Aizvadītajā naktī Skrīveru novadā nodegusi kāda divstāvu saimniecības ēka.
Kā informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Šembele, plkst.2.02 tika saņemts izsaukums uz ugunsgrēku Skrīveru novadā, kur divstāvu saimniecības ēkai ar kopējo platību 90 kvadrātmetri dega bēniņi un jumta konstrukcijas 40 kvadrātmetru platībā.
Saimniecības ēkā saimnieki glabāja kartupeļus, bet, lai tie nesasaltu, ēka tika apkurināta ar tā saukto taupības krāsniņu. Ugunsdzēsēji pagaidām pieļauj, ka nelaime varētu būt izcēlusies šīs krāsniņas pārkurināšanas rezultātā.
Savukārt septiņu citu aizvadītajā diennaktī notikušu ugunsgrēku iespējamais izcelšanās iemesls bijis saistīts ar neuzmanīgu mājokļa apkurināšanu – sešos gadījumos dūmvadā dega sodrēji, bet vienā gadījumā aizdegās starpsiena pie dūmvada.
Vakar plkst.17.49 VUGD saņēma informāciju, ka Pļaviņu pilsētā simtgadīgai koka divstāvu mājai aizdegusies starpsiena pie dūmvada septiņu kvadrātmetru platībā. Iespējamais ugunsgrēka izcelšanās iemesls – nedroši izbūvēts un laikus neiztīrīts dūmvads. Ugunsgrēka bīstamību pastiprināja arī tas, ka grīdas un sienas bija siltinātas ar skaidām apmēram 40 centimetru biezumā. Ja šādā materiālā iekļūst dzirkstele, var izcelties ilgstoša gruzdēšana, skaidroja Šembele.
VUGD atgādina, ka, iestājoties aukstākam laikam, strauji pieaug tādu ugunsgrēku skaits, kas ir saistīti ar neuzmanīgu rīcību, apkurinot mājokļus, un līdz ar to pieaug arī šajās ugunsnelaimēs cietušo un bojā gājušo cilvēku skaits.
Lai izvairītos no šādām nelaimēm, VUGD aicina atcerēties drošas apkures lietošanas pamatnosacījumus – nepārkurināt krāsnis, neatstāt malku žāvēties pie krāsns durtiņām, nežāvēt apavus, apģērbu un citus auduma izstrādājumus uz krāsns, aizejot gulēt vai izejot no mājas, izslēgt elektriskās sildierīces un neatstāt tās ilgu laiku bez uzraudzības, kā arī nenovietot tuvu pie krāsns mēbeles.
Kā iepriekš atzīmēja VUGD preses pārstāve Inga Vetere, visbiežāk krāsns tuvumā tiek novietotas vecu cilvēku un mazu bērnu gultas, taču tas nav droši. Tāpat bez uzraudzības nedrīkst atstāt iekurtu plīti vai krāsni ar aizvērtu šīberi, jo tad mājoklī ieplūdīs tvana gāze. Ja mājās ir mazi bērni, jāraugās, lai tie bez uzraudzības neatrastos krāsns tuvumā pat tad, kad tā jau izkurējusies, jo iespējams, ka kurtuvē vēl ir gailošas ogles, taču bērniem parasti patīk parotaļāties ar uguni un pamēģināt kaut ko aizdedzināt.
Ugunsdzēsēji aicina iedzīvotājus nedoties gulēt, pirms nav pilnībā izkurējusies krāsns, kā arī ne retāk kā reizi mēnesī iztīrīt sodrējus ilgdedzes apkures krāsnīm, bet citām apkures krāsnīm – divas reizes mēnesī.
Tā kā visvairāk traģisku ugunsgrēku notiek tieši laikā, kad cilvēki guļ un savlaicīgi nepamana ugunsnelaimi, visdrošāk ir uzstādīt dūmu detektoru, kas brīdina par piedūmojumu, atgādina VUGD.
Apkures sezonā visizplatītākie ugunsgrēku izcelšanās iemesli ir nepiemērota kurināmā lietošana, krāšņu pārkurināšana, neuzmanība, ekspluatējot malkas plītis un krāsnis, šķidrā kurināmā ierīces, kā arī kurtuvju un dūmvadu nepareiza izbūve un bojājumi. Tāpat par nelaimes iemeslu var kļūt siltumierīču atstāšana bez uzraudzības, kā arī bojātu vai nolietotu elektrisko apsildāmo ierīču izmantošana.
LETA
Komentāri