Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

TV skatīsies vecumdienās

Druva
23:00
23.05.2008
10
200805232300441416 1

Arnis Gutāns ir pasākumu aģentūras „Eži” uzņēmuma vadītājs. Arnis pirms gada beidza studijas Vidzemes augstskolā un „Ežos” darbojas jau piekto gadu. Pats saka – sācis no apakšas, bet uzdienējies līdz uzņēmuma vadītāja amatam.

„Esmu iemācījies strādāt ar cilvēkiem. Studējot un strādājot reizē, iemācījos reālās zināšanas pielietot praksē,” saka Arnis un vērtē , ka sabiedrības vēlme aktīvi un kvalitatīvi atpūsties ir augusi.

„Pirms pieciem gadiem noteikti ļoti populāra bija tieši laivošana un braucieni ar velosipēdiem, kas arī šobrīd savu aktualitāti nav zaudējuši. Taču pašreizējais pieprasījums ir saistīts tieši ar uzņēmumu sporta spēļu un pasākumu organizēšanu. Aizvien cilvēki vēlas netradicionālākas sporta spēles. Saucamos chillout pasākumus. Mazāk sporta, vairāk atpūtas – radošas nometnes, interesantus piedzīvojumus. Arvien vairāk izvēlas arī komandas veidošanas pasākumus ar dažādiem sadarbības un komunicēšanās uzdevumiem. Ir nozares, kurās ir liela darbinieku rotācija. Nereti šādi uzņēmumi izvēlas komandas saliedēšanas pasākumus. Turklāt darbā mēs protam kādreiz arī izlikties, bet tāds, kāds cilvēks ir, piemēram, mežā, tāds viņš patiesībā arī ir,” par darbu „Ežos” stāsta uzņēmuma vadītājs un jautāts, vai sabiedrība kopumā prot kvalitatīvi atpūsties, saka: „Atkarīgs no tā, ko katrs saprot ar jēdzienu „laba atpūta”. Daļai svarīgākais ir labi paēst un padzert, kas droši vien arī nepieciešams Ja pamatvajadzības nav apmierinātas, cilvēks arī īsti labi nejūtas… Bet ir novērots, ka atpūta kļūst arvien aktīvāka un malā sēdētāju arvien mazāk. Domāju, ka cilvēki daudz vairāk domā par aktīvu dzīves veidu, veselīgu pārtiku, un tas ir ļoti labi. Esam uz pareizā ceļa. Taču ir bijis – atnāk cilvēki un atklāj, ka nekad dzīvē nav devušies pārgājienā. Atnāk gumijas čībās, ar Maksimas maisiņu rokās un ies 20 kilometru garā pārgājienā…”, stāsta Arnis un jautāts, vai augstās inflācijas sekas nav jūtamas arī šajā nozarē, saka: “ Jūtam, ka naudas līdzekļu mazāk šobrīd ir valsts iestādēm un būvniecības uzņēmumiem. Taču lielākoties viss jau notiek. Turklāt uzņēmumu vadītāji domā par saviem darbiniekiem un kaut reizi gadā cenšas uzrīkot kādu kopīgu pasākumu.”

Arnis stāsta, ka arī viņam pašam patīk aktīva atpūta un ilgi mierā viņš nosēdēt nevarot.

„Man patīk skriet. Šonedēļ noskrēju otro maratonu mūžā. Uzspēlēju arī ik pa laikam basketbolu vai futbolu. Ziemā patīk slēpot. Esmu aizrāvies ar distanču slēpošanu,” stāsta Arnis un atzīst, ka nozīmīgu vietu viņa dzīvē ieņem arī ģimene un draugi.

„Esmu noteikti centies nodalīt darbu no ģimenes. Mājās man, piemēram, nav interneta pieslēguma, jo man to nevajag. Darbā ir dators, internets, tur visu arī izdaru. Televizors man ir, bet ir slikta antena un skatos tiešām maz. Pieļauju, ka televizora pultij pievērsīšos vairāk vecumdienās. Tagad labāk brīvo laiku pavadu citādāk – braucu uz laukiem, pastaigāju pa mežu, palīdzu vecamtēvam padarīt darbus vai daru vēl ko citu. Patiesībā gan darbā, gan dzīvē esmu diezgan perfekts pret visām lietām. Nekad necenšos atstāt aiz sevis pusdarītus darbus,” stāsta Arnis un, daloties nākotnes iecerēs, saka: „Katra gada beigās izvērtēju, kas ir izdarīts, un izvirzu nākamā gada mērķus. Noteikti divas reizes gadā cenšos kaut kur aizbraukt. Mani velk uz austrumiem. Ir doma septembrī aizbraukt uz Gruziju. Gribu saprast un apgūt sistēmu, kā nauda var pelnīt citu naudu. Tas ir tas, ko pašlaik mācos.”

– Pēdējā grāmata, kuru izlasīji? – Pēdējā laikā ir sanācis lasīt dažādas rokasgrāmatas, bet no daiļliteratūras… Pirms pusgada iesāku lasīt Edgara Alana Po stāstus… Arī grāmatu par Japānu. – Kā mēdz pārsteigt tuvus cilvēkus? – Nostādot fakta priekšā, ka tagad darīsim to vai šito. – Pēdējais labais pasākums, kuru esi apmeklējis? – Ar pozitīvām noskaņām prātā palicis pagājušā gada “Prāta vētras” koncerts Siguldā. – Izvēlētos dzīvot pilsētā greznā pilī vai meža viducī mazā būdiņā? – Noteikti ne pilsētā un ne milzīgā mājā. 15 kilometri no pilsētas būtu ideāli. – Ko atceries no bērnības? – Brīžus, kad braucu pie vecmāmiņas uz Šķauni un visas kopīgās izdarības ar brālēniem un māsīcām. – Kas ir labu attiecību pamatā? – Visbūtiskākais – būt atklātiem un cienīt otru.

Arī

pats

dzīvoju saskaņā ar sevi, nemeloju ne sev, ne citiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Uz “Mākslas šķūni” pēc dāvanām

06:28
17.12.2025
30

Šķūnis Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas    pagalmā nedēļas nogalē bija izgaismots, skanēja mūzika un piesaistīja ikviena garāmgājēja uzmanību. “Mums ir šķūnis, kuru var pārvērst par “Mākslas šķūni”,” saka pedagoģe, Ziemassvētku tirdziņa projekta vadītāja Ilma Strazdiņa. Te skolas audzēkņi agrāko gadu tieši tirdziņam    radītie darbi salikti kā izstādē, izgaismoti. Gleznas, zīmējumi, grafikas, keramika, […]

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
94

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
129

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
56

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
196

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
141

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
13
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi