Otrdiena, 16. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Ar svešzemēs izprasto atrast jauno dzimtenē

Arita lejiņa
05:19
30.06.2022
190
Marta Madara04 1

Madara Mestere un Marta Vētra ir jaunas sievietes, kuras gandrīz 12 gadus dzīvoja Lielbritānijā, darbojās viesmīlības un pārdošanas jomā.

Šopavasar martā Madara un Marta apmetās uz dzīvi  Val­mieras pusē, iekopj puķu dobes un dārzeņu vagas, attīsta zīmolu LAUX, stāsta Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Kaķe.

LAUX – vieta, kur iedvesmoties

Zīmols LAUX jau ir kļuvis pazīstams. Madara stāsta, ka mērķis ir koncentrēties uz griezto ziedu un dārzeņu audzēšanu. Neau­dzēšot neko ziemā uzglabājamu. Burkāni svaigai ēšanai, grilēšanai, salātiem. Piedāvā ķirbju dažādību, laukā jau tagad esot 30 šķirnes. Saimnieču vēlme ir, lai viss ir sezonāls. Patlaban uzņēmums ir tapšanas stadijā, un LAUX zīmols vēlāk būs arī SIA nosaukums. Saimnieču sapnis ir LAUX veidot par dzīvesstila zīmolu.

Madara atklāj: “Mēs droši vien to ilgtermiņā būvēsim kā dzīvesstilu. Mēs gribam parādīt, ka laukos dzīvot ir forši. Tas nav tikai, ka mēs puķes izaudzējam un pārdodam. Tas ir par to, ko tu vari ar dārzu un puķēm izdarīt.” Turpina Marta: “Vēlme ir parādīt, ka var pilnvērtīgi dzīvot ar to, kas ir lokāli ražots. Iedvesmot cilvēkus, aicināt saskatīt, cik daudz forša ir pieejams, pagaršojams un apēdams.”

Pavasarī LAUX pārsteidza cilvēkus ar zupas terīnēs sastādītiem ziediem. Stāsta Marta: “Tas vairāk ir par to, ka atver skapi, apskaties smukos traukus, kurus tu nekad neizmanto. Bet ieliec puķi un priecājies! Jo cik tad svētkus taisām? Kad sēdi pie galda, uz kura ir zupas terīne? Es ceru, ka kāds ieraudzīs un sapratīs, ka arī var to izdarīt. Nevajag pirkt. LAUX ir vieta, kur iedvesmoties, ka visu var paši un tas ir vienkārši.” Viņa turpina: “Esam maziņi, mēs varam paspēlēties un pamēģināt. Mums nav dārzkopības izglītības. Tāpēc mums nav tā, ka mums jādara šādi.”

Marta runā par viņu iecerēm: “Ideālā variantā mēs uzsitam [ceļa malā] vienu būdiņu, un tur arī visu nopērk. Bet tas nebūs ne šogad, ne nākamgad. Vasarā mēs izaudzējam dārzeņus, un tos arī pārdodam. Viena sadaļa, ko audzēsim – krāsvielas.” Doma esot tās piedāvāt mazā komplektā, lai var uz Lieldienām nokrāsot olas vai pamēģināt mājās nokrāsot apģērbu. Tirgošot arī sausos ziedus, kas pasaulē jau pāris gadus ir modes tendence.

Marta atklāj, ka kopj vecāku zemi, divus hektārus, ko tie paši neapsaimnieko. “Mums ir infra­struktūra, un ir muļķīgi to neizmantot. Tētis uzar zemi, mums tikai jāpārkaplē. Ir daudz vieglāk nekā sākt no pilnīgas nulles, kā lielai daļai cilvēku,” viņa saka.

Izdarīt vēlreiz un labāk

Pagājušajā gadā Marta un Madara attālināti piedalījušās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Valmieras biznesa inkubatora Pirmsinkubācijas programmā, kas bija paredzēta diasporai. Pieteikušas biznesa ideju – “kapuKIT” (sauso ziedu kompozīcija stikla kupolā, ko var sagatavot mājās un aiznest uz kapsētu). Piedalīšanās programmā esot bijusi vajadzīga, lai gūtu zināšanas biznesā, lai redzētu, ko Latvijā piedāvā un dod.

Par darbošanos Valmieras pusē Marta stāsta: “Ja tu uzņēmumu veido reģionā, kur pats esi dzimis, tev vairāk uzticas, lielāka cerība, ka viss izdosies. Madara nāk no Staiceles, es – no Dikļiem.”

Atgrie­šanās Latvijā

Cik sen brieda doma par atgriešanos? Madara stāsta: “Līdz zināmam vecumam nebija doma, ka ļoti gribas mājās, bija – nu…diez vai. Bet, kad palika trīsdesmit gadi, tas mainījās. Toties Marta vienmēr skaidri zināja – mēs kādu dienu atgriezīsimies Latvijā.”
Marta papildina, ka lēmums par atgriešanos un datumi esot noteikti mājsēdes laikā: “Iepriekš mums ar Madaru nav bijis daudz laika būt kopā. Mēs nezinājām, vai vispār varam pavadīt laiku divatā. Taču “lokdaunu” izdzīvojām un bija ļoti labi. Tad sapratām, ka varam gan sadzīvot, gan sastrādāties. Un tad sākām kārtīgi domāt, ko un kā varam darīt.”

Plānotā atgriešanās notika, kad jau bija mainījusies ģeopolitiskā situācija pasaulē, bija sācies karš Ukrainā. Vai tādā brīdī nebija šau­bas par atgriešanos Latvijā? Marta stāsta, ka no brīža, kad Krievija iebruka Ukrainā, līdz 17.martam, kad bija plānota atgriešanās Latvijā, bija palikušas trīs nedēļas. “Atvērām ziņas, un tad bija jautājums – vai braucam mājās? Mana mamma teica: “Nebrauciet un vēl domājiet, kā mūs paņemt, ja nu kas,” atceras Marta. Šaubas esot bijušas kādu nedēļu. “Bet nonācām pie domas – ja mēs šoreiz nebrauktu, tad arī nekad neaizbrauktu,” secina Madara.

Marta bilst, ka pārbraukšanu Latvijā noteikusi arī iecere par dārzkopību: “ Bija tā – ja mēs neatbraucam tad, kad bija paredzēts, tad mēs būsim nokavējušas sēšanas sezonu. Gads pa tukšo. Ar to karu bija tā – ja nāks iekarotāji, mūs Latvijā vajadzēs vairāk nekā Anglijā.”

“Nedaudz ievilcies” piedzīvojums

Kādi apsvērumi pamudināja doties prom no Latvijas? Madara pastāsta: “Mana mamma 15 gadus dzīvoja Skotijā. Viņa aizbrauca, kad man bija 18 gadi. Pa vasarām, pa Ziemassvētkiem braucu turp strādāt. Arī pirms universitātes desmit mēnešus strādāju Skotijā. Pēc universitātes abas ar Martu aizbraucām projām no Latvijas.”

Madaru papildina Marta: “Kad aizbraucām, mums bija “early twenties” (agrie divdesmit). Liel­britānija mūs izveidojusi par cilvēkiem, kādas esam tagad. Kad tu esi tāds “zaļš gurķis”, bieži nezini, ko gribi darīt.” Aizbrau­kšanu no Latvijas Marta vērtē kā piedzīvojumu, kas esot “nedaudz ievilcies” un atklāj: “Man ir ticība Latvijai kā valstij. Kaut kur kaut kas nokaitina, var būt nepareizi, bet mēs esam tik jauna valsts. Nu nav viss perfekti. Tomēr 30 neatkarības gados Latvija ir sasniegusi ļoti, ļoti daudz.”

Par pēdējā laikā iegūto darba pieredzi Marta stāsta, ka strādājusi savdabīgā modes preču veikaliņā Čeltenhamā (Cheltenham), pilsētā, kurā pašas arī dzīvoja. Veikals esot darbojies jau 35 gadus. Saimnieki bijuši vīrs, Indijas sikhs, un viņa sieva, angliete. Marta atzīmē: “Man ļoti ar viņiem saskanēja. Es vienmēr esmu zinājusi, ka negribu veidot karjeru, gribu kaut ko savu. Kad sāku pie viņiem, (..) katru gadu iemācījos aizvien vairāk, redzēju, kā viņi gadu no gada gatavojas, skatās un plāno. Un kaut kā tas aiziet.”

Savukārt Madara atzīst, ka viņai vienmēr ir bijis svarīgi, lai visu laiku ir interesanti: “Es strādāju viesmīlībā, tur būvēju karjeru. Vadīju vairākus restorānus. Pēdējais darbs – pārraudzīju sešus restorānus Čeltonā. piecus gadus strādāju “Members’Club SOHO HOUSE”. Bija ļoti interesanti, man vienmēr ļoti ir paticis tas, ko daru. Būt cilvēkos, runāt ar cilvēkiem, “bīdīt” lietas un vadīt komandas.”

Grib dzīvot laukos

Kā divām vēsturniecēm, no kurām viena strādājusi viesmīlībā, bet otra modes preču veikaliņā, radusies vēlme nodarboties ar dārzkopību un zemkopību? Marta atbild, ka tā vienmēr bijusi daļa no viņas. Turklāt atklājies, ka Madarā slēpjas floristes talants. Madara smejoties papildina: “Es nekad nebiju iedomājusies, ka ar to nodarbošos un ka tas pat patiks. Martai patīk lasīt, teorētisko daļu par augiem, kā tie viens otru papildina, viņa zina vairāk. Es tad vairāk tās praktiskās lietas.” Savs dārzs esot bijis arī Anglijā – dālijas, tomāti un daudz puķu. Saimnieces stāsta, ka tas bijis nepieciešams, lai testētu, kas pašām patīk, kādas krāsas patīk.
Kad tiek jautāts par šī brīža sajūtu, Marta atzīst: “Katru dienu mēs šeit dzīvojam vairāk, nekā mēs dzīvojām tur. Es izbaudu dzīvi 50 reižu vairāk. Esam aizņemtas, noskrējušās, satiekam jaunus cilvēkus. Daudz jaunu cilvēku nāk pie mums, ir interesanti. Man vienmēr paticis dzīvot Latvijā, bet tieši šie mēneši ir vislabākie.”

Šobrīd LAUX attīstītājas dzīvo kuplā un draudzīgā, kā pašas saka, 19.gadsimta saimē ar trīs paaudzēm, un secina: “Te ir komūna, bet ir riktīgi forši.” Neesot šaubu, ka lēmums par atgriešanos ir bijis pareizs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
32

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
37

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
102

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
95

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
163

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
53
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
30
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
26
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
42
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
41
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi