Trešdiena, 22. maijs
Vārda dienas: Emīlija

Cīņa ar invazīvajām sugām nav bezcerīga

Novadi zaļo
06:21
06.05.2024
83
Ventas Ieleja Oirms Plaujas

PIRMS. Invazīvo sugu pārņemtā teritorija dabas liegumā “Ventas ieleja” pagājušā gada februārī. Kuldīgā pagājušajā gadā sākta Kanādas zeltslotiņas apkarošana ar pļaušanas un sasmalcināšanas metodi.

Latvijas dabā arvien vairāk izplatās svešzemju augi, kas apdraud vietējās ekosistēmas. Par Sosnovska latvāņa ļaunumu visiem sen zināms, cīņa ar šo augu izplatību jau gadiem notiek valstiskā līmenī. Bet ir daudz skaistu augu, par kuriem pat neaizdomājamies, ka varētu būt bīstami, jo ir svešinieki un strauji savairojas, nomācot tradicionālos biotopus un barības ķēdes. Tāda ir arī Kanādas zeltgalvīte jeb zeltslotiņa, ar kuru pērn cīņu uzsāka arī Kuldīgas pusē.

Ventas Ieleja Pes Plaujas

PĒC. Ventas ieleja rudenī pēc vairākkārtējas nopļaušanas, atstājot biomasu dabiskā zālāja atjaunošanai. Kuldīgā pagājušajā gadā sākta Kanādas zeltslotiņas apkarošana ar pļaušanas un sasmalcināšanas metodi.

Skaista, bet nejauka

Pagājušajā gadā Kuldīgas novada pašvaldība izmantoja iespēju saņemt Eiropas Savienības LIFE programmas līdzfinansējumu un piedalījās projektu konkursā “Mazo grantu shēma invazīvo sugu pārvaldībai”, lai sāktu cīņu ar Kanādas zeltslotiņu (‘Solidago canadensis’), kas ievērojami savairojusies dabas liegumā “Ventas ieleja”, kā arī citur pilsētā un laukos.

Šajā projektā 3 ha platībā Virkas ielā (lieguma teritorijā) ar sistemātisku pļaušanu un smalcināšanu paredzēts izskaust krāšņo, bet mūsu dabai svešo augu, kā arī novērst tā tālāku izplatību. Pērn teritoriju atbrīvoja no krūmiem, atstājot lielākos, vērtīgākos kokus un ar vairākām pļaušanas reizēm izveidoja koptu pļaviņu bez invazīvām sugām. Nopļautā un sasmalcinātā biomasa atstāta turpat par mēslojumu zālājam. Šogad darbu turpinās vietās, kur zeltslotiņa atkal parādījusies.

“Sākumā pļāvām divas reizes mēnesī, pēc tam, kad augs jau bija novājināts, pārgājām uz pļaušanu vienreiz mēnesī,” stāsta pašvaldības vides inspektore Inta Putniņa. “Iznīcināt tik viegli nevar, jo saknes ilgstoši saaugušas blīvi. Zeme tur gadu gadiem noplicināta, citi augi izkonkurēti. Svarīgi ir neļaut uzziedēt un nogatavināt sēklas. Nopļauto sasmalcinājām un atstājām kā mēslojumu dabiskajam zālājam. Skatīsimies, kādas puķes tur šogad saaugs. Tā ir lielākā problēma, ka invazīvajām sugām ļauts pārāk ilgi iesakņoties un izplatīties, pilnībā nomācot vietējos augus. Iespējams, ka cilvēki nezina vai neapzinās to kaitīgumu.

Zeltslotiņa ļoti savairojusies no pamestiem dārziem, kur veģetē tālāk: pēc noziedēšanas izsējas sēklas, vējš tās izpūš, un upes ūdens aiznes tālu. Tāpēc zeltaini dzeltenās puķes bieži var redzēt ceļmalās, upju krastos. Tagad vairs nav manīts, bet kādreiz ziedēšanas laikā zeltslotiņu bieži izmantoja floristikā – to ieveda tieši kā dekoratīvo augu. Tāpat to lietoja medicīnā. Vēl ir daudz citu svešzemju augu, kuriem ļauts neierobežoti izplatīties: daudzlapu lupīna, puķu spriganes, sarkanais plūškoks un citi. Izskatās jau smuki, tomēr jāatceras, ka mūsu dabai tādi augi ir bīstami, jo nekam citam neļauj augt.”

Lielā, indīgā dille

Senāka ir cīņa ar Sosnovska latvāni (‘Heracleum sosnovskyi’), ko uzskata par bīstamāko un arī izturīgāko svešzemnieku, kas apdraud bioloģisko daudzveidību Latvijā, kā arī citās Baltijas valstīs un Eiropā. Pie mums savulaik ievests lopbarības audzēšanai, bet izrādījies, ka latvānis postoši ietekmē vietējās kultūras, izmaina ekosistēmu funkcijas, radot gan ekonomiskus zaudējumus (samazinās lauksaimniecības un meža zemes vērtība), gan arī bīstamību cilvēka veselībai. Tā zieds atgādina milzu dilles ziedu, bet lapas ir kā rabarberam, taču augs ir ļoti indīgs – pat pieskaršanās ar rokām var izraisīt nedzīstošus apdegumus un ilgstošu niezi. Ar latvāni pārņemto teritoriju skaits ik gadu pieaug, jo ziedkopās nobriest desmitiem tūkstošu sēklu, kuru tālāku izplatību veicina vējš, putni un agrotehniskas paviršības.

Kuldīgas novadā visvairāk latvāņi izvērsušies Pelču pagastā. I. Putniņa stāsta, ka citviet ir nelielas, atsevišķas audzes gan pašvaldības, gan privātos īpašumos, bet dažos pagastos latvāņi vispār nav konstatēti.

2020.gada septembrī pašvaldība izstrādāja “Sosnovska latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu plānu 2021.–2025. gadam”, bet jau pirms tam šī auga izplatība apkarota gan pilsētas teritorijā, gan Kabiles, Pelču un citos pagastos. Kuldīdznieki sapratuši: viens nav cīnītājs, tāpēc pasākumiem jābūt vienotiem un mērķtiecīgiem. Ja viss tiek darīts pareizi un regulāri, latvāņus iespējams iznīcināt trīs četros gados. Piesaista profesionālus un pieredzējušus uzņēmējus, kam ir atbilstoša tehnika, lai to veiksmīgi uzmantotu praksē pēc jaunākajiem pētījumiem. Darbs parasti sākas maijā. Ja vajadzīgs, dažās vietās atkārtoti miglo vasarā. Šo metodi var lietot arī pēc latvāņu nopļaušanas. Vietās, kur nav atļauts izmantot miglošanu ar selektīviem herbicīdiem, latvāņu apkarošanu veic vasaras otrajā pusē – no jūlija līdz septembrim –, nogriežot ziedkopas un sēklkopas, kā arī atkārtoti pumpurus. Lielās platībās ķīmiskā apstrāde salīdzinājumā ar mehānisko ir daudz lētāka un efektīvāka, jo ar to pilnībā aptur latvāņu tālāko veģetāciju. Miglošana notiek pavasarī un vasarā. Pērn, mehāniski nogriežot ziedkopas un sēklkopas, ierobežoja 2 ha lielā teritorijā, bet migloja – 22,9 ha. Šogad apjomu palielina attiecīgi uz 5 un 28 ha.

Valsts mērogā pirmo latvāņu izplatības ierobežošanas programmu Ministru kabinets pieņēma 2006. gadā. Vairāku gadu garumā eksperimenti parādīja, ka daudzi tradicionālie herbicīdi latvāņus tikpat kā neietekmē un arī glifosfātus saturošais raundaps nav gana efektīvs vienreizējā apstrādē. Tomēr tas jau bija atspēriena punkts tālākai cīņai, izmantojot arī citas metodes: regulāru appļaušanu, noganīšanu un pareizu kultūraugu maiņu invadētajās teritorijās un citas. Turpmākos gados Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pievērsās tādu normatīvu ieviešanai, lai atbildību par latvāņu apkarošanu uzņemtos visi zemes īpašnieki, kuru īpašumos tas aug, gan privātie, gan pašvaldības, jo nav lielas jēgas ierobežot savairošanos tikai dažās atsevišķās platībās.

Jāsāk jau ar pirmo augu

“Pavasarī Sosnovska latvāņi veģetāciju uzsāk īpaši raženi – attīstoties lielām lapām un bagātīgām ziedkopām,” norāda vides speciāliste I. Putniņa. “Mēs aicinām ikvienu zemes īpašnieku, kura teritorijā ieviesušies latvāņi, nepieļaut to audzes veidošanos un sākt apkarošanu, lietojot kādu no ierobežošanas metodēm – mehānisko, ķīmisko, bioloģisko vai kombinēto. Privātīpašumos latvāņu saknītes vai sēklas visbiežāk nonāk ar nezināmas izcelsmes melnzemi. Darbs būs sekmīgāks, ja sāks cīnīties jau ar pirmajiem augiem, tiklīdz tie parādās. Nelielās piemājas teritorijās lētākais un ātrākais veids ir saknes rozetes izduršana ar lāpstu pavasarī, kad augs izspraucies no zemes 10–20 cm augumā. Sakni izdur 5–10 cm dziļumā, pēc tam platību pārsedz ar melno plēvi uz visu vasaru un uz tās samet izraktās latvāņu saknes, lai sažūst,” viņa pamāca tos, kuru zemē invazīvais augs ieperinājies.

Savukārt izvēloties pļaušanu, jāņem vērā, ka tas jādara regulāri vismaz reizi nedēļā, tā nodrošinot citu augu augšanu, kas noēno svešiniekus un atņem tiem spēku. Jāpļauj pēc iespējas tuvāk zemei un pēc tam augi jāiznīcina, neļaujot nogatavināt sēklas. Latvānis mēdz uzziedināt ziedu un nogatavināt sēklas jau 10 cm virs zemes, tāpat nopļauts sulīgais kāts to spēj. Tāpēc ar pļaušanu, kā nu pagadās, nevar šo uzmācīgo svešinieku iznīcināt.

Vēl speciāliste atgādina, ka, ķeroties pie latvāņu apkarošanas, kaut arī bīstamais augs ir samērā niecīgs, jāievēro piesardzība un darba drošība: noteikti jāuzvelk biezi gumijas cimdi un nedrīkst pieļaut šūnsulas nokļūšanu uz apģērba un ādas. Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļvietnē var izlasīt sīkāku informāciju, kā rīkoties, lai neciestu veselība.

UZZIŅAI

  • No Latvijā sastopamajām augu un dzīvnieku sugām trešdaļa ir svešzemju.
  • Ap 10% svešzemju sugu ir bīstamas: agresīvi izplatās un izkonkurē pašmāju augus.
  • Invazīvās var radīt izmaiņas dabas ekosistēmās, kaitēt ekonomikai un dažas arī veselībai.
  • Lielākā daļa svešzemju augu ievesta 20. gadsimtā, piemēram, Sosnovska latvānis kā lopbarības augs, puķu sprigane un Kanādas zeltslotiņa kā daiļdārza augi.
  • Invāzija ir lielākoties apzinātas vai neapzinātas cilvēku darbības rezultāts. Gan augi, gan dzīvnieki var ieceļot arī nejauši: kuģu tilpnēs, pasta sūtījumos, stādu podos. To veicina arī klimata izmaiņas, bet lielākais palīgs ir cilvēks.
  • Maldīgi ir uzskatīt, ka svešzemnieki vairo Latvijas dabas daudzveidību. Gluži otrādi – tie izkonkurē vietējos augus un dzīvniekus, maina augsni un vidi, iznīcina barības bāzi un nereti kļūst par problēmu cilvēkiem.
  • Dārzu īpašniekiem jābūt atbildīgiem par to, kas tiek audzēts. Nedrīkst pieļaut augu izplatību ārpus teritorijas.
  • Invazīvās sugas jāapkaro laikus. Dažas metodes: apart, izrakt vai kontrolēti lietot pesticīdus.
Lvaf Logo

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pašiem jāpieskata savas bagātības

06:35
06.05.2024
38

“Kādreiz bieži braukāju pa pasauli, lielākoties pie copes draugiem Skandināvijā, bet tagad pārsvarā dodos uz vietējām upēm un ezeriem priecāties par zivīm, jo mums to ir daudz,” teic pieredzējis makšķernieks Guntis Kārkliņš. Vimbu Ventā daudz Gunti var saukt par makšķerēšanas lielmeistaru, jo savas karjeras laikā viņš izcīnījis dažādas godalgas pasaules mēroga sacensībās. Pirmo zivi izvilcis […]

Kopīgs darbs dod labumu visiem

23:22
14.04.2024
29

Klimatu mēs ietekmējam ar savām ikdienas darbībām, piemēram, to pašu pērno lapu dedzināšanu pavasaros. Tā ir ne tikai nevēlama, bet administratīvi sodāma rīcība. Sagrābtās lapas nedrīkst vest arī uz mežu, jo tās satur ekosistēmai neparedzētas vielas un šādi var nodarīt postu. Ja estētiskais izskats nav tik nozīmīgs, lapas var noteikti atstāt turpat, kur tās sakritušas, […]

Nevis sašust, bet iet un darīt!

23:19
14.04.2024
56

Madonietis Gatis Gailītis videi draudzīgi dzīvo gadiem ilgi. Viņš uzskata – sargāt un kopt dabu, kurā dzīvojam, ir pašsaprotami un rūpēties par to ir ikviena Latvijas iedzīvotāja primārais uzdevums. Kopā ar meitu un viņas draugiem Gatis vairākkārt ir iesaistījies vides sakopšanā, ar savu iniciatīvu padarot tīrāku apkārtni sev un citiem. “Viss sākas audzināšanā, zaļo dzīvesveidu […]

Vislielākā nozīme ir attieksmei

23:15
14.04.2024
46

Valsts vides dienesta (VVD) Vidzemes reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītāja ILZE LUIKA darba gaitas VVD uzsāka pirms gandrīz 20 gadiem un karjeras laikā uzkrājusi gan zināšanas, gan pieredzi, kas ļauj viņai novērtēt pārmaiņas sabiedrības attieksmē, likumdošanā un arī vides aizsardzības jomā kopumā, tāpēc sarunā ar viņu apspriedām aktualitātes un analizējām problēmas. Daudz vairāk […]

Ļauj mantām nonākt īstajās rokās

14:58
27.03.2024
36

Kā padarīt lietas ilgmūžīgas, ir viens no lielākajiem mūsdienu izaicinājumiem. Diemžēl pat tās preces, ko iegādājamies ar garantiju, vajadzības gadījumā tiek vienkārši nomainītas pret jaunām, tās labo reti. Lai milzīgo patēriņu mazinātu kaut uz pusi, ir pieejami dažādi maiņas punkti, kur lietām varam dot jaunu dzīvi. Tikai pašiem jāvēlas to darīt!

Lādētāju mudžeklis atšķetināts

14:55
27.03.2024
41

2022.gada rudenī Eiropas Parlaments atbalstīja tiesību aktu, kas ļauj Eiropas Savienības (ES) patērētājiem visas savas elektroniskās ierīces uzlādēt ar viena tipa lādētāju. Līdz šī gada beigām visiem mobilajiem tālruņiem, planšetdatoriem un kamerām, ko pārdod ES, jābūt aprīkotiem ar “USB C” tipa uzlādes pieslēgvietu. Savukārt no 2026. gada pavasara šī prasība attieksies arī uz klēpjdatoriem. “Kopējais […]

Tautas balss

Vai pilsētas vizītkarte

13:07
21.05.2024
18
Velta no Priekuļiem raksta:

“Druva” rakstīja par Bagāžnieku tirgu. Patiesi, jauks pasākums. Šosestdien būs Stādu tirgus, un nevaru aizmirst to pavasari, kad nabaga tirgotāji bedrēs, kas pēc lietus bija pilnas ar ūdeni, meta kartona gabalus, lai pircēji var pieiet pie viņiem. Pircējam šajā tirgus placī jāskatās, kur liek kāju, nevis ko kurš tirdzinieks piedāvā. Uz šādiem tirgiem brauc arī […]

Runā pilnīgus melus

21:00
16.05.2024
22
Seniore raksta:

“Kad klausies, ko saka dažu prokrievisko partiju politiķi, ir ne tikai dusmas, bet arī ļoti bēdīgi. Cilvēki bauda visus labumus, ko dod Latvijas valsts un sabiedrība un tajā pašā reizē tā nomelno notiekošo. Kā var teikt, ka skolēniem skolā nedod ēst, ja līdz ceturtajai klasei visiem bērniem pusdienas apmaksā valsts! Tad kā tu vari vispār […]

Jābūt modriem

10:21
13.05.2024
25
"Druva" lasītājs raksta:

“Raksta, ka “Balticom” ka­nālos Maskavas 9.maija parādi varēja redzēt kiberuzbrukuma rezultātā. Es gan domāju, ka vajag kārtīgi pārbaudīt arī pašu televīzijas pakalpojumu sniedzēju, cilvēkus, kas tajā brīdī bija atbildīgi. Lai nu ko kurš saka, aizdomu ēna tomēr paliek, ka viss var nebūt tik vienkārši,” pārdomās dalījās lasītājs.

Svinēsim svētkus kopā

10:21
13.05.2024
24
Seniore Z. raksta:

“Priecājos par 4.maija svētkiem Cēsīs. Bija ļoti sirsnīgs un patriotisks pasākums. Protams, palīdzēja arī tas, ka bija skaists laiks. Ir jauki, ka svētkos varam sanākt kopā, kopā priecāties un svinēt. Tādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk. Piemēram, arī Jāņu vakarā pilsētniekiem varētu būt skaista kopā sanākšana. Nav jau visiem lauku, kur aizbraukt. Tad Zāļu vakarā varētu […]

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
53
Autovadītāja raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Sludinājumi