainā, daudz par to domāju, nevarēju norimt un nolēmu, ka kaut kas jādara. Ukraiņi rāda varonīgāko piemēru, kā aizstāvēt savu zemi, savu tautu, drošsirdīgi stājoties pretī ļaunumam. To redzot, gribas līdzināties. Pieņēmu lēmumu iestāties Zemessardze, to nenožēloju ne mirkli un aicinu ikvienu to darīt. Ar darbu varu to savienot, jo Zemessardzē rēķinās, ka cilvēki nepametīs savu tiešo darbu, vienmēr ir iespēja pievienoties, lai pilnveidotos brīvajā laikā. Esmu daudz ieguvis, un, manuprāt, tās ir zināšanas, ko vajadzētu ikvienam.

– Klāt 11.novembris, Lāčplēša diena. Ko jums nozīmē patri­otisms?
– Kad mācījos pie    profesora Mihaila Gruzdova, viņš teica, ka patriotisms savā būtībā ir lamu vārds. Tas bieži vien aprobežojas ar svecīti pie Brīvības pieminekļa. Patiess patriotisms nozīmē, ka tev reizēm ir kauns par savu valsti, ka tev sāp, kas tajā notiek, un tu gribi kaut ko mainīt, uzlabot, aizstāvēt kādas vērtības, novērst netai­s­nību.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
24

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
47

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
76

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
150

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
51
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi