Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Mājas kafejnīcas – iespēja un izaicinājums

Sarmīte Feldmane
10:16
13.10.2023
95
Kafe Diena1 Jpg 1

Trešo vasaru Latvijā, arī Cēsu novadā, notika Māju kafejnīcu dienas. Tad lauku saimniecības, uzņēmēji un vietējo kopienu entuziasti ver mājas durvis viesiem, pārtopot par mājas kafejnīcām.

Apmeklētājiem ir    iespēja nogaršot vietējos ēdienus un dzērienus, lauku vidē    baudīt īpašu gaisotni un piedāvāto kultūras un fizisko aktivitāšu programmu.

Cēsu novada dažādas vietas trīs nedēļu nogalēs gaidīja ciemiņus. “Bija iecere par divām nedēļām, bet Skujenes kopiena, kas ir    ļoti aktīva, vēlējās savu dienu,” stāsta pašvaldības    Tūrisma attīstības aģentūras direktore Madara Lasmane un uzsver, ka šovasar apmeklētājus novadā uzņēma    31 mājas kafejnīca. Tās bija atvērtas Cēsīs un Līgatnē, Jaun­piebalgas, Vecpiebalgas, Dzērbe­nes, Skujenes, Raiskuma, Prie­kuļu, Veselavas un Straupes pagastā.

Sākumā bija pieteikušies 42 saimnieki, bet 11    privātu iemeslu dēļ dalību atteica. Iepriekšējā gadā    novadā durvis vēra 34 mājas kafejnīcas.

“Liela daļa to, kuri piedalījās, ikdienā nesniedz ēdināšanas pakalpojumus. Viņi uzņem ekskursantus saimniecībā, ražotnē, piedāvā dažādas aktivitātes, citam teritorijā ir kāds dabas objekts, vēsturiska vieta. Kāpēc iesaistās Mājas kafejnīcu dienās?    Lai pamēģinātu un varbūt nākotnē varētu tūristiem piedāvāt arī maltītes, bet būtiskākais – tā ir iespēja veidot attiecības ar klientiem, parunāties, pastāstīt,  ieinteresēt atbraukt vēlreiz. Var teikt – iespēja piesaistīt, ieinteresēt jaunus klientus,” skaidro M.Lasmane.

Jārēķinās ar simt sīkumiem

Tūrisma attīstības aģentūras speciālisti bija atbalsts un padomdevēji Mājas kafejnīcu dienu rīkotājiem. Viņi arī koordinēja, kad, ko un kā darīt. “Tas, kurš to nav darījis, nevar iedomāties simts sīkumu, ar kuriem jārēķinās. Tie, kuri piedalījušies iepriekšējās vasarās, zina, bet gribas labāk, nekā bija pirms gada, toties tiem, kuri uzdrošinājušies pirmoreiz, viss ir jauns,” stāsta aģentūras direktore.

Mājas kafejnīcu dienu rīkotāji pārliecinājušies, ka pašiem un apmeklētājiem ir ērtāk, ja klienti iepriekš piesakās. “Viens dalībnieks pēdējā brīdī atteicās, jo neviens nepieteicās, bet pats nebija norādījis, ka tas jāizdara. Tad centāmies dot ziņu, ka tur mājas kafejnīcas nebūs, taču ne jau katrs visu laiku seko informācijai. Interesenti bija aizbraukuši un vīlās,” organizatoriskas nianses atklāj M.Lasmane. Viņa pastāsta, ka divas dienas pirms pasākuma kāda lauku sētas saimniece satraukta zvanījusi, ka nezina, ko darīt, jo apmeklētāji nepiesakās, bet tomēr gaidīs. Pēc tam stāstījusi, ka no piektdienas rīta zvans sekojis zvanam, vēl sestdien interesējušies, vai var atbraukt. Kafejnīcas darba laiks tika pagarināts, ēdiens gādāts papildus. “Iepriekš nevar zināt, kāda par kuru piedāvājumu būs interese. Saimnieks var noteikt, ka uzņems tik un tik apmeklētāju, bet ir saim­nieki, kuri spēj prasmīgi pielāgoties,” uzsver aģentūras direktore.

Apmeklētāju skaitu būtiski ietekmē laikapstākļi. Tā kā maltītes lielākoties notiek pagalmā, lapenē,     ja ir lietus, vējš, tas ietekmē labsajūtu. “Bieži vien tie, kuri domā braukt uz Mājas kafejnīcu dienām, ceturtdien, piektdien noklausās, kādu laiku sola Toms Bricis, un tad nolemj, ko darīs brīvdienās,” teic M.Lasmane un atgādina, ka Cēsu novadā nedēļu nogalēs laiks lutināja.

Uz Mājas kafejnīcu apmeklētājs brauc, domājot, ka piedzīvos pārsteigumu – ne tikai būs garda maltīte, bet vēl kaut ko redzēs, uzzinās, būs, ko darīt bērniem. M.Lasmane uzsver, ka apmeklētāji arī  grib izmantot iespēju kaut pa    atslēgas caurumu ielūkoties, kā dzīvo un saimnieko tie, pie kuriem atbraukts ciemos, un tiek gaidīts kas tāds, kā citur nav.

Sadarbojoties iegūst visi

Novadā Mājas kafejnīcu dienās varēja gan izmēģināt noaust jostu, izgrebt karoti, pagatavot ēdienu, gan uzspēlēt golfu, palasīt dzeju, uzdancot, doties pārgājienā un arī tikai sēdēt piekalnītē, baudot ainavu. “Saimnieki bija nopietni domājuši, lai viesi uzkavējas, nesteidzas. Atbraucējam jāpiedāvā vēl kas tuvumā, kāds kultūras notikums, aktivitāte. Ja būs, ko darīt no rīta līdz vakaram, viņš paliks pa nakti viesu namā un vietējie uzņēmēji būs ieguvēji,” stāsta M.Lasmane un uzsver, ka, rīkojot Mājas kafejnīcu dienas, ļoti svarīga ir vietējo sadarbība. Un labs piemērs ir skujenieši. Viņi paši nolēma, kad rīkos Mājas kafejnīcu dienas, un izvēle attaisnojās.

“Iepriekšējos gados Mājas kafejnīcu dienas Skujenē notika tad pat, kad Piebalgas pusē. Sku­jenieši vērtēja, ka apmeklētāju maz sliktā ceļa dēļ, ciemiņi    izvēlas braukt tur, kur var nokļūt pa asfaltu. Skujenē bija piecas mājas kafejnīcas ar ļoti dažādu piedāvājumu. Viņi bija izrunājuši, ko kurš piedāvās un cik lielas būs porcijas. Jo bijis tā, ka apmeklē vienu, ierodoties nākamajā, palūdz vien ūdeni, jo katrs var apēst tik, cik var. Viņi nevis konkurē savā starpā, bet veido    kopīgu piedāvājumu,” pastāsta Tū­risma attīstības aģentūras direktore un piebilst, ka citos pagastos sadarbība un informācijas apmaiņa bijusi krietni mazāka.

Pārsteigt ar maltīti

Mājas kafejnīcās, protams, būtiskākais ir maltīšu piedāvājums. Tas bija jo plašs, sākot no ugunskurā vārītas zupas līdz restorāna klases vairāku kārtu ēdieniem. Lielākoties tika izmantots vai nu pašu, vai kaimiņu izaudzētais.    Cenu    piedāvājumam nosaka saimnieki. Diapazons bija ļoti plašs, lai katrs var izvēlēties un arī iepazīt kādas vietas vai dzimtas kulināro mantojumu.

Iepriekšējos gados pasākumā piedalījās arī kafejnīcas, kas strādā ikdienā. Šovasar tādu nebija. “Uzņēmēji atzina, ka klientu tāpēc, ka sevi reklamē kā Mājas kafejnīcu dienu dalībniekus, nav bijis vairāk, jo apmeklētāji meklē to, kā nav ikdienā. Uzņēmēji saprata, ja iesaistās, tad tas jādara citā vietā, nevis kafejnīcas telpās,” vērtē aģentūras direktore un piebilst, ka nereti dzirdēts, ka par Mājas kafejnīcu dienām kā pasākumu nepriecājas kafejnīcu un restorānu saimnieki. Vasarā trīs nedēļu nogalēs viņu potenciālie klienti dodas citur.

Pieredze krājas

M.Lasmane uzsver, ka nākamvasar    Mājas kafejnīcu dienas noteikti būs. Tūrisma organizatoru uzdevumus ir    ieinteresēt    apmeklētājus apskatīt vēl kaut ko apkārtnē, informēt par  iespējām. Ja atbrauc no tālienes, vēlas pārnakšņot, “Piedāvājums ir jāpapildina, lai izvēle plašāka. Ja vēl ir kāds kultūras pasākums, tas būtu vēl viens piedāvājums, lai viesis visu dienu pavadītu novadā,” pastāsta Tūrisma attīstības aģentūras direktore un atklāj – nākamvasar iecerēts, ka aģentūras speci­ālisti veidos foto un video materiālus par Mājas kafejnīcu dienu norisi. Tas nākamajos gados noderēs reklāmai. Mājas kafejnīcu saimnieki atzinuši, ka  pašiem to izdarīt ir sarežģīti, jo ir rūpes par viesiem,  ar katru klientu jāparunājas kā jau ar ciemiņu.

“Mājas kafejnīcu dienas ir pasākums ar pievienoto vērtību. Cik tā liela, atkarīgs, kā protam sadarboties un piedāvāt to, kas mums ir,” atgādina M.Lasmane.

Šovasar Latvijā durvis vēra vairāk nekā 450 improvizētu kafejnīcu lauku sētās un māju pagalmos, tās apmeklējuši 65 000 cilvēku, apkopojusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Visvairāk apmeklētāju sagaidīts rančo “Ozolmājas”    mājas kafejnīcā Balvu novadā  – uzņemti 800 viesi. Savukārt apmeklētāju aptaujā, kurā piedalījās 1466 cilvēki, 98% norādījuši, ka ir apmierināti ar apmeklēto kafejnīcu un tās piedāvājumu. Turklāt 88% atzinuši, ka jau plāno, vai, iespējams, dosies vēlreiz apceļot reģionu, kura galamērķis bija mājas kafejnīca, ieplānojot apmeklēt arī citus tuvākos tūrisma objektus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Plaša teritorija jaudīgai uzņēmējdarbībai

00:00
24.11.2024
4

Valmieras pievārtē pagājušajā nedēļā atklāja Industriālā parka būvniecību nepilnu 60 hektāru plašā teritorijā. Darbus plānots pabeigt nākamā gada beigās. Apbūves teritorijā būs inženierkomunikāciju infrastruktūra, liels loģistikas centrs, industriāls elektroenerģijas pieslēgums, plašas stāvvietas, dzelzceļa pievads. Dzelzceļu varēs izmantot, lai nodrošinātu kravu pārvietošanu starp Valmieras dzelzceļa staciju un    Industriālo parku. Paredzēts izbūvēt platsliežu dzelzceļa privātās lietošanas […]

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
30

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
40
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
44

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
137
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
62

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi