Primārās veselības aprūpes stiprināšana, medikamentu finansiālā pieejamība iedzīvotājiem un tabakas un alkohola patēriņa mazināšana – bija trīs galvenās tēmas, par kurām reģionālo mediju žurnālisti runāja ar veselības ministru Hosamu Abu Meri.
Palielina finansējumu prakšu uzturēšanai
No februāra ģimenes ārsta prakses uzturēšanai – komunāliem maksājumiem, īrei un līdzīgiem – valsts piešķīrusi 1000 eiro mēnesī, pastāstīja ministrs. Pagājušā gada sākumā šim nolūkam prakse saņēma 430 eiro, gada otrajā pusē 730. Papildu prakses vietai (tāda mēdz būt ārstiem, kuri pacientus pieņem vairākās apdzīvotās vietās) no 1.februāra saņems 400 eiro mēnesī, pērn gada otrajā pusē tie bija 216 eiro. Tātad nepilnā gadā pamatprakses uzturēšanai valsts finansējums palielināts par 132%, papildu prakses – gandrīz divas reizes.
Ģimenes ārsta prakse saņems finansējumu arī aizvietošanai, lai atvieglotu pakalpojuma pieejamības nodrošināšanu, kad ārsts un prakses medicīnas māsas dodas atvaļinājumā.
Jāpiebilst, ka no 1.janvāra atbilstoši ārstniecības personu atalgojuma pieaugumam pārrēķināts ģimenes ārsta kapitācijas naudas apmērs. Atbalsts paredzēts arī jaunu speciālistu piesaistei un motivēšanai darbā ārpus lielajām pilsētām.
Jāpilnveido kvalitāte un pieejamība
Ministrijas mērķis ir arī pilnveidot primārās aprūpes kvalitāti. H.A.Meri atzīst, ka ģimenes ārstu praksēm būtu ieteicams modelis, kāds ir Skandināvijas un vairākās Rietumeiropas valstīs, arī kaimiņos Igaunijā. Tur sadarbojas ģimenes ārsts un citi speciālisti, piemēram, fizioterapeits, vecmāte vai ginekologs, pediatrs. Pacientam ir iespēja bez rindām tūlīt saņemt nepieciešamo speciālistu atzinumu. Ministrs pauda, ka ģimenes ārstu praksēm tā nebūtu obligāta prasība, bet iespēja sniegt kvalitatīvāku pakalpojumu un saņemt atbilstošu finansējumu.
Vēl vienu virzienu, lai uzlabotu medicīnas pakalpojumu pieejamību, ministrs iezīmēja kā atbalstu medicīnas speciālistu – ārstu un māsu –tālākai izglītošanai, tā paplašinot sniegto pakalpojumu klāstu. Piemēram, ārsts apgūst ultrasonogrāfiju, izmeklējumu var veikt jau vizītes laikā. Tas nodrošinātu iespēju ātrāk noteikt diagnozi un uzsākt ārstēšanu, samazināt rindas uz dažādiem izmeklējumiem. Tāpat ministrs pauda, ka jāstiprina māsu un vecmāšu loma, jāatbalsta medicīnas māsu specializācija un jāpaplašina kompetences loks, atbilstoši to finansējot.
Ministrs uzsvēra arī nepieciešamību pilnveidot telemedīcīnu, kas arī būtu solis ārstu pieejamības uzlabošanā. Ka tas ir iespējams, parādīja pandēmijas laiks. Ne katru reizi, lai konsultētu pacientu, nepieciešama klātienes vizīte, atzina H.A.Meri. Protams, pirmajam apmeklējumam jānotiek klātienē, bet, turpinoties ārstēšanai, ir iespēja daļu aizstāt ar televizītēm. Ja pacientam nav pieejama attālināta saziņa, to varētu piedāvāt klientu apkalpošanas centri. Līdzīga sistēma veiksmīgi darbojas Somijā. Ministrs pauda, ka praktiska jautājuma risināšana prasa vēl daudz darba, bet šādas sarunas sāktas.
Ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, papildinot ministru, uzsvēra, ka ārstu pieejamība ir problēma lielākajā daļā valstu. Pētījumi liecina, ka pēc sešiem gadiem pasaulē kopumā trūks apmēram 30 miljoni ārstu, tāpēc ir svarīgi meklēt jaunus veidus, kā organizēt veselības aprūpes jomu.
Lai mazinātu recepšu medikamentu cenas
Emocionāli H.A.Meri runāja par recepšu zāļu cenu reformu. Ministrija iecerējusi regulēt un izlīdzināt medikamentu piecenojumu ceļā no ražotājiem līdz aptiekām. Tas izraisījis lielo farmācijas tirdzniecības tīklu neapmierinātību. “Lielo aptieku tīkli biedē sabiedrību, ka iecerētās pārmaiņas iznīcinās mazās aptiekas. Tikmēr mēs ar mazo aptieku pārstāvjiem konstruktīvi strādājam, lai pārmaiņu rezultātā aptiekas, īpaši mazās, kuras pilda arī sociālo funkciju mazāk apdzīvotās vietās, ne tikai pastiprinātu neatkarību, bet arī veicinātu farmaceita lomas vietu un nozīmi visā veselības aprūpes sistēmā,” sacīja ministrs, “taču es turpināšu darbu, lai medikamenti iedzīvotājiem būtu finansiāli pieejami.”
Ministrs skaidroja, ka recepšu medikamentiem, kas nav kompensējamo zāļu sarakstā, ir lielāks piecenojums. Ja cilvēkam zāles jālieto ilglaicīgi vai visu dzīvildzi, bet tas nav kompensējamais medikaments, pacients maksā vairāk, tas nav taisnīgi, tāpēc jāizstrādā vienots cenu veidošanas mehānisms, kā arī aizvien jāpaplašina kompensējamo zāļu saraksts. Runa ir arī par ražotāja atlaižu politiku lieltirgotājiem un lieltirgotavu sadarbību ar aptiekām.
Patlaban Veselības ministrija sadarbībā ar nozari izstrādā informatīvo ziņojumu par pārmaiņām farmācijas nozarē, kas tālāk tiks skatīts valdībā.
Tabaka un alkohols jāierobežo
Vēl viena liela ministrijas prioritāte – veselības pratība, veselīga dzīvesveida veicināšana. Pagājušajā nedēļā Saeima pieņēma grozījumus likumā, kas regulē tabakas, tās izstrādājumu un aizstājējpreču tirdzniecību, paredzot, ka no 2025.gada tos būs aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 20 gadiem. Un no nākamā gada nedrīkstēs laist tirgū elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus. Tieši tas, ka šie produkti garšo pēc saldumiem, ogām, augļiem, piesaista smēķēšanai aizvien jaunāku paaudzi, atzina ministrs. Statistika liecina, ka pēdējos sešos gados dubultojies smēķētāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 25 gadiem.
Paredzēts ierobežot alkoholisko dzērienu pieejamību. Plānā ir samazināt tirdzniecības laiku, alkoholisko dzērienu izvietošanu tirdzniecības telpās, reklāmu, ir arī ierosinājums alkoholiskos dzērienus, tajā skaitā vieglos kā alu un līdzīgus, aizliegt pārdot personām, kas jaunākas par 20 gadiem.
Ministrs, jautāts, vai ierobežojumi nepalielinās šo produktu nelegālu apriti, vērtēja, ka ir iespēja nelegālu tabakas tirdzniecību kriminalizēt, pagaidām par to ir tikai administratīvā atbildība. Taču H.A.Meri arī bilda, ka jebkuri ierobežojumi dod efektu. Tas būs vismaz tajā cilvēku daļā, kas tikko sāk lietot tabaku, alkoholu, efekts būs cilvēkos, kas redz šo lietošanu. Viņš arī piebilda, ka līdzīgi ierobežojumi ir kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā. Lietuvā pēc ierobežojumu ieviešanas gada laikā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju samazinājās par 17%. “Vienmēr būs nelegāli pirkumi, bet jāiet kopā ar kaimiņiem, līdz ar to samazināsim nelegālas lietas iekšējā ES tirgū,” pauda ministrs.
Komentāri