Svētdiena, 19. maijs
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika

Pašiem jāpieskata savas bagātības

Novadi zaļo
06:35
06.05.2024
36
Janis Sprugevics 0

Valsts vides dienesta Dienvidrietumu reģionālās pārvaldes zvejas kontroles daļas galvenais inspektors Jānis Sprugevics jau vairāk nekā 20 gadu veic savus pienākumus un pieredzējis būtiskas pārmaiņas vides aizsardzībā.

“Kādreiz bieži braukāju pa pasauli, lielākoties pie copes draugiem Skandināvijā, bet tagad pārsvarā dodos uz vietējām upēm un ezeriem priecāties par zivīm, jo mums to ir daudz,” teic pieredzējis makšķernieks Guntis Kārkliņš.

Vimbu Ventā daudz

Gunti var saukt par makšķerēšanas lielmeistaru, jo savas karjeras laikā viņš izcīnījis dažādas godalgas pasaules mēroga sacensībās. Pirmo zivi izvilcis piecu gadu vecumā un kopš tā laika kaislīgi aizrāvies kā ar sportu. Vairāk nekā pusgadsimta laikā ar makšķeri rokās mūspuses ūdeņos pieredzēts daudz. “Venta ir viena no skaistākajām un bagātākajām upēm,” atzīst makšķernieks. “Mums ir lieli vimbu krājumi. Turklāt tās zivis, kas nāk no atklātās jūras, ir daudz brangākas nekā vimbas, kas iepeld Lielupē, Daugavā vai Salacā no līča. Ap 30–35 cm vimbas, kas mums ir mazākās, tur skaitās lielākās. Tas pats attiecināms uz citām sugām, laikam jūrā labāka barība. Nēģi, asari, zandarti diezgan brangi pa Ventu nāk augšā. Arī laši un taimiņi, kaut gan skaita ziņā to ir mazāk. Vimbu mums ir tik daudz, ka vajadzētu palielināt limitu. Nereti desmit lielas zivis var noķert piecpadsmit minūtēs, bet, ja esi nopircis dārgo makšķerēšanas atļauju licencētajās vietās, tad mājās iet tik ātri negribas.”

Minēto sugu populācijas izmaiņas vienā un tajā pašā ūdenstilpē G. Kārkliņš skaidro ar nārstošanas atšķirībām. Vimbas nārsto pavasarī, kad pēc ziemas ir pietiekami augsts ūdens līmenis, īpaši, ja bijis sniegs un ledus, kas kaut nedaudz izmēzis aizaugumu un gultni. Savukārt lašveidīgie nāk rudeņos, kad upē pēc sausām vasarām starp zaļajām saliņām ir vājas tērcītes, caur kurām ar laivu dažviet neizbraukt, piemērotu nārstošanas vietu maz. Turklāt ne visi Ventā ielaistie lašu un taimiņu mazuļi izdzīvo, liela daļa arī neatnāk atpakaļ, jo tiek izķerti jūrā, kur likums atļauj zvejot.

“Līdzšinējā tīrīšana, kurā ieguldīta ļoti liela nauda, lašu nārsta vietas diemžēl nav būtiski atjaunojusi,” uzskata kuldīdznieks. Aizaug arī citas upes, tā ir liela problēma visā Latvijā, daudzviet ūdens līmenis vairs nav tik augsts kā kādreiz. Tas ietekmējis zivju sugu izmaiņas gan negatīvi, gan pozitīvi, jo dažās upēs parādījušās zivis, kādu agrāk tur nebija, jo bija pārāk dziļš. Vimbai arī aizaugums tik būtiski netraucē, jo ir lielāka barības bāze.”

Vislielākās rūpes par lašveidīgajiem

“Visi vēlamies, lai būtu zivju daudzveidība Latvijā, taču katrs pēc saviem kritērijiem nosaka vērtīgāko sugu. Mums svarīgākās ir tās, kuru aizsardzība, pēc BIOR zinātnieku pētījumiem, noteikta likumdošanā,” savukārt atzīst Valsts vides dienesta Dienvidrietumu reģionālās pārvaldes zvejas kontroles daļas galvenais inspektors Jānis Sprugevics.

Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, zivju resursu izmantošanu nosaka Eiropas starptautiskie tiesību akti un Latvijas likumvide, tostarp viens no galvenajiem ir Zvejniecības likums, pēc kura izstrādāti “Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi”, lai īpaši saudzētu tieši mūsu ūdeņu bagātības. Šie MK 2015. gada noteikumi paredz lieguma periodus atsevišķām sugām, lomā paturamo zivju skaitu un izmēru. Tādējādi valsts likumā noteikusi, kuras sugas ir vērtīgākās.

“Lielākās rūpes joprojām ir par lašveidīgajām zivīm,” norāda J. Sprugevics. “Jau gadu gadiem tiek strādāts pie aizsardzības no dažādiem aspektiem: pastiprināta uzraudzība, stingrāki zvejas ierobežojumi, kā arī lielos apjomos valsts programmā notiek mākslīgā resursu atjaunošana. Taču lašu un taimiņu kļūst arvien mazāk, kā to rāda BIOR pētījumi. Arī mēs redzam, ka maluzvejnieku tīklos šo zivju nav daudz.”

Godīgie – noķer un atlaiž

Toties par vimbām varot nesatraukties – Kurzemes upēs to skaits varbūt pat pieaudzis. Tāpat daudz ir makšķernieku iecienīto līdaku, zandartu, līņu, kurām tāpat likumā noteikts loma limits. Likumdošana regulē arī to, ka makšķernieks (izņemot rūpniecisko zveju) nav ieinteresēts normas pārkāpt, jo noķertās zivis drīkst izmantot tikai pašpatēriņam, pat ne nodot kaimiņam apmaiņā pret kādu citu produktu. “Nav jau noslēpums, ka vēl joprojām notiek gan svaigo zivju, gan kūpinājumu nelegāla tirdzniecība,” piebilst vides inspektors. “Runājot par godīgajiem makšķerniekiem, arvien izplatītāka kļūst filozofija ķer un atlaid. Vīri staigā gar upi, spiningo, izvelk zivi, papriecājas un laiž atpakaļ ūdenī.”

J. Sprugevics par inspektoru strādā 21 gadu un šajā periodā pieredzējis būtiskas pārmaiņas vides aizsardzībā: “To laiku, kad sāku uzraudzīt, kas notiek upēs, var pielīdzināt Mežonīgajiem rietumiem. Tagad maluzvejniecība ir samazinājusies, bet ne izskausta. Joprojām gadās pieķert kādu ar līdaku lieguma laikā vai pārāk daudz vimbām lomā. Tādus ieradumus izskaust var laikam tikai ar paaudžu maiņu, izglītošanos. Uzlabojumi tomēr ir: kādreiz zivju saudzēšanas laikā puse pilsētas pie upes dienām un naktīm dzīvojās, caur krūmiem bija takas izmīdītas no vienas vietas. Tagad lieguma laikā kādu reti gadās sastapt, lai gan makšķernieku Latvijā nav palicis mazāk. Pēc Zemkopības ministrijas datiem – ap 100 000. Kādreiz Ventas rumbā aktīvajā sezonā izņēmām 30–60 un vēl vairāk zvejas rīkus, tagad tikai divus trīs. Tas ir gan likumdošanas, gan uzraudzības tehnoloģiju attīstības rezultāts. Un jāatzīst, ka sabiedrības attieksme pret dabas vērtībām ir būtiski uzlabojusies.”

UZZIŅAI

Viens makšķernieks drīkst lomā atstāt:

  • pa vienam lasim un taimiņam (kas noķerti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos vai speciālās vietās Daugavā), kā arī pa vienai alatai un strauta forelei;
  • pa trim ālantiem, salatēm, samiem, sīgām un zušiem;
  • pa piecām akmeņplekstēm, līdakām, līņiem, sapaliem, vēdzelēm, vimbām un zandartiem;
  • 10 mencu:
  • 20 repšu;
  • 5 kg asaru, kas noķerti iekšējos ūdeņos, 10 kg – jūrā vai līcī;
  • 10 kg reņģu, salaku un plekstu – no katras sugas;
  • citu sugu zivis – bez ierobežojuma.

Attieksme mainījusies

Kopš seniem laikiem Latvija varējusi lepoties ar zivju sugu daudzveidību. Laika gaitā klimata pārmaiņu ietekmē Baltijas jūras un iekšējo ūdeņu piesārņojuma, upju un ezeru eitrofikācijas, biotopu degradācijas, migrācijas šķēršļu, maluzvejniecības un vēl citu faktoru dēļ ihtiofauna ir mainījusies – dažu sugu stāvoklis pasliktinājies, citu uzlabojies, kā arī parādījušās populācijas, kādu agrāk pie mums nebija.

Lasis Zivju Gids

Lasis ir ne vien augstvērtīga zivs, bet arī Latvijas nacionālais lepnums. Ne velti ar to simboliski savulaik rotāta nacionālā valūta – lats. Šīs sugas populācijas izmaiņas arī labi ataino dažādas saimnieciskas un nesaimnieciskas darbības Latvijā un Baltijas jūras reģionā. Ik gadu, pildot zivju resursu atražošanas valsts programmu, zinātniskā institūta BIOR audzētavas Ventā, Gaujā un Daugavā ielaiž tūkstošiem spēcīgus un labi attīstītus lašu mazuļus, kas vēlāk migrē uz jūru, lai nobriedušā vecumā atgrieztos dzimtajā pusē.

Taimins Zivju Gids

Taimiņam jeb jūras forelei ir līdzīgs izskats un dzīvesveids kā lasim, tos bieži vien nozvejo kopā. Atšķiras ar to, ka taimiņš mēdz būt slaidāks, ar taisnāku muguru un tam ir vairāk melno punktu. Arī šī suga iekļauta īpašā aizsardzībā, tāpat tiek lielā apjomā atražota valsts programmā. Diemžēl lašveidīgo populācija samazinās – šodien laši un taimiņi atrodami tikai aptuveni ceturtajā daļā no upēm, kas ieplūst Baltijas jūrā un kur šīs zivis iepriekš dzīvojušas. Viens no galvenajiem iemesliem: piesārņojuma dēļ aizaug upes un izzūd nārstam piemērotas vietas, savukārt hidroelektrostacijas rada šķēršļus migrācijas ceļā.

Vimba Zivju Gids

Vimba ir viena no populārākajām karpu dzimtas zivīm, kas pieaugušā vecumā dzīvo jūrā vai upju ietekās, bet nārsta laikā dodas dziļāk iekšzemē un spēj pārvietoties pat ar ātrumu 25 km/h. Novērots, ka šīs sugas populācija, par spīti dabai nelabvēlīgajiem procesiem, pat palielinājusies. Pavasaros vimba sagādā prieku ne tikai makšķerniekiem, bet dabas vērotājiem, kas pūļiem brauc uz Kuldīgu vērot, kā vimbas lec uz augšu pret straumi, cenšoties pārlēkt Ventas rumbu. Par spīti nelabvēlīgiem procesiem dabā, populācija palielinās, ir ierosinātas izmaiņas makšķerēšanas noteikumos, lai palielinātu pieļaujamo lomu līdz 10 vimbām.

Sams Zivju Gids

Sams izmēru ziņā ir lielākā zivju suga Latvijā, kas agrāk pārsvarā bija sastopama tikai Daugavas un tās pietekas Aiviekstes baseinos. Brangākais sams noķerts 2010. gadā, tā svars sasniedza gandrīz 85 kg. Šī suga mīt dziļi gultnē, klusās vietās un nemēdz peldēt tālu no mājvietas. Par sensacionālu tika uzskatīts gadījums, kad kāds makšķernieks 2000. gadā samu noķēra Ventā pie Ventspils, tā gan bija nieka 650 gramu zivtiņa. Tagad Kurzemē sami vairs nav reta parādība, nesen ap 18 kg liela zivs izvilkta Nabes ezerā. Nav izpētīts, kā suga nonākusi Ventā, pēc nostāstiem, samus no Daugavas esot atveduši makšķernieki.

Lidaka Zivju Gids

Līdaka ir Latvijā visizplatītākā zivju suga – tā sastopama aptuveni 70% upju, 90% ezeru, kā arī jūras piekrastes ūdeņos, jo pie mums tai ir ļoti labi dzīvošanas un vairošanās apstākļi gan ūdens temperatūras, gan ūdens augu un barošanās ziņā. Jau tautasdziesmās apdziedātā zaļsvārce nav pārāk cimperlīga būtne – tā spēj izdzīvot arī sliktas ekoloģiskās kvalitātes ūdenī, tai pat ir būtiska loma ekosistēmu funkcionēšanā. Līdaka ir nozīmīga makšķernieku un zvejnieku lomu sastāvdaļa, bet daudzās ūdenstilpēs to skaits samazinās, galvenokārt maluzvejas un pārzvejas dēļ.

Lvaf Logo

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cīņa ar invazīvajām sugām nav bezcerīga

06:21
06.05.2024
83

Latvijas dabā arvien vairāk izplatās svešzemju augi, kas apdraud vietējās ekosistēmas. Par Sosnovska latvāņa ļaunumu visiem sen zināms, cīņa ar šo augu izplatību jau gadiem notiek valstiskā līmenī. Bet ir daudz skaistu augu, par kuriem pat neaizdomājamies, ka varētu būt bīstami, jo ir svešinieki un strauji savairojas, nomācot tradicionālos biotopus un barības ķēdes. Tāda ir […]

Kopīgs darbs dod labumu visiem

23:22
14.04.2024
27

Klimatu mēs ietekmējam ar savām ikdienas darbībām, piemēram, to pašu pērno lapu dedzināšanu pavasaros. Tā ir ne tikai nevēlama, bet administratīvi sodāma rīcība. Sagrābtās lapas nedrīkst vest arī uz mežu, jo tās satur ekosistēmai neparedzētas vielas un šādi var nodarīt postu. Ja estētiskais izskats nav tik nozīmīgs, lapas var noteikti atstāt turpat, kur tās sakritušas, […]

Nevis sašust, bet iet un darīt!

23:19
14.04.2024
42

Madonietis Gatis Gailītis videi draudzīgi dzīvo gadiem ilgi. Viņš uzskata – sargāt un kopt dabu, kurā dzīvojam, ir pašsaprotami un rūpēties par to ir ikviena Latvijas iedzīvotāja primārais uzdevums. Kopā ar meitu un viņas draugiem Gatis vairākkārt ir iesaistījies vides sakopšanā, ar savu iniciatīvu padarot tīrāku apkārtni sev un citiem. “Viss sākas audzināšanā, zaļo dzīvesveidu […]

Vislielākā nozīme ir attieksmei

23:15
14.04.2024
44

Valsts vides dienesta (VVD) Vidzemes reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītāja ILZE LUIKA darba gaitas VVD uzsāka pirms gandrīz 20 gadiem un karjeras laikā uzkrājusi gan zināšanas, gan pieredzi, kas ļauj viņai novērtēt pārmaiņas sabiedrības attieksmē, likumdošanā un arī vides aizsardzības jomā kopumā, tāpēc sarunā ar viņu apspriedām aktualitātes un analizējām problēmas. Daudz vairāk […]

Ļauj mantām nonākt īstajās rokās

14:58
27.03.2024
36

Kā padarīt lietas ilgmūžīgas, ir viens no lielākajiem mūsdienu izaicinājumiem. Diemžēl pat tās preces, ko iegādājamies ar garantiju, vajadzības gadījumā tiek vienkārši nomainītas pret jaunām, tās labo reti. Lai milzīgo patēriņu mazinātu kaut uz pusi, ir pieejami dažādi maiņas punkti, kur lietām varam dot jaunu dzīvi. Tikai pašiem jāvēlas to darīt!

Lādētāju mudžeklis atšķetināts

14:55
27.03.2024
41

2022.gada rudenī Eiropas Parlaments atbalstīja tiesību aktu, kas ļauj Eiropas Savienības (ES) patērētājiem visas savas elektroniskās ierīces uzlādēt ar viena tipa lādētāju. Līdz šī gada beigām visiem mobilajiem tālruņiem, planšetdatoriem un kamerām, ko pārdod ES, jābūt aprīkotiem ar “USB C” tipa uzlādes pieslēgvietu. Savukārt no 2026. gada pavasara šī prasība attieksies arī uz klēpjdatoriem. “Kopējais […]

Tautas balss

Runā pilnīgus melus

21:00
16.05.2024
19
Seniore raksta:

“Kad klausies, ko saka dažu prokrievisko partiju politiķi, ir ne tikai dusmas, bet arī ļoti bēdīgi. Cilvēki bauda visus labumus, ko dod Latvijas valsts un sabiedrība un tajā pašā reizē tā nomelno notiekošo. Kā var teikt, ka skolēniem skolā nedod ēst, ja līdz ceturtajai klasei visiem bērniem pusdienas apmaksā valsts! Tad kā tu vari vispār […]

Jābūt modriem

10:21
13.05.2024
24
"Druva" lasītājs raksta:

“Raksta, ka “Balticom” ka­nālos Maskavas 9.maija parādi varēja redzēt kiberuzbrukuma rezultātā. Es gan domāju, ka vajag kārtīgi pārbaudīt arī pašu televīzijas pakalpojumu sniedzēju, cilvēkus, kas tajā brīdī bija atbildīgi. Lai nu ko kurš saka, aizdomu ēna tomēr paliek, ka viss var nebūt tik vienkārši,” pārdomās dalījās lasītājs.

Svinēsim svētkus kopā

10:21
13.05.2024
21
Seniore Z. raksta:

“Priecājos par 4.maija svētkiem Cēsīs. Bija ļoti sirsnīgs un patriotisks pasākums. Protams, palīdzēja arī tas, ka bija skaists laiks. Ir jauki, ka svētkos varam sanākt kopā, kopā priecāties un svinēt. Tādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk. Piemēram, arī Jāņu vakarā pilsētniekiem varētu būt skaista kopā sanākšana. Nav jau visiem lauku, kur aizbraukt. Tad Zāļu vakarā varētu […]

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
47
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Sludinājumi