Janvārī jauniešu lapas spēlē „Divkauja” tiekas divi puiši – Ivars Ķirsis un Kristaps Jaunzems Tēma – iepirkšanās.
Puiši uz vienādiem jautājumiem sniedz atbildes, kuras šoreiz vērtē cēsniece Laura Jonele. Viņa par asprātīgām un patiesām atbildēm spēles dalībniekiem šomēnes piešķir sniega pikas.
Kurš no abiem puišiem saņems vairāk piku un kļūs par šī mēneša uzvarētāju?
– Ko pēdējo iegādājāties veikalā? Ivars: – Maizi, krējumu un biezpienu. Tas bija aizvakar. Kristaps: – Disku. – Vai iepirkšanās tiešām ir tikai meiteņu nodarbošanās?
Ivars: – Iepirkties jāiet arī džekiem. Meitenēm aktuālāks apzīmējums ir šopings. Taču lielākoties domāju, ka ir izveidojies stereotips
– puiši no veikaliem izvairās, bet meitenes tajos var sēdēt caurām dienām. Atšķirība ir tā, ka katrs iepērkas citādi.
Kristaps: – Meitenes, ja kaut ko vēlas nopirkt, pa veikaliem sāk reidot jau mēnesi iepriekš. Džeki vienkārši aiziet un nopērk, ko vajag. – Kāds veikals Cēsīs nepieciešams?
Ivars: – Ja Cēsīs nav tā, ko vēlos, aizbraucu uz Rīgu. Kaut kā neiespringstu par šo jautājumu.
Kristaps: – Normāls sporta veikals. Jā… parūku veikala arī nav Cēsīs. Tāds noderētu.
– Vai nāk prātā kāda kurioza situācija, kādā esat nokļuvis iepērkoties?
Ivars: – Nevis kurioza, bet nepatīkamākā situācija bijusi, kad, norēķinoties pie kases, nedarbojas bankas kartes nolasītājs. Tad visi uz tevi gaida. Pārdevēja palūdz doties uz tuvāko bankomātu izņemt naudu. Tas ir bijis nepatīkami.
Kristaps: – Interesantas situācijas vienmēr ir tad, kad pārdevēji iziet no rāmjiem un sāk kaut ko skaidrot vai pamācīt. Reti jau tā notiek, bet gadās. – Kas ir interesantākais pārdevēja darbā?
Ivars: – Nekas īpašs tajā darbā neliekas. Varbūt darbs ar cilvēkiem, kas patiesībā ir svarīgi. Lai klients būtu uzklausīts un sadzirdēts. Taču nezin kādēļ, bet Latvijā šis darbs neskaitās prestižs. Kaut gan tam tā nevajadzētu būt.
Kristaps: – Slidināt preces pa to lenti. Apskatīt cilvēkus, parunāties ar apsargu. Citādi nekas. Ja nu vēl visu dienu pagrābstīt netīro naudu. Jā, prestižs šāds darbs nav, bet ir daudzi forši veikali, kuros ir interesanti strādāt.
– Vai maksājat ar norēķinu karti vai skaidrā naudā?
Ivars: – Domāju, katram latvietim makā ir arī nauda. Gluži vēl neesam nodzīvojušies tik tālu kā amerikāņi, lai visur maksātu ar karti. Bet gadās, ka makā ir tikai karte un nav ne banknošu, ne monētu. Kristaps: – Pieaugušo vidū ir populāri norēķināties ar karti. Tas arī droši vien ir ērtāk, nekā staigāt ar veselu naudas žūksni makā.
– Kuru preci nemēģinātu iegādāties veikalā?
Ivars: – Nezinu. Es vispār ar iepirkšanos neaizraujos.
Kristaps: – Nesaprotu cilvēkus, kuri veikalā pērk negāzētu ūdeni.
Par ko viņi maksā? Par vannā iesmeltu ūdeni? Hmm…
– Kuras trīs preces visbiežāk pērkat?
Ivars: – Pārtiku, dzeramo un cigaretes.
Kristaps: – Maizi, minerālūdeni un kādu kārumu. – Kuru draugu, paziņu iesakāt nākamajai jauniešu lapas Divkaujai?
Ivars: – Maritu Kozlovsku.
Kristaps: – Sintiju Reinholdi.
Komentāri