Svētdiena, 23. jūnijs
Vārda dienas: Līga

Gaujas augštece jāatklāj

Kurzemes Vārds
14:00
22.03.2024
76
Gaujas Fonds 3

Tūristu ceļš ved gar Niklāvu ķieģeļcepli. Vieta, kur senāk tapuši ķieģeļi ne vienai vien Piebalgas puses mājvietai.

Pirms deviņiem gadiem Gaujas aizsardzības aktīvistu grupa kopā ar Jaunpiebalgas novada domi nodibināja Gaujas fondu. Gadu gaitā dažādi pasākumi, praktiskas aktivitātes saistījušas ne tikai jaunpiebaldzēnus.

UZZIŅAI

Gaujas fonda mērķi:

1) rūpēties par Gaujas augšteces dabas vērtību aizsardzību;

2) rūpēties par Gaujas augšteces kultūrvēstures mantojuma izpēti un saglabāšanu;

3) veicināt iedzīvotāju izpratni par Gaujas augšteces aizsardzības nepieciešamību un panākt to aktīvu iesaisti konstatēto problēmu novēršanā;

4) apzināt un dokumentēt Gaujas augšteces dabas daudzveidību;

5) veicināt dabai draudzīga tūrisma attīstību Gaujas augštecē.

“Daudzu cilvēku dzīve visos laikos bijusi saistīta ar Gauju. Kad sākām runāt par Gauju kā vērtību, ka mums ar to jālepojas, kāds pazīstams jaunpiebaldzēns, piebaldzēns ar lielo burtu, tā dīvaini paskatījās – kāda Gauja, te nav Gauja, Turaidā – tur ir Gauja. Tāda diemžēl ir attieksme pret to, kas mums ir. Bieži dzirdēts – kas tad mums te ir. Citur viss ir. Ikdienā neredzi, tad atnāk kāds un parāda. Kamēr tā vērtība ir, to neredz, kad vairs nav, tad saprotam, ka reiz bija,” saka fonda valdes locekle Vita Žīgure un uzsver, ka fonda mērķi ir Gaujas apzināšana, saudzēšana un sabiedrības izglītošana.

Ik pavasari talkās tiek tīrīta, ravēta Gauja, sakopti krasti, iekārtotas vairākas atpūtas vietas. Kādā talkā vārda tiešā nozīmē tika atklāta Gauja. “Pie pagastmājas iztīrījām upi un atklājās kāpnes no muižas laika. Arhīvos atradām fotogrāfiju, ka tur bijusi maza laivu piestātne. Ja koptu, tīrītu, atklātu interesantu vēsturi. Dabas, vides aizsardzība nav atraujama no kultūrvēstures. Ielaidām Gaujā vienkoča laivu, ar ko vizināties. Jaunpiebaldzēni nogāja pie Gaujas un to ieraudzīja. Daudzi atzina, ka šķitis kāds krūmos ieaudzis dīķītis. Tā ir labi padarīta darba sajūta. Arī upei vieglāk elpot,” stāsta jaunpiebaldzēniete.

Katru pavasari, kad sniegs nokusis un kokiem vēl nav saplaukušas lapas, tiek rīkots pārgājiens. Tad visvairāk var ieraudzīt un atklāt. “Atklājām vairākus dižkokus, bijušās mājvietas, senos ceļus, mazās upītes, kas aizaug,” pastāsta Vita un uzsver, ka pārgājienos, tāpat talkās piedalās ģimenes ar bērniem, seniori. Katrai paaudzei no kopābūšanas savs ieguvums. Taču fonda valdes locekle piebilst, ka diemžēl nav bijis neviena pārgājiena, kurā neuzdurtos kādai nelegālai atkritumu izgāztuvei.

“Kad vēl tikai runāja par depozīta ieviešanu, kādā intervijā ministrs neapmierināts jautāja: “Kur tad tās pudeles mētājas?” Tikko bijām atgriezušies no pārgājiena pa Gaujmalu. Toreiz sociālajos tīklos uzrakstīju, ka varu izvadāt un parādīt, jo pa mašīnas logu jau neredz. Depozīta sistēma ir pamatīgi samazinājusi atkritumu daudzumu. Ar laivām braucot, redzams, ka atkritumi peld. Problēma nepazudīs, jo no iepakojumiem neizvairīties. Maize plastmasā, gaļa, piena produkti tāpat. Tā ir plastmasas laikmeta iezīme. Kaut ko mainīt var tikai pats,” pārdomās dalās jaunpiebaldzēniete Viņa uzsver, ka ar kampaņām te maz var līdzēt. Un vai bieži vien iztērētie resursi dod labumu? “Plakātus “Nemēslo mežā” vējš izpluinīja, saplēsa, un driskas nonāca mežā. Bieži vien, domājot, ka kaut ko mazināsim, atstājam lielāku nospiedumu. Kaut vai bukletu drukāšana, tiek iztērēts papīrs un krāsa, tā tie kaudzēs stāv, pēc tam tiek izmesti,” piemērus min Vita un piebilst, arī dažādi materiāli aizvien ilgtspējīgāki, ražo ne tikai tādus, kas vidē noārdās.

Viņa vērtē, ka bieži tiek uzsvērts, ja būtu vairāk miskastu, dabu mazāk piesārņotu. “Vai pareizāk nebūtu mācīt to papīriņu ielikt kabatā, aiznest mājās. Ja jau var panest pilnu čipsu paku, tad tukšu līdz mājai var aiznest,” saka jaunpiebaldzēniete un pastāsta, ka bijusi ideja Jaunpiebalgā salikt soliņus, lai pastaigu laikā var piesēst, iestādīt ceriņus. Pie soliņa vajadzīga miskaste. Vārnas pasaimnieko, un visa apkārtne piemēslota. Miskaste patiesībā rada lielāku nekārtību.

Arī nevalstiska organizācija, ja dara, var izdarīt daudz, uzskata Vita – gan iesaistot sabiedrību, gan izglītojot. “Katram savs stūrītis, sava sēta jāsakopj. Tā veidosim zaļu, sakoptu Latviju. Bērniem jāmāca izprast, ka mežs nav tikai koki un upe tikai ūdens. Aiz kokiem jāredz mežs, ūdenī dzīvība. Mūsdienu modernais cilvēks pazaudē dabas sajūtu. Nokļūstot dabā, neprot to lasīt, baidās no dabas norisēm, sabīstas, kad taurenis uzlaižas uz pleca, jo tas taču kož. Baidāmies no tā, ko nepazīstam. Pārgājieni, dažādu paaudžu kopābūšana ir dabas mācībstundas. Katram jāatrod līdzsvara punkts ar dabu. Ģimenē stāstam par dabu jābūt dzīvam, tad arī pašsaprotama būs dabai un videi draudzīga attieksme,” atgādina Gaujas fonda valdes locekle un vērtē, ka nevalstiska organizācija reti kad var ietekmēt valsts un pašvaldību politiku. Parasti it kā ieinteresēti uzklausa un dara, kā nolemts. Pirms dažiem gadiem jaunpiebaldzēni savāca parakstus, lai neizcērt Lielmežu. Tā vietējiem bija atpūtas, ogošanas, sēņošanas vieta. “Vai paraksti ko mainīja? Meža vairs nav,” bilst Vita.

Projektu finansējums, tā nevalstiskajām organizācijām ir iespēja izdarīt vairāk. Gadu gaitā Gaujas fondam tā izdevies īstenot ne vienu vien ieceri. “Gan jau izveidosim dabas izziņas taku gar Gauju. Līdz šim neesam guvuši finansiālu atbalstu. Gribam iesaistīt ekspertus, lai izpēta dabas daudzveidību, kāda ir Gaujas augšteces vērtība. Visi zina, ka lejtecē nāk laši, augštece ir aizmirsta, bet tas nenozīmē, ka te nekā nav,” pastāsta Gaujas fonda valdes locekle un uzsver, ka, aicinot darīt, jaunpiebaldzēni iesaistās.

Lvaf Logo

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pašiem jāpieskata savas bagātības

06:35
06.05.2024
64

“Kādreiz bieži braukāju pa pasauli, lielākoties pie copes draugiem Skandināvijā, bet tagad pārsvarā dodos uz vietējām upēm un ezeriem priecāties par zivīm, jo mums to ir daudz,” teic pieredzējis makšķernieks Guntis Kārkliņš. Vimbu Ventā daudz Gunti var saukt par makšķerēšanas lielmeistaru, jo savas karjeras laikā viņš izcīnījis dažādas godalgas pasaules mēroga sacensībās. Pirmo zivi izvilcis […]

Cīņa ar invazīvajām sugām nav bezcerīga

06:21
06.05.2024
87

Latvijas dabā arvien vairāk izplatās svešzemju augi, kas apdraud vietējās ekosistēmas. Par Sosnovska latvāņa ļaunumu visiem sen zināms, cīņa ar šo augu izplatību jau gadiem notiek valstiskā līmenī. Bet ir daudz skaistu augu, par kuriem pat neaizdomājamies, ka varētu būt bīstami, jo ir svešinieki un strauji savairojas, nomācot tradicionālos biotopus un barības ķēdes. Tāda ir […]

Kopīgs darbs dod labumu visiem

23:22
14.04.2024
30

Klimatu mēs ietekmējam ar savām ikdienas darbībām, piemēram, to pašu pērno lapu dedzināšanu pavasaros. Tā ir ne tikai nevēlama, bet administratīvi sodāma rīcība. Sagrābtās lapas nedrīkst vest arī uz mežu, jo tās satur ekosistēmai neparedzētas vielas un šādi var nodarīt postu. Ja estētiskais izskats nav tik nozīmīgs, lapas var noteikti atstāt turpat, kur tās sakritušas, […]

Nevis sašust, bet iet un darīt!

23:19
14.04.2024
85

Madonietis Gatis Gailītis videi draudzīgi dzīvo gadiem ilgi. Viņš uzskata – sargāt un kopt dabu, kurā dzīvojam, ir pašsaprotami un rūpēties par to ir ikviena Latvijas iedzīvotāja primārais uzdevums. Kopā ar meitu un viņas draugiem Gatis vairākkārt ir iesaistījies vides sakopšanā, ar savu iniciatīvu padarot tīrāku apkārtni sev un citiem. “Viss sākas audzināšanā, zaļo dzīvesveidu […]

Vislielākā nozīme ir attieksmei

23:15
14.04.2024
64

Valsts vides dienesta (VVD) Vidzemes reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītāja ILZE LUIKA darba gaitas VVD uzsāka pirms gandrīz 20 gadiem un karjeras laikā uzkrājusi gan zināšanas, gan pieredzi, kas ļauj viņai novērtēt pārmaiņas sabiedrības attieksmē, likumdošanā un arī vides aizsardzības jomā kopumā, tāpēc sarunā ar viņu apspriedām aktualitātes un analizējām problēmas. Daudz vairāk […]

Ļauj mantām nonākt īstajās rokās

14:58
27.03.2024
42

Kā padarīt lietas ilgmūžīgas, ir viens no lielākajiem mūsdienu izaicinājumiem. Diemžēl pat tās preces, ko iegādājamies ar garantiju, vajadzības gadījumā tiek vienkārši nomainītas pret jaunām, tās labo reti. Lai milzīgo patēriņu mazinātu kaut uz pusi, ir pieejami dažādi maiņas punkti, kur lietām varam dot jaunu dzīvi. Tikai pašiem jāvēlas to darīt!

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
18
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
22
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
33
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
25
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
40
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi