AS “Latvenergo” amatpersonu lietā aizturētais nu jau bijušais uzņēmuma prezidents Kārlis Miķelsons un bijušais viceprezidents Aigars Meļko deklarācijās nav norādījuši, kā tikuši vai atbrīvojušies no atsevišķiem īpašumiem, – “caurumus” amatpersonu ienākumu deklarācijās konstatējis laikraksts “Diena”.
Kā informē laikraksts, ne visus darījumus, kas skar tieši nekustamo īpašumu, abas bijušās “Latvenergo” augstās amatpersonas ir uzrādījušas savās deklarācijās. Ir īpašumi, kas mīklaini parādās un ne mazāk noslēpumaini pazūd no aizdomās turēto deklarācijām.
Zeme Viesturu pagastā bija vienīgais nekustamais īpašums, kas Miķelsonam piederēja 2001.gadā. Nākamajā gadā, iztērējot 21 140 latu, viņš kopā ar meitu Lindu nopirka īpašumu “Jāriņi” Engures pagastā. Dzīvokli Rīgas centrā viņš nomāja, arī 2003.gadā, kad pirmo reizi Miķelsona deklarācijā parādās parādsaistības -150 000 eiro apmērā (ap 100 000 latu).
2004.gadā par dzīvokli parādās līzinga līgums. Nākamajā gadā Miķelsons kļuva par dzīvokļa īpašnieku, lai gan sadaļā par darījumiem uzrādīta vien auto pārdošana par 10 000 latiem. Kopīpašums ar meitu 2007.gada deklarācijā vairs neparādās, un nav arī norādīts, uz kāda darījuma pamata un kam par labu viņš ir atbrīvojies no šī īpašuma.
Nav arī skaidrs, kā Miķelsons ticis pie nekustamā īpašuma Igaunijā, no kura pārdošanas viņš 2007.gadā nopelnīja nedaudz vairāk nekā 400 000 latu.
Līdzīgas neskaidrības ar kopīpašumu manāmas arī Meļko deklarācijā – 2006.gada augustā, stājoties amatā aptuveni pēc pusgada prombūtnes no “Latvenergo”, viņš savā deklarācijā vairs nenorādīja māju – kopīpašumu ar sievu – Garkalnes novadā, kas parādījās iepriekšējo gadu deklarācijās.
No īpašuma 2006.gadā “atbrīvojās” arī trešais “Latvenergo” skandālā apcietinātais – privātpersona un konsultāciju biznesā iesaistītais Andrejs Livanovičs, norakstot māju Mārupē uz sievas vārda un vienlaikus noslēdzot laulības līgumu par visas mantas šķirtību.
2002.gadā un dažus gadus pēc tam Meļko un Miķelsona vienīgais ienākumu avots ir alga. Meļko gadā nopelna nedaudz virs 70 000 latu, bet Miķelsons par vairākiem tūkstošiem vairāk. Abu alga pa gadiem nedaudz svārstījusies, bet 2009.gadā tā sarukusi teju uz pusi, 2001.gadā Miķelsonam bija iepriekšējā gada izlaiduma auto “Honda Acord”, ko 2004.gadā nomaina ar jaunāku auto.
Vairākus gadus pēc kārtas skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumi svārstās 50–60 tūkstošu latu robežās, bet 2003.gadā tiek uzrādītas ievērojamas parādsaistības. Miķelsona labklājība ievērojami pieauga 2007.gadā, kad viņš pārdeva savu īpašumu Igaunijā. Tanī gadā viņa īpašumā nonāca 2007.gada “Jaguar” markas auto, 2009.gadā viņš nopirka 1958.gada “Jaguar” markas auto. Parādsaistības 2007.gadā saruka vairāk nekā 30 reižu – līdz nepilniem 4000 latiem. Pirmo reizi viņa deklarācijā parādījās aizdevumi – vairāku desmitu tūkstošu apmērā, kas ar katru nākamo gadu pieauga. 2009.gadā Miķelsons ziedoja vairāk nekā 4000 latu Piņķu baznīcas ērģeļu restaurācijai, 1500 latu – gruzīnu grupas “The Sin” un V.Pūces kopprojekta albumam Es arī.
Meļko ir vienaldzīgs pret auto – tās viņa deklarācijā neparādās. Viņš vairākus tūkstošus 2002.gadā tērējis televizoram ar audiosistēmu, masāžas vannai, kam viņš pāris tūkstošu atlicinājis arī nākamajā gadā. 2004.gadā kā nozīmīgākais parādās rokassprādzes pirkums par pāris tūkstošiem latu.
2006.gadā Meļko dažus tūkstošus tērē mākslas priekšmetiem, kam tēriņi pieaug 2007. gadā. Ar šo gadu viņa materiālā situācija pakāpeniski uzlabojas. Līdztekus algai viņš gūst arī citus ienākumus – pāris desmitus tūkstošu peļņu no ieguldījumiem vērstpapīros. Viņš arī atgūst pāris desmitu tūkstošu parādu, kura došana gan iepriekš nevienā deklarācijā nebija manāma. Viņa parādsaistības, kas iepriekš svārstījās dažu desmitu tūkstošu latu apmērā, sarūk, bet 2008.gada to saskaņā ar deklarāciju Meļko vairs nebija. 2009.gadā viņam ir bezskaidras un skaidras naudas uzkrājumi vairāk nekā
100 000 latu apmērā. Tanī gadā viņš arī nopērk apgaismes sistēmu par teju pieciem tūkstošiem latu un teju tikpat daudz ir uzdāvinājis.
Abu amatpersonu labklājības periods saistās ar Latvenergo TEC 2 rekonstrukciju, kurā uzņēmums tērējis milzu līdzekļus, informē “Diena”.
Par nepatiesu ziņu sniegšanu deklarācijās Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.27 pants paredz naudas sodu līdz 250 latiem.
Krimināllikumā “Par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā” – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām
LETA
Komentāri