Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Divas Raunai piederīgas izstādes

Sarmīte Feldmane
13:56
11.09.2023
151
Plener 1

Visu septembri Raunas pagastmājas zālē apskatāmi šīs vasaras mākslas plenēra dalībnieku darbi. Piecas dienas desmit Latvijas mākslinieki gleznoja Raunu.

“Katrs mēs Raunu redzam citādi, un ir interesanti gleznās skatīt mākslinieku redzējumu, atpazīt vietas, kurām ikdienā ejam garām, un daudz pat nepamanām. Ne viens vien vēroja, kā mākslinieki strādā, kā top viņu darbi ,un tagad var redzēt rezultātu,” izstādes atklāšanā teica Raunas pagasta pārvaldes vadītāja Linda Zūdiņa un uzsvēra, ka raunēnieši ir ieinteresēti, lai savulaik iesāktā tradīcija, kas pāris gadu nenotika, turpinātos.

Šīs vasaras plenēra ideja radās, satiekoties raunēnietēm māksliniecei Inese Dronei, kultūras cntra vadītajai Lindai Vecgailei, muzeja vadītājai Ievai Plētienai un pārvaldes vadītājai Lindai Zūdiņai.

“Pirms diviem gadiem iegādājāmies īpašumu Raunā, ko atjaunojam. Esmu dzimusi Rīgā, tur darbs, bet arī feisbukā ierakstīju, ka dzīvoju Raunā, jo mani tā ir piesaistījusi. Te esmu arī atradusi dzimtas saknes un gribu    palikt. Satiekot cilvēkus, jūtu, cik viņiem sava vieta ir svarīga, kā viņi par to rūpējas.    Te ir aktīvi cilvēki, kuri pavelk pārējos, un viss notiek. Aizbraucu uz Rīgu, bet sirds velk atpakaļ. Kas te tāds ir? Jūties tuvāk debesīm, tā gribas teikt par Raunu,” pārdomās dalās māksliniece Inese Drone un atklāj, ka viņai ir iecere Raunā izveidot mākslinieku rezidenci.

Gleznās mākslinieki atraduši, viņuprāt, īpašo, kas piesaistījis. Artis Zvirgzdiņš, arhitekts un gleznotājs, iemūžinājis Raunas laukumu un ar smaidu pastāsta, ka tas redzams filmā “Dāvana vientuļai sievietei”. Ventspilniece Rasa Šulca uzsver, ka neaizmirstama ir ābolu smarža, harmonija, kas pārņem, esot Raunā, ziedu kupenas pie privātmājām. Alise Mediņa atceras, ka pirms daudziem gadiem vairākkārt te bijusi draudzes nometnē, arī plenēros.    “Ikreiz atgriežoties ir prieks, ka Rauna ir vēl sakoptāka. Atceros, ka    bibliotēkas ēka stāvēja tukša un bija sajūta, ka tā pārvēršas par graustu. Tagad te ir bibliotēka, augštāva viesnīcā dzīvojām,” pastāsta Alise. Viņa raunēniešiem uzdāvināja gleznu, kurā redzama Raunas upe. “Bija ļoti karsta diena, nokāpu pie upes, bija sajūta, kā atgriezties Jaņa Rozentāla gleznā. Bērni plunčājās pa ūdeni, apkārt tveice, miers,” atklāj Alise.

Izstādē īpaši priecīgs bija raunēnietis Māris    Krieviņš. “Tā bildē ir mana burka ar puķēm pie mājas. Un te es eju pa centru,” skatot gleznas, teic Māris.

Mākslinieki uzsvēra, ka Raunā ir daudz pērļu, kuras viņi atraduši un rāda gleznās, un vēl vairāk palikušas neieraudzītas, lai atklātu nākamvasar.

Raunā skatāmi ne tikai plenēra mākslinieku darbi. Pilsdrupu tornī iekārtota laikmetīgās metālmākslas izstāde “Raunā Nr. 1”.    Tās ideja arī pieder Inesei Dronei. “Pilsdrupu tornī nevar rīkot gleznu izstādes, bet metālmākslas darbi te labi iederas, tiem neskādē laikapstākļi. Manuprāt, metāls parāda Raunas spēku un stiprumu,” stāsta māksliniece un uzsver, ka pirms tam šī izstāde bija skatāma Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā Rīgā. Mārtiņš Skuja ir radījis jaunu mūzikas instrumentu – metāla kokli. Uģis Baumanis      iedvesmojies no fantastikas filmām. Arvīds Endziņš izstādē sevi piesaka ar visvairāk darbiem. Torņa ceturtajā stāvā var skatīt viņa “Spoguļu – pannu” ekspozīciju, kura ironiskā, komiskā veidā attēlo funkcionalitāti un fatālo skaistumu dizaina industrijā. Savukārt divus stāvus zemāk skatāma mākslinieka dizaina objektu ekspozīcija. Nevar nepamanīt Armanda Vecvanaga darbus “Dod pieci” un “Līdzsvara cena”, kuri ir izmēra ziņā lielākie izstādē. Toms Vītols pārsteidz ar    70 eiro centu sametinājumu – dizaina objektu, bet Aivars Benužs    ar alumīnija – skārda gleznām. Izstāde atklāj šodienas metālmākslinieku stilus un rokrakstus, metāla vieglumu un spēku.

Metālmākslas izstāde pilsdrupu tornī radījusi tūristu lielu interesi. Inese pastāsta, ka ir iecere metālmākslas izstādi veidot kā ikgadēju notikumu, pretendējot to pārveidot kā Latvijas laikmetīgās metālmākslas ikgadējo izstādi.

“Citu tik piemērotu vietu grūti atrast,” vērtē Inese Drone, bet mākslinieks Aigars Zemītis piebilst, ka vieta ir mājīga, te zūd izdomāts gaismas risinājums.
“Nevaram tikai ņemt, ir jādod. Domājot par nākamo gadu plenēriem, gribētos saaicināt dažādu nozaru māksliniekus un plenērā radīt Raunai kādu vides objektu vai ko vērtīgu restaurēt. Ieceres ir, lai tās īstenotu,” pārliecināta Inese Drone.

Arī metālmākslas izstāde pilsdrupu tornī, no kura var redzēt daudzveidīgo Raunas ainavu, apskatāma visu septembri.

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
24

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
142

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
403
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
65

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
10
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi