Piektdiena, 14. marts
Vārda dienas: Matilde, Ulrika

Filma, kā tapa pirmie vispārējie Dziesmusvētki

Sarmīte Feldmane
15:11
16.03.2022
51
Straupes Pils Kaapnes 600x400 Copy 1

Latvijā top spēlfilma par Dziesmusvētkiem “Zeme, kas dzied”. Režisors Māris Martinsons un scenārija līdzautors Dainis Īvāns caur 150 gadus seno vēstures skatījumu vēlas atgādināt, kāpēc reizi piecos gados tūkstoši latviešu satiekas Dziesmusvētkos.

Šie svētki ir liela daļa no mūsu tautas identitātes, kas nav radusies caur ciešanām, bet tieši pretēji – caur mīlestību un gaišu skatu nākotnē.

Filmas radošā grupa strādāja arī Lielstraupes pilī. Pils pamatīgās koka kāpnes    pielāgotas, lai filmētu notikumus tā laika Latviešu biedrības namā. Producenti uzsver labo sadarbību ar pils kolektīvu un atzīst, ka tādā ēkā, kāda pils ir patlaban, nav sarežģīti kādu telpu piemērot filmas vajadzībām.

“Braukājām pa Latviju, meklējām filmēšanas vietas. Latviešu biedrības nams filmā tiek komplektēts – Straupes kāpnes, nama kabinets bija uzbūvēts Rīgā, “Cinevillā” būs fasāde,” atklāj producente Linda Krūkle un uzsver, ka filmēšanas grupa apzināti cenšas filmēt daudzviet Latvijā, tā iesaistot Dziesmusvētku kopienu no dažādiem novadiem. Straupē filmēšanā piedalījās vīru koris “Cēsis” un valmierieši.

Par ko tad būs filma?  L.Krūkle atklāj, ka sākumā filmu redzējuši citādu. “Tad sākās pandēmija. Tā atklāja citas nokrāsas. Toreiz Dziesmusvētku dalībnieki    sanāca kopā, gāja gājienā, nezināja, kur ies, kā būs. Pieņemu, ka gaidāmajos Dziesmusvētkos arī būs mazliet sirreāla sajūta, atgādinot vienotību, kopā būšanu un laiku, kad dzīvojām, netiekoties mēģinājumos,” pastāsta producente un piebilst, ka Dziesmusvētki viņai ir personīgas sajūtas, jo pati ir koriste.

“Filma pievēršas būtiskiem aspektiem svētku tradīcijas tapšanā. Tā ir pietiekami tāla, bet arī pietiekami tuva pagātne, par kuru ir saglabājies daudz detaļu, caur kurām varu atklāt notikumus un tēlus. Viņi visi bija dzīvi cilvēki ar savām vājībām un stiprajām pusēm. Dziesmusvētki saliedēja sabiedrību. Apvienojās vīriešu un sieviešu kori no teju visiem novadiem.  Sieviešu iesaistīšana pirmajos latviešu Dziesmusvētkos bija tam laikam progresīvs solis: viņas nevis palika mājās pie darbiem, bet kopā ar vīriem devās uz Rīgu un piedalījās svētkos. Tieši šī apvienošanās un spēja ātri organizēties, pieņemt neordinārus un ambiciozus lēmumus ir tas, kas tolaik palīdzēja izprast, kas ir latvieši. Arī mūsdienās varam vairāk, ja esam vienoti un drosmīgi savās izvēlēs. Tādēļ ir svarīgi tādus stāstus vēstīt un mudināt apzināties, ko mēs kā tauta spējam un ko jau esam paveikuši,” tā par filmas tapšanu izsakās režisors Mā­ris Martinsons.

L.Krūkle atklāj, ka filmā tiek parādīta arī Latvijas himnas    nozīme. “Zinot vēsturi, vairs nevar būt jautājumu, kāpēc tā ir mūsu himna. Ja nebūtu šo svētku, nezinām, vai būtu neatkarīga Latvija, vai mēs    sevi identificētu ar latviešiem. Filmā ir vārdi: “Daugava var šķirt Vidzemi no Kurzemes, bet ne latvieti no latvieša.” To sajūtu, kad no dažādiem novadiem cilvēki satikās, dziedāja vienas dziesmas, nav viegli izstāstīt,” teic producente.

Filmā piedalās aktieri Vilis Daudziņš, Andris Bulis, Ainārs Ančevskis, operdziedātāja Marina Rebeka un citi pazīstami aktieri. Vienā no galvenajām lomām igauņu aktieris Prīts Pius. Protams, latviešiem uzreiz jautājums, kāpēc vēsturiskā filmā par latviešiem nozīmīgā lomā aicināts igauņu aktieris. L.Krūkle atgādina, ka režisors vispirms meklē personāžu, kādu iztēlojies. “Igau­nijā Dziesmusvētki notika četrus gadus agrāk nekā mūsu svētki. Daudzi Cimzes skolnieki ir igauņi, kā personāžs viņš varēja arī būt igaunis, jo tajā laikā bijām Vidzemes guberņā. Dziesmu svētki ir ierakstīti UNESCO    kā Baltijas valstu svētki. Filmā ir arī aktieris no Lietuvas,” skaidro L.Krūkle un uzsver, ka ir jau viegli ierauties – mēs paši -, bet vai tas pareizi.

Vilis Daudziņš atveido Latviešu biedrības nama pirmo vadītāju, kurš kritis biedru nežēlastībā, tomēr viņš ir pieaicināts, lai kopīgi rīkotu svētkus. “Ir tāda īsti latviska situācija, kad viena daļa nevar ciest otru daļu, bet lielās kopīgās lietas labad ir ar mieru pieciest kompromisus un otru personu otrā telpā,” teic Vilis Daudziņš, Bernharda Dīriķa lomas atveidotājs.
Ne kā vēsturnieki, bet cilvēki, kuri grib izzināt, filmas veidotāji  savākuši daudz informācijas par Dziesmusvētkiem un turpina to darīt.

“Kādus iedomājamies svētkus – gājiens, tautastērpi, vainagi, ziedi. Pirmajos svētkos nekā tāda nebija. Katram mums ir savi priekšstati, mīti. Gribam tos kliedēt.    Intervējam cilvēkus, kuri stāsta ne tikai par mūziku, Dziesmu­svēt­kiem. Ar šīm sarunām, kas pieejamas “Zeme, kas dzied” mājaslapā, gribam dot populārzinātnisku ieskatu tā laika sabiedrībā. Ir jāsaprot konteksts, kāpēc varēja rasties svētki. Ekonomikai, folklorai, likumiem bija jāsakrīt. Eksperti katrs analizē savu jomu, kā tā ietekmēja,” pastāsta L.Krūkle.

Paredzēts, ka filma “Zeme, kas dzied” nākamgad ieskandinās Dzies­mu­svētku 150. jubileju.

“Var droši apgalvot, ka 1873. gada 26.-29. jūnijā 1003 dziedātāju, 45 koru vadoņu, savu 10 000 skatītāju un pāris desmit tiešo svētku rīkotāju kurtā “uguns kvēle” pusotrā gadsimtā pārtapusi nozīmīgā, ja ne pašā svarīgākajā latviskās identitātes, pašlepnuma un Latvijas valsts dzīvotspējas zīmē,” teicis filmas scenārija autors Dainis Īvāns.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ja dara paši, tad ir arī atbalsts

00:00
14.03.2025
36

Pagastu uzņēmēji spriež par sadarbību ar pašvaldību Gada sākumā Smiltenes pašvaldība novada pagastos aicina uzņēmējus, lai iepazīstinātu ar aktualitātēm un atbalsta iespējām uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai. Raunā pulcējās gan raunēnieši, gan drustēnieši. Pašvaldības izpilddirektora vietniece Evija Zurģe un Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājas vietnieks uzņēmējdarbības jautājumos Modris Apsītis pastāstīja par uzņēmējdarbības ideju konkursu “Atgriezies Smiltenes […]

Pateicība par Zemessardzes popularizēšanu

00:00
12.03.2025
48

Laikraksts “Druva” saņēmis Aizsardzības ministrijas pateicību nominācijā “Zemessardzes popularizētājs”. Svinīgajā pasākumā, kurā Aizsardzības ministrija godināja uzņēmumus, pašvaldības, izglītības iestādes, sabiedriskās organizācijas un citus Zemessardzes atbalstītājus, pasniedza 73 pateicības rakstus un deviņus Goda rakstus dažādās kategorijās. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds uzrunā svētku dalībniekiem uzsvēra Zemessardzes nozīmīgo lomu Latvijas bruņoto spēku struktūrā un katra zemessarga devumu nacionālās […]

Cēsu autoostā mainīta autobusu pieturu atrašanās

14:42
11.03.2025
200

No vakardienas, 10.marta, Cēsu autoostā mainīta sabiedriskā transporta organizācija, arī autobusu iekāpšanas un izkāpšanas platformu atrašanās vietas, informē Cēsu novada pašvaldība. Izmaiņas saistītas ar plānoto Stacijas laukuma un tam pieguļošo ielu rekonstrukciju. Pasažierus aicina pārliecināties par sava reisa platformas numuru un tās atrašanās vietu. Izmaiņas skar Rīgas un Lim­bažu virziena autobusus, kam pieturvieta būs pie […]

Vācijas rotariešu palīdzība pie ukraiņiem nonāk ar mūspuses Rotari klubu līdzdalību

00:00
11.03.2025
46

Ukraiņiem, kas no kara dzimtenē patvērumu atraduši mūspusē, praktisku palīdzību sagādājušas Rotari kluba saites. Sagādātais nonāks pie ģimenēm, kurām apstākļi visspiedīgākie. Ikdienai nepieciešamu lietu sagādāšanu kara bēgļiem Cēsu, Valkas un Gulbenes novadā organizēja cēsniece, Vācijas un Latvijas Rotari klubu sadarbības koordinatore Ilma Zālīte, bet palīdzība nāk no Vācijas. Tā ir Ziemeļvācijas Rotari apgabala 1890 iniciatīva, […]

Cēsu vecpilsēta būs dzīva, ja būs cilvēki

00:00
10.03.2025
101
3

Foruma “Kultūra un klimats: dialogs par nākotni un dzīves kvalitāti” paneļdiskusijā “Labbūtība un kultūras mantojuma dzīvināšana” izskanēja viedokļi    par Cēsu vecpilsētu. Turaidas muzejrezervāta direktore Jolanta Borīte, “Draugiem Group” pārstāvis Jānis Palkavnieks, biedrības “Cēsu mantojums” valdes priekšsēdētājs Jānis Tolpežņikovs un Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova ieskicēja problēmas un meklēja risinājumus. Diskusiju vadīja kultūras […]

Aizsardzības spēju stiprināšana efektīvākai atturēšanai

00:00
09.03.2025
37

Preses konference, kurā ar reģionu žurnālistiem tikās ārlietu ministre Baiba Braže un aizsardzības ministrs Andris Sprūds, sākās ar jautājumu, kas tagad daudziem uz mēlēs – vai Putins uzbruks Baltijas valstīm. Ārlietu ministre uz to atbildēja ar pārliecinošu nē, ko pamatoja ar efektīvu atturēšanas, aizsardzības un iepriekšējas brīdināšanas politiku, ko Latvija īsteno    kopā ar sabiedrotajiem […]

Tautas balss

Nav jāgaužas, bet jādarbojas

14:50
13.03.2025
15
Cēsnieks T. raksta:

“Man liekas, satraukumam, ka Latvijā ir nedroši, nav pamata. Esmu diezgan pārliecināta, ka mums tuvākajos gados nekas nedraud, neviens te neuzbruks. Taču, ka pasaules kārtība mainās un katram pašam vairāk jāatbild par sevi un savu valsti, tas gan skaidri redzams. Nav, ko gausties, jādarbojas savas valsts labā,” sacīja cēsnieks T.

Tualetes svarīgas ģimenēm ar bērniem

14:49
12.03.2025
24
Māmiņa raksta:

“Kļūst siltāks, ģimenes ar maziem bērniem vairāk dodas pastaigās, bet Cēsīs, Pils parkā, tualete slēgta. Kur aiziet? Tāds četrgadnieks vajadzību iet uz tualeti saprot tikai pēdējā mirklī, paciesties nevar. Gaidītu, ka pašvaldība vairāk parūpētos par šādām situācijām, lai vismaz brīvdienās cēsnieku pastaigu vietu tuvumā būtu tualetes,” rosināja kuplas ģimenes māmiņa.

Budžetam vispirms jānodrošina primārās vajadzības

14:48
12.03.2025
25
15
Lasītāja raksta:

“Izlasīju “Cēsu Vēstīs” datus par šī gada Cēsu novada budžetu. Nesaprotu, pēc kādiem kritērijiem piešķir līdzekļus dažādiem darbiem. Piemēram, Eduarda Veidenbauma muzejā pieejamības nodrošināšanai 67 tūkstoši eiro. Nesaku, ka nevajag tādu pasākumu, bet vai šis ir īstais brīdis, kad varam atļauties uzlabot memoriālā muzeja pieejamību. Tajā pašā laikā patvertņu uzlabošanai visā novadā paredzēti tikai 30 […]

Jauna izstāde

14:50
11.03.2025
18
Gleznu cienītāja raksta:

“Priecājos par brīnišķīgo cēsnieka Ģirta Vernera gleznu izstādi, ko pagājušajā nedēļā atklāja kultūras biedrībā “Har­monija” Cēsīs. Pasākuma dalībnieki varēja baudīt Ģ.Verne­ra jauno veikumu, Cēsu skatiem, ainavām. Bija tik jauka, sirsnīga noskaņa, kādā noritēja tikšanās,” pauda gleznu cienītāja.

Reisi vajadzīgi, bet ne lielais autobuss

17:00
08.03.2025
32
Cēsnieks K. raksta:

“Kad redzu pustukšus lielos autobusus pilsētas satiksmē, vienmēr pārņem nesapratne, vai tiešām nav iespējams sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēt racionālāk. Cik bieži vispār Cēsu pilsētas maršrutu reisi ir tik piepildīti, ka vajadzīgs lielais autobuss? Vismaz man nav nācies redzēt, ja nu tikai ap laiku, kad Cēsu Meža kapos ir kapu svētki. Turklāt tas jau nav nekas […]

Sludinājumi