Noslēgušās Mājas kafejnīcu dienas Cēsu novadā, kas norisinājās trijās nedēļas nogalēs.
Septembra pirmajā nedēļā apmeklētāji baudīja garšas kārdinājumus Piebalgas pusē, tad devās kulinārā ceļojumā uz Līgatnes un Straupes apkaimi, bet aizvadītajā nedēļas nogalē viesus uzņēma Cēsīs, Priekuļos, Daibē.
Kopumā novadā šim izaicinājumam bija pieteikušies vairāk nekā 30 viesmīlīgie un sirsnīgie Cēsu novada saimnieki un saimnieces, kuri ne tikai gādāja par garšu kārpiņu apmierināšanu, bet arī bija padomājuši par brīvā laika pavadīšanas iespējām lieliem un maziem apmeklētājiem.
Lai arī laika apstākļi aizvadītās nedēļas nogalē bija ļoti mainīgi un saulaini brīži mijās ar pamatīgām lietus gāzēm, mājas kafejnīcās apmeklētāju netrūka, dažam pat nācās gaidīt rindā, vai pat atlikt plānoto viesošanos, jo brīvu vietu vairs nebija. Ēšana mijās ar mūziku vai dzeju. Cēsīs mājas kafejnīcā “Poruks upenēs dzied” apmeklētājus priecēja Jāņa Poruka dzeja. Arī Eduarda Veidenbauma muzejā “Kalāči” skanēja dzeja un sarunas ap to, moto bija “Un vēders – dievs visaugstākais”, par maltīti un sarunām rūpējās dzejnieki Ieva Melgalve, Māris Salējs un Mikus Frišfelds, bet viesmīļa lomā iejutās Valmieras drāmas teātra aktieris Mārtiņš Liepa. “Kalāči” kafejnīcu dienās piedalījās jau otro gadu.
Muzeja vadītāja Andra Ķīse stāsta, ka interese bija ļoti liela, un dažiem apmeklētājiem nācies pat atteikt: “Septembris ir dzejas mēnesis, cenšamies šajās kafejnīcu dienās dzejniekus parādīt no nedaudz atšķirīga skatupunkta, ka viņi prot ne tikai rakstīt un runāt dzeju, ko viņi desertā arī dara, bet prot arī pagatavot ko garšīgu. Kādam tas varbūt bija izaicinājums, bet viņi tam bija gatavi. Līdztekus gatavošanai notika sarunas par dažādām tēmām, un tas, izrādās, visiem bija interesanti, cilvēki gribēja klausīties vēl un vēl, un pasākums izvērtās garāks nekā sākotnēji plānots. Tas liecina, ka šāds formāts patīk gan apmeklētājiem, gan dzejniekiem.”
Priekuļos mājas kafejnīcu “Lieloga” savās mājās vēra Ruanda Dembovska. Abas dienas kafejnīca bija atvērta līdz vēlam vakaram. Kā stāsta Ruanda, pēdējie viesi sēdējuši sveču gaismā: “Lai arī abas dienas bija ļoti piepildītas un visai komandai pamatīgs nogurums, ir laba pēcgarša.”
Mājas kafejnīcu dienā startējuši pirmo reizi, jo esot doma nākotnē veidot viesu māju, un šis bijis labs pārbaudījums, lai saprastu, kā ir uzņemt savā mājā viesus: “Lai arī sākumā ģimene nedaudz bažījās, vai to varēsim, tas tika akceptēts, un tagad visi esam gandarīti par izvēli. Šīs divas dienas parādīja, ka esam laba komanda, kas var veiksmīgi tikt galā ar izaicinājumiem.”
Galdā galvenokārt celts pašu audzētais vai arī dēla iecienītais pašu gatavotais burgers, kas izpelnījies tikai pozitīvas atsauksmes.
“Viss bija tā, kā to mājās gatavojam ikdienā – pašu audzēti dārzeņi, mērcītes pēc manas receptes. Centāmies dot no sevis visu, cik iespējams, jo, manuprāt, tieši tā ir mājas kafejnīcu galvenā burvība. Un prieks, ka apmeklētāji novērtēja to, ka šis nav komerciāli atstrādāts pasākums, bet paši darām to no sirds,” saka R. Dembovska. Cēsīs Rīgas ielā 45 durvis vēra mājas kafejnīca “Pagalmiņš”, kas bija ieturēta pirmās Latvijas stilā, ar vēsturiskām fotogrāfijām, žurnāliem “Atpūta”, arī atbilstošs ēdienu piedāvājums. Kā stāsta Anita Kalniņa, viņi ēdināšanas pakalpojumus jau snieguši pilsētas svētkos un nodomājuši pamēģināt arī kafejnīcu dienās: “Var teikt, iestrādes bija, šis tikai kārtējais solis, lai prieks gan pašiem, gan apmeklētājiem. Laiks varēja būt siltāks, saulaināks, bet – kā ir, tā ir. Neesam profesionāli pavāri, patīk pašiem gatavot, un redzam, ka arī cilvēki to novērtē!”
Viņa atzīst, ka pārsteidzis cilvēku pieplūdums, neesot cerējuši uz tik lielu atsaucību, kas būtu vēl lielāka, ja nedēļas nogale izvērstos saulaina un silta.
Pērn Cēsīs šis pasākums bija pat nedēļu vēlāk, bet septembris ir ļoti mānīgs. Cēsu Tūrisma informācijas centra galvenā tūrisma speciāliste Anita Savoņi-Vaido, jautāta, kāpēc kafejnīcu dienas Cēsu pusē iekritušas tik vēlu septembrī, stāsta, ka, veidojot kalendāru, tiek skatīts, lai pasākums vienā nedēļas nogalē nesakrīt vairākās blakus vietās: “Nolēmām, ka nebūtu pareizi visā novadā likt vienā nedēļas nogalē, bet sadalīt trijās, lai cilvēki var paspēt baudīt iespējami vairāk. Lai arī paši mājas kafejnīcu rīkotāji var smelties pieredzi pie citiem. Nākamajos gados skatīsimies, kā šīs mājas kafejnīcu dienas rīkot kaut kad ātrāk, vai arī novada ietvaros pamainīt, lai tiek citā laikā. Vasarā jau tāpat ir ļoti daudz pasākumu, un septembris ir laiks, kad iestājas nosacīts klusums. Informācija liecina, ka mājas kafejnīcas bijušas labi apmeklētas, kas nozīmē, ka tradīcija jāturpina.”
Komentāri