Pirmdiena, 23. jūnijs
Vārda dienas: Līga

Līdzdalība. Jauniešu iespējas

Iveta Rozentāle
09:17
03.04.2024
176
Jauniesi Inic (3)

Ierosinājums tiks īstenots. Līgatnieši Ralfs Ozoliņš un viņa dēls Reinis izmēģina disku golfu vietā, kur pēc Ralfa ierosinājuma drīz vien būs laukums. FOTO: Iveta Rozentāle

Lai gan pētījumos novērtēts, ka jauniešu līdzdalība ir pārāk zema un arī vietvara atzīst, ka izaugsme jāturpina, Cēsu novadā iespējas būt aktīviem ir.

Novada pašvaldība veicina jauniešu iekļaušanos vietējās kopienas kultūras, sporta un izglītības jomā, sekmē aktīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanas un sabiedriskajos procesos.

Jauniešiem ir iespēja piedalīties jauniešu iniciatīvu projektu konkursā, sabiedriskajās apspriešanās, pasākumā “Kafija ar politiķiem”, tikšanās reizēs pagastos ar pašvaldību pārstāvjiem.

Līgatnē īstenos ideju par disku golfa izveidi

Vai jauniešu ierosmes at­nāk arī    novada apvienības pārvaldēs? Pārvalžu vadītāji atzīst, ka tas notiek reti. Priekuļu apvienības pārvaldes vadītāja Evita Šīrante pastāsta, ka reiz jaunieši viņu apmeklējuši Ēnu dienā, vēloties vairāk uzzināt par apvienības pārvaldes vadītāja darbu. E.Šīrante viesojusies Liepas jauniešu centrā “Apel­sīns”, viņa saka: “Saprotams, ka Cēsīs un pagastos jauniešiem aktuālās tēmas var atšķirties. Šai vecuma grupai ir laba iespēja iesaistīties Eiropas Savienības projektos un doties pieredzes apmaiņā uz citām valstīm. Pateicoties Lie­pas jauniešu centra vadītājas rosībai, daudziem šāda iespēja ir.”

Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāja Līga Medne dalījās ar līgatnieša Ralfa Ozoliņa ideju, ar ko viņš nāca uz pašvaldību – disku golfa parka izveidi. “Viņš pārstāv vairākus jaunus cilvēkus, kas aktīvi darbojas, aizrautīgi īstenojot savas idejas. Pēc Ralfa ierosmes sagatavojām un iesniedzām projekta pieteikumu un dabūjām arī finansējumu. Tā šajā pavasarī Lī­gatnē taps disku golfa laukums,” pastāsta L.Medne.

Ralfs Ozoliņš “Druvai” pastāstīja, ka vēlas, lai pagastā, kurā dzīvo, rastos jaunas iespējas, kā pavadīt brīvo laiku. Disku golfu ideju R.Ozoliņš guvis studiju laika Somijā, tur tas populārs, tikai viņam šķitis, ka pie mums šo nodarbi nesapratīs: “Taču, kad redzēju, ka arī Latvijā tas parādās un pats to izmēģināju, sapratu, ka jāpanāk, lai disku golfs būtu arī Līgatnē. Pirms gada iedzīvotāju sanāksmē pārvaldes vadītājai izteicu šo ierosinājumu. Kad viņa sacīja, ka to tiešām varētu realizēt, man acis iemirdzējās. Šī aktivitāte ir piemērota pilnīgi visiem: bērniem, pieaugušajiem, sievietēm, vīriešiem. Turklāt tas ir viens no straujāk augošajiem sporta veidiem, tāpēc tā ieviešana Līgatnē varētu piesaistīt interesentus ne tikai no pagasta. Lai gan bijuši kāpumi un kritumi, izskatās, ka drīz darbi varētu sākties, un ceram, ka uz vasaras sākumu tas varētu būt gatavs. Esmu jau saņēmis vērtējumu, ka izvēlētā vieta ar dinamisku reljefu ir piemērota augstas klases laukuma izveidei, kas varētu būt interesants ne tikai amatieriem, bet arī profesionāļiem, tātad iespējams domāt par sacensībām starptautiskā mērogā.”

Līgatnietis pastāsta, ka daudzi jau ar nepacietību gaida, kad sāksies darbi laukuma izveidē, ir gatavi nākt talkā, lai viss izdotos pēc iespējas profesionālāk. “Telefons ik pa brīdim ir karsts, zvana, jautājot, kad būs. Interese ir tiešām liela,” atklāj R.Ozoliņš.

Jaunieši iesaistās dažādos veidos

Vērtējot, cik bieži jaunieši vēršas pie domes ar savām idejām, jaunatnes lietu speci­āliste Pārgaujas apvienības pārvaldē un Cēsu Jauniešu mājas vadītāja Iluta Balode teic: “Vēs­turiski ir bijuši dažādi gadījumi, kad jaunieši vēršas pie domes ar ierosinājumiem vai jautājumiem. Pēdējā laikā gan šādu gadījumu nav bijis, bet tas var būt skaidrojams ar to, ka reizi gadā mēģinām sarīkot tikšanos “Kafija ar politiķiem”. Jaunieši tiekas ar paš­valdības lēmumu pieņēmējiem un nozaru speciālistiem un diskutē par aktuāliem jautājumiem. Pēdējo reizi pasākums notika pagājušā gada oktobrī. Jaunieši ar vietvaras pārstāvjem diskutēja un papildināja topošo Cēsu novada Jaunatnes politikas stratēģiju, ko apstiprināja novembrī.”

Bijušas arī dažādas tematiskās tikšanās. Cēsu Jauniešu dome un novada Izglītības pārvaldes darbinieki vērtējuši, kā jaunieši jūtas izglītības iestādēs, kā arī notikušas sarunas ar Sociālā dienesta darbiniekiem, lai labāk izprastu, kāda veida emocionālais atbalsts jauniešiem nepieciešams.

Raksta gatavošanas laikā varēja pieteikties pašvaldības izsludinātajam novada jauniešu iniciatīvu projektu konkursam, kurā aktīvistiem vecumā no 12 līdz 25 gadiem savu ideju īstenošanai iespējams saņemt 300 eiro atbalstu. Konkursa mērķis ir ne tikai finansiāli atbalstīt iniciatīvas, kas veicina Cēsu novada jauniešu iekļaušanos vietējās kopienas kultūras, sporta un izglītības norisēs, bet arī sekmēt viņu aktīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanas un sabiedriskajos procesos. Iluta Balode teic: “Šobrīd vēl gaidām, kādas idejas mūs pārsteigs. Pēc pagājušā gada pieredzes zinu, ka pieteikumi lielākoties ienāk pēdējā dienā. Pērn saņēmām astoņus pieteikumus, no tiem piecus atbalstīja.”

Analizējot jauniešu ideju tematiku, I.Balode secina, ka tās parasti vērstas uz kādām tobrīd viņiem aktuālām tēmām, piemēram, mentālās veselības noturībai, bijuši pieteikumi par kādas vietas sakopšanu kopienas vajadzībām, prasmju pilnveides veicināšana un citiem vietējā vidē svarīgiem jautājumiem. Projek­tus īstenojot, notika mākslas plenērs, nakts pārgājiens, Jauniešu dienai izveidota “chill” telts, Vec­piebalgā, Kārļa Skalbes muzejā, atjaunotas šūpoles, rīkotas radošās darb­nīcas jauniešu organizētajā festivālā “Veidenfests” Liepas pagastā, Eduarda Veiden­bauma muzejā.

Vispirms jāsakārto pamati

Cēsu novada pašvaldība regulāri tiekas ar iedzīvotājiem pagastos. “Druva” vaicāja novada domes priekšsēdētājam, vai tikšanās reizēs piedalās arī jaunieši, dzirdami viņu ierosinājumi. Jānis Rozen­bergs gan atzīst, ka iedzīvotāju sapulcēs skolas vecuma jauniešu aktivitāte un līdzdalība nav novērojama. Izņēmums bijusi Nītaure un Amata, kur uz tikšanos ar vietvaras vadību bija atnākuši jaunieši un arī uzdeva vairākus jautājumus. Viņi interesējās, kā veicināt jauniešu aktivitāti, kā pašorganizēties. Taču laiku pa laikam sapulces apmeklē jauni cilvēki, kuri pēc studijām vai darba citviet atgriezušies pagastā, aktīvi darbojas. Viņiem ir jautājumi un ierosinājumi, piemēram, uzņēmējdarbības veiksmīgākai īstenošanai.

Lai jauniešus vairāk iesaistītu pašvaldības norisēs, aizvadītajā domes sēdē pieņemts lēmums par jaunatnes jomas reorganizāciju ar mērķi veicināt jaunatnes speciālistu pieejamību, lai, kā saka J.Rozenbergs, “novadā nebūtu balto plankumu, kur nav šādu speciālistu”.    “Šie speciālisti ir būtiski jauniešu aktivizēšanā, arī saliedēšanā,” vērtē domes priekšsēdētājs.

Jaunatnes speciālisti mēdz piedalīties domes sēdēs, sniegt pieteikumus. Individuāli uz domes sēdēm jaunieši gan nemēdzot ierasties. Bet J.Rozenbergs atzīmē, ka vērtīgas diskusijas ar jauniešiem izvēršas pasākumā “Kafija ar politiķiem”. Tāpat domes priekšsēdētājs pastāsta, ka jauniešus plānots iesaistīt Cēsu novada teritorijas jaunā plānojuma izstrādē. Jauno cilvēku viedoklis un vērtējums par vides, transporta, publiskās pārvaldes jautājumiem ir svarīgs, tas palīdz vērtēt šo jomu attīstību paš­valdībā.

Domes priekšsēdētājs atzīst, ka pēc divpadsmitās klases beigšanas, kad jaunieši dodas prom no ierastās skolas vides, sporta skolas, jauniešu domes, nav skaidra struktūra, kur jaunietis var darboties, būt aktīvs, ja neskaita, piemēram, augstskolu studentu pašpārvaldes. “Katrā ziņā mums vēl ir, kur augt. Bet vispirms jāsakārto pamati, ko darīsim ar jaunatnes jomas reorganizāciju, lai tālāk varētu likt klāt arī jaunas aktivitātes,” rezumē J.Rozenbergs.

Pētījums – līdzdalība pārāk zema

“Sabiedrība par atklātību – Delna”, 2023. gada rudenī apmeklējot 15 skolas visā Latvijā, aptaujāja 500 skolēnus un 30 skolotājus par viņu zināšanām un pieredzi saistībā ar pilsoniskās līdzdalības iespējām skolā un pašvaldībā.

Pētījumā secināts, ka visos Latvijas reģionos tendences ir līdzīgas – par līdzdalību skolā zina un tajā iesaistās ievērojami vairāk jauniešu nekā pašvaldības līmenī. Pašvaldībām tādēļ īpaši būtiski nodrošināt līdzdalības iespējas un rast komunikācijas kanālus, lai nodrošinātu informāciju. Skolēni, kuri sevi uzskata par labi informētiem skolas un pašvaldības līmenī, biežāk arī uzrāda augstāku līdzdalības līmeni.

Pilsoniskā līdzdalība atšķiras atkarībā no reģiona, kurā skolēns dzīvo, viņa dzimuma, vecuma un ģimenē runātās valodas. 15-17 gadu vecums ir posms, kad jaunieši sāk patstāvīgi un aktīvi iesaistīties, bet zināšanas par šīm prasmēm un iespējām jāveido jau laikus, savukārt augstākajās klasēs sasaiste jāuztur, lai pēc skolas beigšanas līdzdalība pašvaldībā turpinātos.

Biežākie iemesli, kāpēc skolēni neiekļaujas  vietējās sabiedrības aktivitātēs, ir laika trūkums. Vienlaikus jauniešu vidū izskanējušie viedokļi liecina, ka daļai nav ticības spējai ietekmēt lēmumus skolā un vēl jo vairāk pašvaldībā, tādēļ ar zināšanu paplašināšanu vien nepietiek, lai veicinātu jauniešu pilsonisko līdzdalību – ir jā­sniedz iespējas praktiski pieredzēt, ka viņu viedoklim ir svars. Visbiežāk darbība sabiedriskajā jomā notiek, izmantojot jauniešu pilsoniskās līdzdalības struktūras skolā un pašvaldībā. Skolēni izceļ to nozīmi un uzsver, ka iesaiste lēmumu pieņemšanā viņiem ir būtiska.

Lai arī jauniešu līdzdalībā un zināšanās par to ir novērojamas atšķirības, aptauju dati un nodarbībās novērotais norāda – tas ir jāuzlabo visā valstī neatkarīgi no reģiona.

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vai grib dzirdēt, ko lemj deputāti

13:20
20.06.2025
18

Viena no iedzīvotāju iespējām iesaistīties pašvaldības darbā ir piedalīšanās domes sēdēs, komiteju sēdēs, sava viedokļa un ierosinājumu izteikšana. Pašvaldību likums noteic, ka domes sēdes ir atklātas (ja vien konkrētā sēde nav noteikta kā slēgta saskaņā ar likumu). Ikvienam ir tiesības tās apmeklēt, kā arī sekot tām līdzi attālināti, ja tiek nodrošināta tiešraide. Par domes sēdes […]

Saglabāt un veidot tradīcijas

20:17
17.06.2025
48

Mūzika turpinās. Citādi nav iespējams Cēsnieki, Haralda Sīmaņa mūzikas cienītāji un viņa draugi svinēja dziesminieka dzimšanas dienu. Vispirms Cēsu Centrālajā bibliotēkā tika atklāta izstāde. “Personiski viņu nepazinu, kā cēsniece, protams, biju satikusi. Izstādē ir manas sajūtas,” stāsta bibliotēkas novadpētniecības lasītavas vadītāja Elīna Riemere un atklāj, ka, lasot par H.Sīmani, klausoties viņa dziesmās, aizķeras vārdi, kuri […]

Vēja parki. Vislabāk, ja to nebūtu, uzsver ne viens vien

20:06
17.06.2025
158

Publiskajā apspriešanā par vēja elektrostaciju (VES) būvniecības aizliegumiem Cēsu novadā klātienes tikšanās reizēs Nītaurē un Stalbē iedzīvotājiem bija viens jautājums – kādas likumīgas iespējas aizliegt vēja parku ierīkošanu vai vismaz ierobežot stabu augstumu un noteikt daudz maz pieņemamu attālumu no apdzīvotajām vietām un viensētām. Aizliegt vēja parkus visā novada teritorijā vietvarai nav tiesību, abās sapulcēs […]

Kultūra. Pirms vairāk nekā gadsimta un gadu desmitiem

05:04
13.06.2025
24

Cēsu muzejam simts. Ne daudz, ne maz – gadsimts. “Muzeja dibināšanas dokumenti ir stipri, bet, protams, ir priekšvēsture,” uzsver “CĒluma SImtā Satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” projekta vadītāja, vēsturniece Vija Rozentāle. Izstāde Cēsu Jaunās pils 4. stāva izstāžu zālē, pils tor­ņa apakšējā un augšējā bibliotēkā aizved vairāk nekā simts gadu tālā vēsturē, atklāj […]

Pašvaldībā. Tūrisma politika

19:20
06.06.2025
105

Cēsu novads pievelk tūristus. Tie jānotur Tūrisma vadība gadu gaitā novadā mainījusies. Savulaik tūrisma un kultūras pārraudzība bija vienai iestādei, tad izveidoja aģentūru.    Cēsu dome pieņēma lēmumu no 31.maija likvidēt pašvaldības aģentūru “Cēsu novada Uzņēmējdarbības un tūrisma aģentūra” un izveidot pašvaldības iestādi “Uzņēmējdarbības un tūrisma pārvalde”. Par aģentūras direktori, tagad pārvaldes vadītāju, apstiprināja Daci […]

Redzeslokā. Izvēlēti kolektīvi Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem

17:20
13.05.2025
254

Cēsu novads ar vairāk nekā tūkstoš dalībniekiem ir viens no kuplāk pārstāvētajiem novadiem Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Svētdien noslēdzās dalībnieku reģistrācija. Kopumā svētkos piedalīsies 33 630 bērnu un jauniešu, liecina dalībnieku reģistrācija, kas beidzās svētdien, 11.maijā. Mūsu novadu Rīgā, Meža­parka estrādē “Sidraba birzs”, noslēguma koncertā “TE-AUST” pārstāvēs desmit kori – visi, kuri piedalījās […]

Tautas balss

Sešos gados uz skolu

13:46
22.06.2025
10
Vecmāmiņa raksta:

“Jau atkal runā, ka bērniem skolu vajadzētu sākt sešu gadu vecumā. Un tūlīt būs nezin cik protestu. Bet, ja mierīgi padomājam, bērni to, ko agrāk sāka mācīties tikai skolā, apgūst jau bērnudārzā. Velk uz papīra aplīšus, stabiņus, mācās burtus, ciparus. Tātad faktiski izglītoties sāk jau piecu gadu vecumā. Turklāt apmeklēt pirms­skolu ir obligāti, jo tā […]

Vajadzētu rotaļlaukumu bērniem

20:27
17.06.2025
25
H. raksta:

“Cēsīs, Pirtsupītes gravā, notiek lieli darbi. Tur veido celiņus un laikam vēl kaut ko. Ātrumā pārskatot novada paš­valdības mājaslapu, neatrodu informāciju, kā beigu beigās pēc apspriešanām izskatīsies grava, kam šī vieta būs paredzēta. Būtu jauki, ja tur būtu arī kādas aktīvās atpūtas vietas bērniem, piemēram, rotaļlaukumi ar iekārtām, uz kurām var pavingrot,” pauda lasītāja H.

Kādam jākontrolē

11:15
15.06.2025
33
Ilze raksta:

“Man garšo zemenes, un tagad ir īstais laiks ar tām mieloties. Esmu no tiem, kuri izvēlas Latvijā audzētās, lai arī dārgākas. Ticu, ka tās ir vitamīniem bagātākas, veselīgākas un, protams, svaigākas. Manu uzmanību piesaistīja Latvijā audzēto ogu lielā cenu starpība. Vai tiešām lielaudzētāji tās tik lēti pārdod uzpircējiem. Vai tirgū kāds nopietni kontrolē, kur ogas […]

Bagāts kļuva Latvijā

09:36
14.06.2025
26
Seniore no Cēsīm raksta:

“Nesaprotu, kā Ainārs Šlesers var sacīt, ka Latvija ir nabadzīgākā zeme, ka viss izpostīts, ja pats ir bagātnieks! Kur tad viņš kļuva par tādu, ja ne Latvijā?! Ja jau valstī ir tāda nabadzība, lai dalās, lai kādu miljonu ziedo Latvijas labā. Man nepatīk cilvēki, kas nonicina Latvijā paveikto, bet jo vairāk tie, kas kļuvuši turīgi, […]

Maza bedrīte var radīt lielu nelaimi

08:36
14.06.2025
17
Lasītāja raksta:

“Cēsīs, bērnu laukumā pie Maija parka, asfaltā ir bedres. Tur mazi bērni brauc ar divriteņiem, skrejriteņiem, tur ātri var gadīties nelaime, kaut bedres nav īpaši dziļas. Tagad, kad pilsētā remontē tik daudzas ielas, vajadzētu padomāt arī par bērnu laukuma celiņiem,” ieteica lasītāja.

Sludinājumi