Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Katrs, darot to, ko prot vislabāk, var palīdzēt

Sarmīte Feldmane
11:30
14.03.2022
45
Rokpelnis Ukrainai 1 1

Mākslas telpā “MALA”   Cēsu Mazais teātris un Ilze Lieckalniņa aicināja uz koncertu un dzejas lasījumiem. Ieejas biļetes vietā – ziedojums ukraiņu tautas atbalstam. Visi  saziedotie līdzekļi pārskaitīti ziedot.lv.

“Mani neatstāja vienaldzīgu Ukrainas valdības pārstāves teiktais, ka katrs darām to, ko šajā situācijā varam izdarīt vislabāk. Es varu rīkot pasākumus, ne tikai savākt naudu un palīdzēt materiāli, bet palīdzēt ar kopā būšanu domās par Ukrainu. Tas ir vienīgais, kā varu palīdzēt Ukrainai,” saka Ilze Lieckalniņa un klusi piebilst: “Viss, kas saistīts ar mani, manu dzīvi un darbu, atvirzās malā, jo ir kas svarīgāks.”

Dzejas lasījumu vakarā aktieri Ieva Puķe, Diāna Krista Stafecka, Ilze Lieckalniņa, Mārtiņš Liepa un Kārlis Zahovskis ar dzejnieku vārdiem pauda to, ko tagad jūt pasaule: bailes, neziņu, cerību, savas zemes mīlestību un alkas pēc brīvības. I.Lieckalniņa lasījumus sāka ar Tarasa Ševčenko dzejoli. Skanēja K.Skujenieka, Ziedoņa, Aspazijas dzeja. Kā teica I.Puķe, nav vārdu, ko sacīt, lai izteiktu to, kas notiek.

“Nav jau daudz iespēju 25 gadus jaunam vīrietim, kurš nav Zemessardzē un nav īpaši izglītots politikā, kuram nav bezlimata finanšu. Bet es varu mēģināt būt stabils un mierpilns līdzcilvēkiem un dalīties ar to, ko uzrakstījuši dzejnieki,” atzina aktieris Kārlis Zahovskis.

Dzejnieki Jānis Rokpelnis, Daina Sirmā un Agnese Rutkēviča lasīja savus agrākajos gados tapušos dzejoļus. A.Rutkēviču vienaldzīgu neatstāja arī Maidana notikumi 2014.gadā, pierakstītas tā laika izjūtas. Viņa arī iepazīstināja ar dzejnieka Māra Salnāja un ukraiņu dzejnieku dzejoļiem, kas uzrakstīti gan pirms astoņiem gadiem, gan pirms dažām dienām, Čornobiļas uzlidojuma laikā sēžot pagrabā. Tajos ieskanas – ja mēs to visu izturēsim,    Ukraina    – nebaidīties, Dņepras krastos, ko vēl nav skāruši tumši pirksti…

“Nevaru gulēt, sekoju līdzi notikumiem. Nevaru un negribu novirzīt domas,” tovakar “Druvai” teica cēsnieks J.Rokpelnis. Viņš visu mūžu seko politikai. “Cenšos informāciju uzzināt no pirmavotiem. Sekoju Ukrainas ģenerālštāba, Aizsardzības ministrijas informācijai, arī Baidena,    Džonsona ierakstiem un teiktajam, tāpat daudziem ukraiņiem un krieviem, kuri mūk no Krievijas. Ir sāpīgi, cik ātri esam aizmirsuši krievu laikus. Pazīstami cilvēki raksta atbalstu Tatjanai Ždanokai, jo viņu cienot par principialitāti un mērķtiecību. Arī Putins ir principiāls. Cilvēki nesaprot ētikas kategorijas,” sacīja dzejnieks.

Arī aktieris Mārtiņš Liepa atzina, ka pēdējās dienās nospiež ne tikai smagums, arī smeldzīga sāpe. “Tepat Latvijā ir sabiedrības daļa, kas karu neuztver kā kaut ko ārkārtēju. Ukraiņiem tā bija jau 14. kara diena, mums – tikai 14. diena. Cilvēki kurn, īd, ka benzīns ir dārgāks, ka griķu nav. Tas šķiet tik sīki, tukši un zemiski. Un visvairāk satriec tas, ka tādi ir cilvēki, kurus pazīstu. Tas sāp. Tad domāju, kāpēc tā ir. Vienīgais, ko varu izdomāt, viņi neapzinās, ko nozīmē – Ukraina karo arī par mums. Neapzinās to, kas nāk līdzi karam. Vienīgais, ko saprot – karš ir slikti, Putins ir slikts. Trūkst izpratnes, un tas ir ļoti skumji,” viedokli pauda aktieris. Viņš arī uzsvēra, ka vienīgais, ko var darīt    – stāstīt patiesību, skaidrot, iesaistīties informatīvajā karā. “Sociālajos tīklos jādalās ne tikai ar kara šausmām, arī karikatūrām, ironiju, stāstiem par labo, ko kāds izdarījis. Tas atradīs ceļu pie cilvēkiem Krievijā. Ne jau visi ir par karu. Pamazām viņi mostas. Nevaru saprast, kā var likt cietumā par to, ka saki taisnību. Kā tā var būt! Nevaru noticēt, ka melu piramīda    var noturēties ilgi. Tai ir jāsagrūst, un mēs varam piedalīties tās graušanā! Tas ir mūsu karš,” teica M.Liepa.

Aktieris arī pauda neizpratni par to, ka daudzi, runājot par karu Ukrainā, uzreiz piemin NATO un 5.pantu. “Bet aizmirst, ka kara zona būs Latvija, te karos un postīs. Nezinām, kas čalim ar troļa seju ir galvā, viņš ir iedzīts stūrī. Jācenšas palīdzēt Ukrainai uzvarēt šajā karā, pirms tas atnācis pie mums,” atgādināja M.Liepa un uzsvēra, ka labais uzvarēs, tā tam jābūt.

Aktieris Nikolajs Ērglis  piebilda, ka “tās grūtības, kas mums priekšā, skars vienīgi mūsu kabatas. Ne mirkli nedrīkst aizmirst, ka tā cena par mūsu brīvību. Atcerēsimies Antona Austriņa rakstīto: “Nomierinies, dvēselīte, lai var Dievu ieraudzīt!” To mums vajadzētu izdarīt. Pēc tam, kad ukraiņi būs uzvarējuši, noteikti noorganizēsim te pasākumu.”

Dzejas lasījumi, pārdomas bija kā stiprinājums pašiem. Bet labām domām ir tāls lidojums.

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
24

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
46

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
76

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
150

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
51
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi