Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Uzmanību – suns!

Jānis Gabrāns
10:08
29.10.2019
10
Suni 2

Redakcijā ienāca cēsnieks, kurš pilsētā cietis no suņa uzbrukuma.

Viņš stāstīja, ka devies ikdienas pastaigā Krasta ielas apkaimē. Pretī nākusi sieviete ar lielu suni, tam nav bijis uzpurņa, tiesa, suns bijis pavadā, taču garā. Brīdī, kad gājēji bijuši blakus, suns pēkšņi meties vīrietim virsū un pamatīgi iekodis rokā. Plū­dušas asinis, saimniece gan centusies mierināt, ka viss būs labi, lai nākot nākamajā dienā uz slimnīcu, viņa brūci apkopšot.

Otrā dienā cietušais devies uz slimnīcu, kur gan neizdevies suņa īpašnieci satikt, toties nācies atstāt vairākus desmitus eiro par brūces apkopšanu. Ārsts arī prasījis, lai noskaidro, vai suns potēts, taču, nezinot neko par suņa īpašnieci un suni, meklējumi beigušies bez rezultāta. Ārsts teicis, ka tad jāveic potēšanās kurss, taču cietušais parakstījis dokumentu, ka pats uzņemas atbildību, un atteicies no tā. Devies uz pašvaldības policiju, kur uzrakstījis iesniegumu par notikušo.

“Interesantākais, ka tas notika dienā, kad “Druvā” bija žurnālistes Monikas Sproģes pārdomas tieši par tēmu, vai dzīvnieku īpašnieki spēj kontrolēt savus suņus. Manuprāt, pašvaldības policijai vajadzētu biežāk pabraukāt pa teritorijām, kur suņi tiek vesti pastaigā, lai pasekotu, kā tie tiek uzmanīti. Pats bieži staigāju, varu teikt, ka netrūkst solīdu saimnieku, taču ir daļa, kuri ignorē visas prasības. Mana vaina tā, ka uzreiz nezvanīju pašvaldības policijai, kā arī nenoskaidroju suņa īpašnieces vārdu un dzīvesvietu, taču šoks bija tik liels, ka galvenais bija novērst asiņošanu,” stāstīja no suņa kodiena cietušais.

Kārtību, kā suns jāved pastaigās, regulē Ministru kabineta noteikumi “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdz­niecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai”, kuros teikts, ka “pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suni ved pavadā, bez pavadas tas var atrasties zaļajā zonā un mežā (izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts) pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.”

Var diskutēt, ko nozīmē “kontrolējamais attālums”. Šajā gadījumā, lai arī suns bija pavadā, saimniece netika galā ar kontroli. Gājējs netiktu sakosts, ja sunim būtu uzpurnis, bet noteikumi nosaka, ka tas nepieciešams vien gadījumos, ja suns atzīts par bīstamu saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Te vēl varētu citēt televīzijas raidījumā “Aizliegtais paņēmiens”, kurā runāja par suņiem pilsētā, teikto, ka suņu skolai jābūt obligātai, lai galvenokārt saim­­nieks saprastu, kā suns reaģē, jo tad saimnieks nepieļautu iespēju, ka suns uzbrūk gājējiem. Taču Latvijā šāda prasība nav obligāta.

Cēsu novada pašvaldības policijas priekšnieks Guntars Norbuts stāsta, ka policija regulāri saņem informāciju par šādiem notikumiem, patlaban izstrādē ir vairākas administratīvās lietas: “Kādā iesniegumā sieviete rakstīja, ka saimnieks centies dogam līdzīgo suni atsaukt, tas nav izdevies un suns iekodis. Kādā citā lietā dzīvnieka saimnieks apgalvo, ka viņam ir medību suns, kuram nepieciešams skriet, medību suņus sai­tē neliekot. Bet saņemam sūdzības no iedzīvotājiem, ka dzīvnieks ir agresīvs, uzbrūk citiem suņiem, rej uz cilvēkiem, arī bērniem. Manuprāt, nevar ļaut brīvu vaļu sunim vietā, kur ir cilvēki. Īpašnieks gan skaidro, ka dzīvnieku laižot skriet mežā, bet piepilsētas mežos ir arī citi suņi, cilvēki iet pastaigās. Mana pārliecība, ka suņu īpašniekiem jānodrošina, lai dzīvnieks neapdraud cilvēkus.”

G. Norbuts arī stāsta, ka visvairāk sūdzības no cilvēkiem tika saņemtas pavasaros, kad suņos rodas spēcīgi instinkti, tad tie mūk no mājām, pat izlaužas no nožogotām teritorijām, skrien citu cilvēku īpašumos, kur arī ir suņi, tā radot bīstamas situācijas.

Bieži informācija par suņu bīstamu uzvedību tiekot saņemta caur aplikāciju “Cēsis 8911”. Netrūkst gadījumu, kad iedzīvotāji ziņo par kaimiņu suņiem, kuri iet ārpus pagalma teritorijas, metas virsū mašīnām, cilvēkiem. Te atkal var citēt MK noteikumus, kuros teikts, ka suņa īpašnieks vai turētājs nodrošina pilnīgu attiecīgās teritorijas norobežošanu, novēršot iespēju sunim izkļūt no tās un dzīvnieka iekļūšanu publiskai lietošanai paredzētās teritorijās.

“Saņēmām informāciju, ka kādā pagalmā vilku suns metas žogā, nikni rej uz garāmgājējiem, arī tas nav pieļaujams. Suņa īpašnieks skaidroja, ka dzīvnieks pāri sētai nelēks, taču nekad nevar paredzēt reakciju. Tas, ka suns to nav darījis, nenozīmē, ka to reiz neizdarīs. Suņu īpašniekam jāatbild par savu dzīvnieku, tā rīcību,” skaidro G. Norbuts.

Viņš arī norāda, ka situācijās, kad uzbrucis suns, nekavējoties jāziņo pašvaldības policijai. Protams, atrast suņa saimnieku ne vienmēr ir vienkārši kā šajā gadījumā, kad cilvēks tika sakosts, taču, jo ātrāk informācija pienāks, jo lielākas iespējas noskaidrot vainīgos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
141

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi