Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Justies labi, esot kopā

Iveta Rozentāle
12:37
07.02.2023
38
Gimene Visi Copy 1

Cēsnieki Dainis Finarts un Līga Sekste-Finarte audzina Leldi, kurai tuvojas devītās klases izlaidums, un pastarīti Gustavu, kuram ir pieci gadi. Vecākā meita Elīza jau uzsākusi patstāvīgu dzīvi, taču dzīvo tajā pašā mājā, kur pārējie, un bieži ir kopā ar ģimeni.

Arī mūsu sarunas laikā visi sirsnīgā un humora pilnā atmosfērā sanākuši kopā, katram ir, ko pateikt citam par citu un ģimenes vērtībām.

Dejošana – ģimenes aizraušanās

Daiņa un Līgas ģimenē visi ir lieli dejotāji. Abas meitenes jau pamatskolā dejoja tautiskās dejas. Lelde daudzus gadus bijusi tautisko deju kolektīva “Randiņš” dalībniece, tagad tajā dejo Gustavs. Tas, ka bērnus aizrauj deja, ir vecāku nopelns. Dainis un Līga darbojas Vaives deju kolektīvā. Vīru iesaistījusi Līga, kura dejo jau no bērnības. Apzināti izvēlēts kolektīvs ārpus Cēsīm, jo gribējies, lai tajā ir ģimeniska atmosfēra. Līga teic: “Es nāku no nelielas apdzīvotas vietas Bār­beles pagastā. Tur arī biju lauku kolektīvā un man ļoti patika. Vaives kolektīvs mums ir kā otra ģimene, īpaši pēc Dziesmu un Deju svētkiem, kad pirms svētkiem diendienā bija mēģinājumi un nedēļu visi kopā dzīvojām Rīgā.”

Dainis gan atklāj, ka Līga viņu kolektīvā pieteikusi, pašam nezinot: “Braucām mašīnā, sieva teica, ka kaut ko ir izdarījusi un man    jāsaka jā. Tad pastāstīja, ka pieteikusi mani kolektīvā, bet lai nesa­traucos, pirmajā reizē nebūs jādejo, tikai parunāšoties, padzeršot kafiju. Bet, tā kā bija Dziesmu un Deju svētku sezona, jau pirmajā mēģinājumā lika dejot, un man iepatikās. Ja tā nebūtu, iespējams, būtu atmetis ar roku. Bet jāteic, ka māksla manā ģimenē nav sveša – mans tētis arī dejoja, vectēvs spēlēja akordeonu, bija dzejnieks.” Līga piebilst: “Do­māju, Dainis nevienu dienu šo izvēli nav nožēlojis. Un mums tagad ir kopīgs vaļasprieks.” Dainis atzīst, ka divās mēģinājuma stundās var atiet no darba un ikdienas: “Bijām arī Itālijā. Citādāk droši vien šādam braucienam nebūtu sadūšojušies.”

Laimīga ģimene

Vaicāti, kā raksturotu ģimeni, pirmais atbild Gustavs, pārliecinoši paziņojot: “Mēs esam laimīga ģimene.” Tētis piebilst: “Un ar to viss ir pateikts. Protams, ir mīnusi un plusi, savi kašķi, jo nav tā, ka vienmēr visiem var pa spalvai glaudīt.” Mamma papildina: “Kādam ir jāpiekāpjas, ir jāizrunā, jāpieņem citam citu. Ejam līdzi laikam.” Vecākā meita Elīza piekrīt vecākiem un piebilst: “Jā, ir citādi nekā bija, kad es biju maza. Tad stingrība bija lielāka.”

Elīza arī pastāsta, ka ģimenē ir jaukas tradīcijas, kopīga svētku svinēšana, būšana kopā Mātes dienā. Svētku reizēs radi un draugi labprāt ciemojas pie Līgas un Daiņa, tamdēļ nereti dzīvoklī ir tik daudz ļaužu, ka nav, pat kur visiem piesēst.

Visi kopā labprāt piedalās publiskos pasākumos. Nu jau tradīcija ir iziet Cēsīs rīkotās Ģimenes dienas maršrutu, kurā jāpilda noteikti uzdevumi. Saglabātas katra šī pasākuma pases, kurās ir ģimenes fotogrāfija un domes vadītāja paraksts. Dainis piebilst, ka var redzēt, kuru gadu viņš tajā laikā strādājis ārzemēs, jo tad viņa attēlā nav. Līga teic: “Pēc bildēm redzam, kā maināmies. Mums patīk fotografēties kopā un attēlus salikt albumos.” Elīza arī atzīst, ka ir daudz jauku ikdienas mirkļu: “Man ļoti patīk svētdienas brokastis visiem kopā, spēļu vakari vai kopīga filmas noskatīšanās.” Tētis gan atzīst, ka bieži strādā divās darbavietās, tad ir brīži, kad ģimeni redz maz, bet svarīgi atrast balansu.

Ģimenē ļoti novērtē savstarpējo uzticēšanos: “Mākam viens otru uzklausīt, mamma vispār pat no pusvārda saprot. Kad kaut kas sakrājies, varu to izrunāt, apspriest. Tas palīdz.” Lelde papildina: “Vecāki redz, ja nejūtamies savā ādā, varam izrunāties, nekad nav vientulības sajūtas.” Mamma pastāsta, ka uzticēšanās veidojusies dabiski un tā ir ļoti svarīga: “Esam kā viens vesels, lai gan lielajam bērnam ir jau 20 gadu, vidējam – 15 un mazajam pieci. It kā liela starpība, bet es to neizjūtu.”

Dainis pastāsta, ka pats nāk no daudzbērnu ģimenes, bet tajā atmosfēra nav bijusi labvēlīga, viņš audzis, dzīvojis pašplūsmā. Saviem bērniem grib iedot to, kā pašam nav bijis. Savukārt Līga augusi trīs bērnu ģimenē kā vecākā, viņa saprot, cik būtiski, lai nevienam nekā netrūkst: “Vīrs gan laiku pa laikam piebremzē, jo mūsdienu bērniem materiālā vērtību skala ir diezgan augsta. Tāpēc allažiņ runājam, rodam kopsaucēju, kādreiz ir jāpaciešas vai vēlamais jānopelna ar kādiem mājas darbiem, mācībām, attieksmi.”

Kaķenīte Nora gan mājās ienākusi bez tēta piekrišanas. Viņš uzsvēris, ka kaķa dzīvoklī nebūs, un bērni to respektējuši. Bet reiz Elīzas krusttēvs jautājis, vai meitene grib kaķi, un tā mājās ienāca kaķene.

Kad ģimene sapulcējas kopā, Nora noteikti pievienojas, lai gan ikdienā ir ļoti neatkarīga.

Jaunākais – luteklītis

Līga ar Daini iepazinusies, kad viņai jau bija pirmais bērns: “Pēc Priekuļu tehnikuma pabeigšanas, caur draugiem iepazīstoties ar Daini, uzreiz radās sajūta, ka viņš ir cilvēks, ar ko gribētos bērnus, veidot ģimeni un nodzīvot līdz sirmam vecumam. Man jau bija Elīza, palīdzēju arī draudzenei auklēt mazo, un tajā laikā iepazinos ar Daini. Viņš gan sākumā bija atturīgs, bet es biju neatlaidīga,” ar smaidu teic Līga, un Dai­nis novērtē: “Neatlaidība atmaksājās.”

Vecāki teic, ka jau pēc Leldes piedzimšanas bijusi doma par vēl vienu bērniņu. Māsas apstiprina, ka brālīti ļoti gaidījušas. Lelde ar smaidu teic, ka arī vēlējusies būt par kādu vecāka. Mazais brālītis bija ļoti gaidīts, atzīst Elīza: “Viņš ienes ģimenē citu dzīvību, jo mēs jau esam izaugušas.”

Visi apliecina – Gustavs kā pastarītis tiek lutināts visvairāk. Visiem prieks, ka viņš ir tik runātīgs un aizrautīgs. Tētis teic: “Viņš var ar visiem aprunāties. Un ir liels gudrinieks. Visur ir galvenais – gan dārziņā, gan dejošanā.” Mamma papildina: “Mazs, bet līderis. Viņš ir ieguvējs, ka tik lielas māsas, ātri sāka runāt, ir drošs, arī interešu daudz.”

Lelde pastāsta, ka visi kopā ar brāli labprāt spēlē galda spēles, īpaši iecienīts ir Monopols. Elīza vērtē: “Viņu interesē daudzas lietas, ar viņu daudz jārunā. Tāpat ļoti interesanti klausīties, kad viņš runā, stāstot gudrības. Ar brāli nav garlaicīgi, viņš var runāt un runāt.” Arī “Druvas” viesošanās laikā Gustavs pagūst izstāstīt gan par slimošanu, gan svētkiem un dāvanām un, protams, savām mīļākajām galda spēlēm.

9. klase un eksāmeni

Lelde mācās Cēsu 1. pamatskolā, to pabeigusi arī Elīza, jo Līga un Dainis vēlējās, lai bērni apgūst instrumentspēli. Elīza astoņus gadus spēlēja klavieres un    gadu ģitāru. Leldei šis ir nozīmīgs gads, jo jābeidz devītā klase. “Ir neziņa par eksāmeniem, tie pirmo reizi būs atbilstoši jaunajai mācību pieejai. Tas biedē. Vieglāk mācīties bija pēc iepriekšējās sistēmas,” pārdomās dalās meitene.

Vecāki teic, ka līdz ar kompetenču pieejas ieviešanu mācībās bērniem jābūt patstāvīgākiem, jo tagad vecāki ne vienmēr spēj paskaidrot nesaprotamo. Arī Lelde teic, ka jūt atšķirību jaunajā pieejā mācībām. Tomēr, tā kā lielākā daļa mācību pēc jaunās pieejas notikusi pandēmijas laikā, atzīst, ka vielu apgūt bija grūtāk. Dainis piebilst: “Grūtāk ir visiem, arī skolotājiem, kuriem bieži vien pašiem jāizdomā, ko un kā darīt, nav grāmatu, kurās ieskatīties.”

Elīza pēc pamatskolas mācījusies Valmieras tehnikumā, apgūstot grāmatvedību, Leldei vēl profesijas izvēle priekšā. Arī viņa domā par mācībām Rīgā vai Valmierā: “Tagad šķiet, ka gribas tālāk no mājām, bet gan jau pēc tam gribēsies tieši tuvāk.” Tētis papildina: “Kad aiziet uz kopmītnēm, tad reizē izjūt gan brīvību no ģimenes, gan tās trūkumu.” Mamma vēl piebilst: “Svarīgi, ka bērni visu iemācās ģimenē, lai nav tā, ka, iegūstot brīvību, ir kā no striķa norāvušies.”

Vaicāts, ko vecāki meitenēm visvairāk grib iedot līdzi ceļamaizē lielajai dzīvei, Dainis aizdomājas un teic: “Lai, arī esot ārpus mājas, saprot, ka jebkurā brīdī var atbraukt pie mums, vienmēr var piezvanīt, parunāt.” Un Līga piebilst: “Gribas, ka tad, kad runa ir par maniem bērniem, pie manis nonāk labas ziņas.” Un tētis piemetina: “Un lai bērniem, runājot par vecākiem, gribas ko labu, vērtīgu pateikt. Neesam paraugģimene, bet mums ir ļoti svarīga cilvēcība, lai savā starpā jūtamies labi un lai citi ar mums jūtas labi.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
28

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
32

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
61

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Sportiskā ģimenes diena Rīdzenē

00:00
19.07.2024
29

Ģimenes sporta dienā “Pilna laime, kad sporto saime!” Vaives pagasta Rīdzenē biedrība “Kiwanis Cēsis” otro gadu pulcināja vietējā un tuvējo pagastu iedzīvotājus aktīvi izkustēties. Uz pasākumu bija ieradies ap simt cilvēku. Ikviens varēja piedalīties skrējienā, mest šautriņas, spēlēt volejbolu, galda tenisu, kā arī dažādas lielformāta un neierastākas izklaidējošas spēles, būt kopā un noslēgumā ēst uz […]

Raunā Dziesmu svētkos svin Cimzes jubileju

00:00
19.07.2024
40

Raunā pie novadnieka Jāņa Cimzes pieminekļa dienas gaitā sagūla ziedu paklājs, bet brīvdabas estrādē izskanēja viņa 210.jubilejai veltītais koru koncerts “Rotā Dziesma”. Tā raunēnieši un astoņu kolektīvu dziedātāji godināja latviešu kora mūzikas pamatlicēju. Vai nu dienas gaitā mēģinājumos    pāri Raunai izskanējušās dziesmas, vai    vēlēšanās dzirdēt Raunas Dziesmu svētku kori, vai, iespējams, cita iemesla […]

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
153

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi