Piektdiena, 19. decembris
Vārda dienas: Lelde, Sarmis

Dabas takas aktīvām brīvdienām un izziņai

Sarmīte Feldmane
12:34
13.11.2023
634
Veselavas 2

Cēsu novads ir bagāts ar dabas takām. Daža vien dažus simtus metrus gara, cita vairākus desmitus kilometru.

Ievalčupītes taka, Šūpoļu ceļš Dzērbenē, 3×9 zālīšu dabas taka Kaivē, Brīvkalnu un Veselavas muižas taka Veselavā, Gaujmalas taka Jaunpiebalgā, Vēstures taka Nītaurē, Braslas taka Straupē, Amatas ģeoloģiskā taka  un vēl daudzas citas. Katra atklāj kaut ko interesantu un dod iespēju pavadīt laiku dabā.

Vispirms jāsakārto tās, kas ir

Cēsu novada Tūrisma attīstības aģentūras direktore Madara Lasmane atzīst, ka dabas takas aizvien ir kupli apmeklētas. Viņa vērtē, ka pandēmijas ierobežojumi daudziem iemācījuši, ko nozīmē būt dabā, pārliecību, ka var gūt labas emocijas, izkustēties.    “Tad    dabas takas bija iespēja pabūt ārpus mājām. Tagad ir koncerti, svētki, tomēr    tūrisma informācijas centros daudzi jautā par tūrisma maršrutiem, lai varētu būt dabā,” stāsta M.Lasmane.

Dabas takas novada teritorijā    apsaimnieko gan uzņēmēji, gan Dabas aizsardzības pārvalde, gan pašvaldība. Uzņēmēji ierīkojuši takas saviem atpūtniekiem, izveidojuši maršrutus velotūristiem, pārgājieniem. Tūrisma gidi rīko pārgājienus arī neskartā dabā, ne tikai pa takām.

“Šogad pašvaldības pārziņā esošo dabas taku apsaimniekošana nav bijusi prioritāte, nākamgad plānos ir tās apsekot, secināt, kādi ir stendi, marķējums, kur kas jāatjauno. Katrā populārākajā takā vajadzētu apmeklētāju plūsmas skaitītājus, tad    var lemt, kur ieguldīt vairāk. Tagad par ceļotāju skaitu lielākoties varam spriest vien no tā, cik par kuru objektu interesējas. Liela novada daļa atrodas Gaujas Nacionālajā parkā, tā teritorija ir jāsargā, jāvērtē arī tūristu plūsma un slodze,” stāsta M.Lasmane un vērtē, ka aģentūras darbiniekiem vajag daudz laika, lai takas apsekotu.

“Jāveido datu bāze, lai zinātu, kādā stāvoklī ir katra taka, kas tajā darāms. Vispirms jāsakārto esošās takas, tad var domāt par jaunām, arī to, vai tās nepieciešamas, vērtēt, kas tās ierīkos, uzturēs,” saka aģentūras direktore un piebilst, ka    novadā populārākās dabas takas – pie Zvārtes ieža, Ērgļu klintīm, Sarkanajām klintīm un Līču – Laņģu taka – ir Dabas aizsardzības pārvaldes pārziņā. “Agrāk pārvalde ļoti daudz izdarījusi, lai tās uzturētu. Aģentūrai ar pārvaldi bijušas sarunas par problēmām takās, bet risinājuma pagaidām nav. Ne­drīkst atlikt taku atjaunošanu Līgatnes pilsētā, aģentūrai un Līgatnes apvienības pārvaldei ir jārod risinājums, kā to izdarīt, jāpiesaista projektu finansējums,” atgādina M.Lasmane.

Apmeklētāji ciena vidi

Tie, kuri atbrauc uz Cēsīm un vēlas izjust ne tikai senās pilsētas gaisotni, bet arī pabūt dabā, pie Gaujas, labprāt dodas pastaigā pa Cīrulīšu dabas taku. Tā ir iecienīta arī cēsnieku vidū.

Cēsu pilsētas un Vaives pagasta teritorijas un infrastruktūras pārvaldības nodaļas vadītājs Egils Kurpnieks uzsver, lai arī Cēsīm ir daudzveidīgs reljefs un netrūkst vietu, kur baudīt dabu, Cīrulīšu dabas takas ir ļoti populāras. Apmeklētāju plūsmas skaitītājs rāda, ka pērn tajās pabijuši    43 833 apmeklētāji. Lielākais apmeklējums – 605 – bijis kādā sau­lainā oktobra sestdienā. “Vasarā nedēļas nogalēs pērn    dabas takās brīvo laiku pavadīja ap 400, 450 cilvēkiem. Taka ir pieejama arī ziemā, tad, ja jaukas brīvdienas, arī pat pāris simti to izmanto,” stāsta E.Kurpnieks un uzsver, ka pašvaldība uztur taku. “Ja kādā vietā rodas problēmas, tās nekavējoties tiek atrisinātas. Ziemā taku tīra, piebradā, lai cilvēki var staigāt,” pastāsta E.Kurpnieks.

