Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Vai tu pucējies

Kristīne Lāce
09:36
17.04.2020
13
2200940 Beauty No7 Hero 9b 3for2 Makeup 1

Ārkārtējās situācijas laikā noteiktie ierobežojumi būtiski ietekmē arī skaistumkopšanu. Šajā krīzes laikā, kad ir ieteikums palikt mājās un fiziski distancēties, vairs nav nepieciešamības pēc jauna matu griezuma, var iztikt bez manikīra un sejas kopšanas procedūrām, turklāt cilvēkus piesardzīgus dara tas, ka šos pakalpojumus var saņemt tikai kontaktā ar meistaru. Par to, kā klājas skaistumkopšanas nozarē strādājošajiem, jautājām vairākiem šīs jomas pārstāvjiem Cēsīs.

Sazinoties ar meistariem, aina iezīmējās diezgan bēdīga. Skaistumkopšanā strādājošie speciālisti, piemēram, frizieri, manikīri, kosmētiķi, pārsvarā ir pašnodarbinātas personas un īrē telpas skaistumkopšanas salonos. Šobrīd savu ikdienu daudzas meistares pavada mājās, jo klientu ir ļoti maz. Dau­dzām ir bērni, kuriem jāpalīdz ar attālinātajām mācībām. Protams, saloni ir atvērti un meistari turpina strādāt, bet darbs vairs nenotiek iepriekšējā apjomā. Klientiem, kuri dodas uz skaistumkopšanas salonu procedūrām, ir jāievēro vairāki drošības noteikumi. Visās frizētavās un skaistumkopšanas salonos ievēro Ministra kabineta prasību reģistrēt ikvienu klientu, viņa kontaktus, jānorāda vārds, uzvārds, telefona numurs un jāapstiprina, ka pēdējās 14 dienās nav bijis ārzemēs un saskarsmē ar “Covid-19” inficēto.

Salona Sanda friziere Lāsma, kura salonā strādā 19 gadus, stāsta par situāciju: “Klientu loks ir krietni samazinājies. Pieņemam tikai “savējos” pēc iepriekšēja pieraksta. Salona darba laiks ir samazināts, ir arī dienas, kad nestrādājam. Cil­vēki, kas vairāk nobažījušies, atsauc pierakstu. Salonā esam divas frizieres un viena manikīra meistare. Kopā abas frizieres vairs nestrādājam – viena nāk vienu dienu, otra – nākamo. Ja agrāk man bija pieci klienti dienā, tad tagad labākajā gadījumā ir divi trīs.” Par drošības pasākumiem salonā Lāsma saka: “Aizsardzības līdzekļus meistares jau izmanto sen, lai pasargātu sevi no alerģiskām reakcijām, piemēram, no matu krāsas. Pie cimdiem esam pieradušas. Nosacījums pēc katra pakalpojuma dezinficēt darbarīkus bijis vienmēr, bet tagad biežāk ar dezinfekcijas līdzekļiem apstrādājam durvju rokturus, krēslus un darbavietas.”

Salons Cēsniece arī turpina darbību, kaut klientu maz. Friziere Ineta stāsta: “Kopā vairs nestrādājam, ja vēlas pierakstīties cilvēks, kas nav pastāvīgais klients, atsakām. Dezinficējam visu jau no oktobra, kad tika izstrādāti stingrāki noteikumi saloniem, bet biežāk vēdinām telpas un vairāk tīrām durvju rokturus. Strādājam cimdos un sejas maskās. Priecē, ka cilvēki atbildīgi izturas pret šo situāciju un neviens klients salonā nav pat noklepojies. Ja kādam klientam ir kakla sāpes, pierakstu pats atsaka.”

Salona Cēsniece kosmētiķe Agnese atzīst: “Ja darba martā bija maz, tad šķiet, ka aprīlī tā nav vispār. Paniku neceļu, strādāt un kontaktēties var, ievērojot noteikumus. Ar klientu jau telefoniski visu būtisko izrunājam un noskaidrojam, vai ir būts ārvalstīs un vai kāds no apkārtējiem un radiniekiem nav bijis kontaktā ar vīrusa slimnieku. Es uzticos saviem klientiem un ceru, ka mēs abpusēji esam lojāli.”

Papildinot sacīto, friziere Ineta piebilst: “Salona telpas mēs īrējam, priecājamies par nomnieka pretimnākšanu, kurš aprīlī “atlaiž” īres maksu, jo mums kā pašnodarbinātām personām nav citu ienākumu, vien samaksa par klientam sniegto pakalpojumu. Tagad būt darbā iznāk divas reizes nedēļā, un tad tie ir kā svētki! Tiek uzvilkta kleita, un ar smaidu sejā dodos uz darbu.”

Skaistumkopšanas un manikīra meistare Laimdota Eliase stāsta, ka pagājušajā nedēļā uz darbu devās divas dienas, šonedēļ tā būs tikai viena: ”Darbu ietekmē atceltie kultūras pasākumi. Manikīra un pedikīra pakalpojumi nav pirmā nepieciešamība, bez tiem var arī iztikt. Darba kabinetu īrēju, priecājos, ka izīrētājs ir ļoti pretimnākošs. Nomnieks rūpējās par mums brīdī, kad tirgū pazuda sejas maskas un dezinfekcijas līdzekļi, arī par īres cenām tiek diskutēts.
Drošības pasākumu dēļ no ārstiem esmu aizņēmusies respiratoru, klientiem ir sejas maskas, pie durvīm mēs kopīgi dezinficējam rokas, bet pārējā dezinfekcija jau apgūta iepriekš. Šobrīd ilgāk vēdinu telpas un biežāk dezinficēju durvju rokturus,” stāsta Laimdota.

Pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas vīriešu frizētava Royal Dandy Cēsis uz laiku tika slēgta, bet kopš aprīļa sākuma tā atkal atvērta apmeklētājiem. Frizētavas vadītāja Sigita Norvele skaidro: “Klientu loks, protams, samazinājies, mēs strādājam tikai pēc iepriekšēja pieraksta, ievērojot noteiktos drošības pasākumus. Frizētavā darbavietas ir divu metru atstatumā viena no otras. Klienta apkalpošanai laiku paredzam tā, lai pēc katra paspētu visu dezinficēt, telpu uzkopšanai pievēršam lielāku uzmanību un izmantojam iedarbīgākus dez­infekcijas līdzekļus. Cimdus un maskas lietojam pašu piesardzībai. Šobrīd, ienākot frizētavā, arī klientiem uzreiz jāveic roku dezinfekcija. Ja agrāk sasveicinājāmies ar rokas spiedienu vai apkampāmies, tad tagad tā vairs nav. Esam atbildīgi pret sevi un klientiem. Mūsu darbs ir pietuvināts mediķu darbam, neviens neesam pasargāti, jo var izrādīties, ka klients ir vīrusa pārnēsātājs, bet pats to nemaz nenojauš. Saglabāsim pozitīvismu ikdienā, un viss būs labi.”

Frizētavai telpas tiek īrētas. Sigita stāsta: “Ja Valmierā telpu izīrētājs ir pretimnākošs, tad Cēsīs īres cenas neatlaiž. Domājam dažādus risinājumus – vai nu samazināt kapacitāti un slēgt kādu no frizētavām, vai turpināt strādāt ar zaudējumiem. Arī trīs darbinieki, baidoties no šī vīrusa, ir aizgājuši no darba, bet priecīgākā ziņa ir tā, ka ir meistari, kas meklē darbu un vēlas strādāt. Saprotu, ka atkopšanās pēc notiekošā būs ilgstoša.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
65

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
102

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
57

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
136

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
60

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi