Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Simbols ukraiņu sīkstumam

Iveta Rozentāle
10:08
15.03.2022
28
Ukrainiete Sumi 2 1

Kopš kara sākuma Ukrainā ukrainiete Natālija Ābelīte (Nataliia Abelite) dienu no dienas stāv Liepas centrā ar plakātu, kas apliecina, ka domās un jūtās ir kopā ar Ukrainas pilsētas Sumi
iedzīvotājiem. Viņa tur dzīvojusi, pirms uz Latviju atveda mīlestība, tur joprojām dzīvo viņas radinieki.

Ne visi draugi, citi liepēnieši un garāmbraucēji Natāliju atbalsta, ir pat naidīgi, bet ir arī tādi, ar kuriem tieši tagad ukrainietei izveidojusies draudzība. Na­tālija secina: “Bēdās redzi, kas ir tavi patiesie draugi.”

Vakaru iezīmē apšaudes

Sumi atrodas 40 minūšu attālumā no Krievijas robežas. Tā ir viena no Ukrainas apdzīvotajām vietām, kur notiek aktīvas apšaudes, turklāt tās turpinās pat tad, kad izveidots drošības koridors, pa kuru var evakuēties civiliedzīvotāji. Sumi iedzīvotāji, paceļot skatu uz debesīm, redz, kā lido raķetes. Tā kā Natālijas tētim ir problēmas ar sirdi un ceļš būtu grūts, viņš atsakās doties prom, bet līdz ar viņu paliek arī mamma un Natālijas māsa. Bet viņu radiniekiem sāp sirds un ir ļoti bail, vai iespējams palikt dzīviem tādos apstākļos.

Šajās dienās uz Latviju ceļu mēro Natālijas brāļa meita, kura ir gaidībās, kopā ar savu mazo meitiņu. Dodoties prom no Sumi, arī viņa piedzīvojusi, ka drošības koridors apšaudīts, sazvanoties ar Natāliju, bijusi histērijā par    piedzīvoto. Natālija cerēja, ka arī tētis ar mammu pievienosies radiniecei, bet raudot stāsta, ka nekādi nav iespējams tēti pierunāt. Natālija teic: “Mamma būtu ar mieru braukt, bet tikai kopā ar tēti. Bet tētis nepiekrīt, sakot, ka tā ir mūsu zeme. Saku, ka viņi taču var aiziet bojā, jo tur, kur bombardē, mājas tiek nolīdzinātas līdz ar zemi. Bet viņi teic – kā liktenis būs lēmis, tā būs.”

Sumi pie Natālijas vecākiem tagad dzīvo vēl viena radu ģimene un kaimiņiene, kurai vīrs pirms vairākiem mēnešiem nomiris. Natālija paskaidro: “Mēs, ukraiņi, esam draudzīgi, kā liela ģimene. Vakarā, kad sākas apšaude, sākumā visi slēpušies pagrabā, bet tagad paliek virtuvē,” skumji nogrozot galvu, piebilst ukrainiete.

Natālijas māsa kareivjiem gatavo zupu, bet veikalos šobrīd var nopirkt tikai miltus, cukuru un sāli. Natālija turpina: “Māsa man teica – es tagad saprotu, kāpēc mūsu vecmāmiņa kaltēja maizīti, kāpēc vienmēr bija maisiņš kaltētas maizes.” Sumi šobrīd ir aplenkta, tajā neko nevar ievest, un Natālijai ir sajūta, ka Putins vēlas, lai Ukrainas pilsētās nebūtu ne gaismas, ne siltuma, ne ūdens, tā novedot cilvēkus izmisumā un liekot padoties: “Bet ir taču noprotams, ka, pat ja padosimies, mūs pēc tam izvestu uz Sibīriju. Tas, kas notiek, ir pilnīgi necilvēcīgi, tas ir fašisms. Pat karā ir savi likumi, bet ne Krievijai, tai nepastāv nekādi likumi. Turklāt tiek apšaudītas arī pilsētas, kur lielākā daļa ir krievu. Šķiet,    Putinam vispār nav svarīgi cilvēki, arī ne krievi. Kaut ko tādu piedzīvot šajos laikos ir neaptverami, nenormāli.”

Lai gan ukrainiete arī savā apkārtnē saskaras ar Putina atbalstītājiem, viņa dalās arī citā pieredzē: “Divas sievietes, kas agrāk bija par Putinu, ir pienākušas un teikušas, ka vairs nav par Putinu, jo saprot, kas notiek. Pamazām, bet pārmaiņas notiek. Ikviens, kurš maina viedokli, tas jau ir daudz.”

Aizkustina cilvēcība

Veselības dēļ Natālija nezina, cik ilgi varēs tā stāvēt, lai atbalstītu savējos, bet darīs to, cik vien ilgi iespējams. Sākumā viņa nav varējusi ēst, joprojām nespēj normāli pagulēt. Bet ar savu pārliecību viņa katru dienu stāv ar plakātu, tā viņa ne tikai protestē pret karu, bet ir kā simbols ukraiņu sīkstumam. Natālija arī pati teic: “Es taču esmu ukrainiete, tāda pati kā mūsējie, kas Ukrainā cīnās par savu zemi. Un man ir svarīgi, lai mani radi, kuri dzīvo Ukrainā, zina, ka es esmu šeit un esmu ar viņiem.”

Natālija arī uzsver, ka tieši tikpat nozīmīgs ir latviešu atbalsts ukraiņiem. Viņa ar aizkustinājuma asarām stāsta par visiem, kuri nāk un viņu atbalsta, bet jo īpaši bērniem: “Cilvēki apstājas, samīļo, raud, dāvina ziedus, pat atnes pusdienas. Bērni atnes bulciņu vai šokolādīti. Sākumā es neko negribēju ņemt, bet bērni saka – mēs to jums nopirkām. Vienpadsmit gadīgs puisēns mani pavadīja uz mājām un teica – es esmu vīrietis, paņemšu jūsu plakātus. Tā ar šiem bērniem lepojos, paldies mammām, kas viņus audzina. Tā ir cilvēcība. Arī mums ir tāda dvēsele, savus bērnus mācīju palīdzēt citiem, un viņi to nesavtīgi dara.”

Pašu Natāliju uz Latviju atveda mīlestība. Arī tagad braukt uz Ukrainu viņu attur tas, ka te ir vīrs. Tajā pašā laikā viņa zina, ja brauks viņa, tad līdzi brauks arī vīrs. Par savām ukraiņu saknēm Natālija teic: “Mammas dzimtā vieta ir Krima, kuru Putins sagrāba 2014. gadā, un tagad viņš    vēlas sagrābt tēva dzimto vietu Sumi. Tā ir arī mana dzimtā vieta, arī brālim, māsai, mūsu daudzajiem radiem. Es nezinu, kā Putinam    un viņa armijai pateikt, lai viņi iet prom, ka viņus uzveiks. Lai gan esmu par mieru, katram Krievijas armijas karotājam ir jāzina, ka viņš ir atnācis uz svešu zemi. Viņi ir jāapstādina, lai Krievija nekad neko tādu vairs nedarītu. Es gribu, lai mani bērni dzīvo pasaulē, kur ir miers, lai arī krievu bērni dzīvotu mierā un būtu labi ļaudis.”
Ukraiņus Natālija    raksturo kā tautu ar spēcīgu dabu: “Mēs nevēlamies būt Krievijas sastāvā, mēs esam ukraiņi. Jau vēsturiski mums bija citas nacionālās dziesmas, apģērbs, apavi, pat matu sakārtojums. Mēs esam pavisam citāda tauta. Ukraiņi ir neatkarīgi, drosmīgi, mums galvenā ir brīvība. Neēdīsim, bet dvēselē būsim brīvi.”

Natālija atzīst, ka arī Ukrainā ne viss līdz šim bija labi, viņiem ir paruna – ukraiņi izdarīs, lai tikai valsts netraucē, jo ukraiņi ir ļoti strādīgi un mierā nevar nosēdēt. Nenoliedzami, šobrīd jebkādas nesaskaņas ir noliktas malā, jo vairāk par visu ir vēlme palikt pašiem savā zemē, būt neatkarīgiem, tas visus ir saliedējis un stiprinājis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
10

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
44

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
57

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
42

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
122

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
105

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
4
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
43
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi