Vakar iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis tikās ar Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes un vietējo pašvaldību vadītājiem un darbiniekiem, lai pārrunātu iekšlietu nozares aktualitātes un Vidzemes reģiona pārvaldes darbības rezultātus kopš tās izveides 2009.gadā.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Prevencijas grupas vecākā inspektore Sintija Virse, tikšanās laikā par Vidzemes reģiona pārvaldes darbību piecu gadu laikā pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko atzina, ka Vidzemes reģions kopumā ir salīdzinoši mierīga vieta un pēdējo gadu laikā noziedzības līmenis nav būtiski pieaudzis. Neiepriecina situācija uz ceļiem, jo arvien turpina pieaugt to autovadītāju skaits, kas pie stūres sēžas alkohola reibumā. Autostāvvietā, kur novietotas iereibušo vadītāju mašīnas, mēnesī vidēji regulāri atrodas 40 automašīnas. Lielākais uztraukums ir par to, ka pieķerto vadītāju reibums pārsniedz 1,5 promiles, tātad šoferi pie stūres sēžas visnotaļ stiprā alkohola reibumā.
Ceļu satiksme ir joma, kur policija plāno pastiprināt savu darbību. Mitrošenko atzinis – pārsteidz fakts, ka autovadītājus nesatrauc bargie sodi, kas draud par braukšanu alkohola reibumā. Acīmredzot tikai ar represīvām metodēm nav iespējams sasniegt vēlamo rezultātu, tādēļ policija meklēs alternatīvus risinājumus.
Kozlovskis atzina, kā pēdējo gadu laikā situāciju Valsts policijā ir izdevies uzlabot un stabilizēt. Ja 2011.gadā Valsts policijā atvaļināto policistu skaits bija par 275 vairāk nekā pieņemto, tad jau gadu vēlāk šī starpība tika samazināta līdz 75, kas nozīmē, ka savā darbavietā palikuši strādāt 200 policistu.
Viņš ir pārliecināts, ja tiks īstenoti konceptuālie dokumenti – Valsts policijas attīstības koncepcija un koncepcija par jaunu darba samaksas sistēmu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, tad ap 2016.gadu varētu plānot jau darbinieku skaita pieaugumu.
Tāpat tika pārrunāts jautājums par atskurbšanas vietām un to izveides nepieciešamību. Ministrs uzskata, ka šajā jautājumā jāsadarbojas kā valstij, tā arī pašvaldībām un šim mērķim ir nepieciešams valsts līdzfinansējums. Policija joprojām personas, kuras ir iereibušas, atskurbšanai nogādā policijas iecirknī, taču īslaicīgās aizturēšanas vietas tam nav paredzētas un nepieciešams izveidot vai atrast telpas, kas piemērotas šādam mērķim. Cēsīs šo jautājumu sola sakārtot un Cēsu novada pašvaldības administrācijas vadītājs Jānis Goba tikšanās laikā atklāja, ka pašvaldība ir radusi risinājumu un tiek plānots izveidot atskurbšanas vietu.
Sarunu laikā tika atzinīgi novērtēta Vidzemes reģiona pārvaldes iecirkņu sadarbība gan ar pašvaldībām, gan pašvaldības policiju. No vietējo pašvaldību puses tika izteikta vēlme policiju redzēt vairāk – ne tikai, kad ir plašāka mēroga pasākumi, bet arī ikdienā. Taču, kā atzina klātesošie, ir ļoti grūti palielināt policistu klātbūtni ikdienas režīmā, ja tam nav atbilstoša finansējuma.
Vidzemes reģiona apkalpojamā teritorija platības ziņā ir lielākā no visu Valsts policijas reģionu apkalpojamām teritorijām. Pavisam kopā Vidzemes reģionā ir 556 policisti – Valmierā 109, Cēsīs 91, Madonā 74, Limbažos 66, Valkā 62, Alūksnē 55, savukārt Gulbenē 54. Vienam Vidzemes reģiona policistam ir jāparūpējas par 438 iedzīvotāju drošību.
LETA
Komentāri