Latvijā un arī Baltijas valstīs lielākā balto stārķu kolonija atrodas senā lapegļu alejā šosejas Valmiera-Mazsalaca malā. Pēdējos gados gan iemītnieku skaits samazinājies, jo lapegles noveco un aleja kļūst retāka.
Lai nodrošinātu drošāku putnu ligzdošanu, AS “Sadales tīkls” sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību marta izskaņā atklāja Latvijā pirmo mākslīgi veidoto ligzdu parku baltajiem stārķiem.
Balto stārķu kolonija ir nozīmīgs dabas objekts, atpazīstams ainavas elements un svarīga tūrisma piesaistes vieta Latvijā. Ieceri par mākslīgās ligzdas izveidošanu atbalsta Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Dabas aizsardzības pārvalde un zemes īpašnieki.
“2021. gadā kopā ar Latvijas Dabas fondu sākām tiešraidi no balto stārķu ligzdas, kas atrodas aktīvā elektroapgādes balstā. Tā ļāva uzzināt daudz jauna par šo it kā tik zināmo putnu, kā arī aktualizēja diskusiju par stārķu mājvietām, ņemot vērā, ka elektrības infrastruktūra paaugstinātas bīstamības dēļ nav tā drošākā vieta ligzdošanai. Vēsturiski stārķi ligzdas lielākoties vija kokos vai, piemēram, uz ēku jumtiem, kur cilvēki mēdza izvietot mākslīgas ligzdu pamatnes. Pērn veiktā iedzīvotāju aptauja parādīja, ka 48% Latvijas iedzīvotāju ar atbilstošu īpašumu ārpus pilsētas vai lauku teritorijā būtu gatavi tajā uzstādīt stārķa ligzdas pamatni, iesaistoties svēteļu izmitināšanā. Pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar patiesiem dabas draugiem – Valmieras novada pašvaldību –, sperts simbolisks solis pretī drošākai putnu ligzdošanai, jo Latvijā ir atklāts pirmais mākslīgi veidots stārķu ligzdu parks. Paldies Valmieras novada iedzīvotājiem par atbalstu un gatavību iesaistīties iniciatīvā,” par ideju stāsta Sandis Jansons, AS “Sadales tīkls” izpilddirektors.
Baltā stārķa dzīves ilgums ir līdz 39 gadiem, Latvijā šie putni uzturas no marta līdz septembrim. Pēc pieejamajiem statistikas datiem Latvijā kopumā ir apmēram 13 500 balto stārķu ligzdas. No tām seši procenti atrodas uz ēkām (māju skursteņiem), 15 % izveidotas kokos, bet pārējās atrodas uz elektrolīniju balstiem.
Viens no AS “Sadales tīkls” uzņēmuma pamatojumiem mākslīgo ligzdu uzstādīšanai ir tāds, ka daudzgadīgas baltā stārķa ligzdas svars var pārsniegt tonnu un šāda smaguma objekta atrašanās aktīvā elektrolīnijas balstā rada risku gan pašiem putniem, gan cilvēkiem, gan arī elektroapgādes infrastruktūrai. 2021. gadā elektrolīnijās bojā gājuši 84 putni un to mazuļi, kā arī reģistrēts vairāk nekā 1000 elektroinfrastruktūras bojājumu, ko izraisījusi ligzdošana. Dažkārt putnu un iedzīvotāju drošībai AS “Sadales tīkls” darbiniekiem ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju var nākties ligzdas noņemt. Taču, lai padarītu stārķu ligzdošanu iespējami drošāku, samazinot varbūtību ligzdām saskarties ar elektrolīniju vadiem, AS “Sadales tīkls” ik gadu zemsprieguma līniju balstos uzstāda vidēji 800 metāla ligzdu pamatnes, ligzdu stabilitātei tās izvietotas arī jaunatklātajā parkā. Visā Latvijā līdz šim uzstādītas aptuveni 4700 šādas pamatnes.
Latvijas Ornitoloģijas biedrības projekta par baltajiem stārķiem vadītāja, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas vadošā pētniece, bioloģijas zinātņu doktore Māra Janaus uz pasākumu bija paņēmusi līdzi un demonstrēja 20 gadus senu, tolaik skolēna Aiņa Platā veidotu balto stārķu uzskaites karti. M.Janaus stāsta: “Šajā balto stārķu kolonijā ir vairāk nekā 30 balto stārķu ligzdu. Burtnieka tuvums ar bagātīgo barības bāzi, apkārtne ar grāvjiem, dīķiem un mitrām pļavām piesaista šos putnus. Baltie stārķi ir vides indikators – to klātbūtne liecina par dabas vides veselību un bagātību. Jo lielāks stārķu blīvums kādā teritorijā, jo labvēlīgāka šī vide ir cilvēkam.”
Šopavasar Latvijā jau manīti stārķi, kas atgriezušies no siltajām zemēm, bet pasākuma dienā, 31.martā, lapegļu alejas ligzdās neviens putns vēl nebija atgriezies. To, vai stārķi mākslīgi veidotās ligzdas izvēlēsies par savām jaunajām mājvietām, apņēmušies pētīt un uzskaitīt Matīšu pamatskolas dabas zinību un bioloģijas skolotāja Agnese Valpētere ar skolēniem. Rudenī Valmieras novada pašvaldība plāno ar jauniem lapegļu stādiem atjaunot zudušos alejas posmus.
“Šis projekts ir lielisks piemērs, kā vienojoša izpratne par dabas vērtību nozīmi dzīves vidē un mērķi tās saglabāt apvieno sociāli atbildīgu uzņēmumu, valsts iestādes un pašvaldību, iedzīvotājus, skolēnus, nevalstiskās organizācijas, ekspertus un zinātniekus, tūrisma uzņēmējus,” uzsver Iveta Ence, Valmieras novada pašvaldības Dabas resursu pārvaldības nodaļas vadītāja, vides speciāliste.
Komentāri