Necerēti iecienīta ir Kaķupītes dabas taka, arī vissezonas tūrisma objekts. To labprāt izmanto garāmbraucēji, piestāj un atpūšas no ceļa, izejot 800 metrus garo taku, apskatot skulptūru parku, ir iekārtota vieta piknikam.

“Mums nav problēmu ar atkritumiem, to, ka kāds ļaunprātīgi kaut ko salauztu,” uzsver E.Kurpnieks.

Vasara vai ziema, nezūdoša ir interese par Cecīļu dabas takām Ieriķos. Saimnieks Kristaps Ka­ņeps atzīst, ka neatkarīgi no gadalaika, kad brīvdienās ir labs laiks, apmeklētāji ir, kad slikts – klusums. “Tagad vēl skaistais rudens, bet līst, apmeklētāju maz. Vasarā lielākā daļa dodas uz jūru, bet vienmēr ir cilvēki, kuri vēlas pastaigāties dabā,” stāsta K.Ka­ņeps un uzsver, ka apmeklētāji ir solīdi, saprot, ka taka tiek uzturēta, jūtas labi, tad kāpēc gan atstāt aiz sevis nekārtību.

“Strādājam, lai te būtu interesanti un patīkami. Tumšajam laikam ir savs piedāvājums,” uzsver saimnieks un piebilst, ka diemžēl vējš takās nodarījis postījumus, ar tiem iespējami ātri jātiek galā.

Ceļš, kas Latvijā jāiepazīst

Pasaulē pazīstams ir Camino Santjago jeb Svētā Jēkaba ceļš. Tas ved arī cauri Latvijai un Cēsu novadam. Tas ir ceļš tiem, kuri nevar neiet – svētceļniekiem, tūristiem, iet mīlētājiem -, uzsver Latvijas Svētā Jēkaba ceļa asociācija, kas to iezīmējusi kartē.

“Ceļš ir marķēts. Par to stāstām, popularizējam pasaulē, aicinām uz Latviju.    Svētā Jēkaba ceļš tāpat kā “Mežtaka” un “Jūrtaka” ir atzīts starptautiski,” stāsta asoci­ācijas vadītāja Sandra Rone.

Gaujas Nacionālā parka teritorijā bijis sarežģīti nomarķēt Svētā Jēkaba ceļu. Dabas aizsardzības pārvalde izvirzījusi prasības, vērtējot, ka tūristu slodze varētu būt par lielu, nācies mainīt maršrutu.    “Ceļa posms Liepa – Cēsis ved caur Gaujas Nacionālā parka teritoriju, un tam nav piešķirts ofici­āla maršruta statuss. Šajā posmā gājējiem pašiem jāizraugās, kur iet    pa publiski pieejamiem koplietošanas ceļiem un takām, sau­dzējot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Ceļa norādes un marķējums atsākas no Cēsu pilsētas      robežas,” stāsta S.Rone un atgādina, ka    Svētā Jēkaba simbols ir gliemežvāks vai dzeltena bulta. Visbiežāk arī gliemežvāks ir dzeltens uz zila fona, bet Gaujas Nacionālā parka teritorijā marķējumam izmantoti    putnu būrīši, uz kuriem zili dzeltenā ceļa norāde.

“Visu darām brīvprātīgi. Paši marķējam maršrutus, takas uzturam,” uzsver S.Rone. Diemžēl nemaz ne tik reti marķējuma zīmes tiek nolauztas. “Cilvēki aizvien nesaprot, kas tā par zīmi, cik gājējam svarīga. Zilā un dzeltenā krāsa dažos posmos izpelnījušās kādu cilvēku nepatiku, un norādes nopostītas. Tādēļ gadījies, ka ceļotājs purvā apmaldās, jo novirzījies no maršruta, un situācija izvērtās nepatīkama,” stāsta S.Ro­ne.

Par to, cik daudzi izmanto    Svētā Jēkaba ceļu, asociācijā uzzina no sociālajiem tīkliem, kur svētceļnieki dalās piedzīvotajā, kā arī pēc iegādātajiem ceļotāju zīmodziņiem.

“Interese par šo ceļu ir. Vasarā bija amerikānis, kuram maršrutā palīdzējām atrast naktsmājas. Gājuši itāļi, lietuvieši, igauņi, vācieši, poļi,” atzīst S.Rone un piebilst, ka Cēsu Tūrisma informācijas centrā patlaban izpirkti visi suvenīri, kas saistās ar Svētā Jēkaba ceļu.

Daudz laika tiek veltīts arī tam, lai cilvēki saprastu, ka svētceļnieks nav tūrists un naudas tērētājs, atzīst asociācijas vadītāja. Svētceļniekiem vajag vienkāršu mītni. Visbiežāk viņus uzņem draudzes.

“Svētā Jēkaba ceļš Latvijā ir perspektīvs. Mums Latvijā tas vēl jāiepazīst,” saka S.Rone.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
16

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
208

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
101

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
476

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
75

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
47

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
16
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
35
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
31
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
47
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
47
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi