Trešdiena, 1. maijs
Vārda dienas: Lilija, Liāna

Pirmā semestra vērtīgā pieredze

Jānis Gabrāns
04:55
27.12.2021
21
Alise Silina 1

Pirmo semestri Karaliskajā Mūzikas akadēmijā Londonā aizvadījusi akordeoniste, cēsniece Alise Siliņa.

Viņa neslēpj, ka izvēle bijusi pareiza, jau tik īsā laikā izdevies iegūt ļoti daudz, galvenais, bijis daudz jo daudz mūzikas. Ne tikai mācoties, bet arī uzstājoties paspējusi spēlēt vairākos koncertos dažādos sastāvos, pat orķestra sastāvā operā.

“Ir aizraujoši,” stāsta Alise. “Protams, pirmajā mēnesī bija grūti, ka visu laiku jārunā angļu valodā, turklāt briti runā ātri, izmanto sarunvalodas vārdus, ko nezinu. Bet profesionālajā ziņā ir ļoti interesanti, un šajā īsajā laikā tik ļoti daudz kas paspējis notikt.”

Uzstājusies arī divos labdarības koncertos latviešu kopienā, muzicējusi akadēmijā. Jautāta, vai šie koncerti nozīmē, ka jaunam studentam uzreiz uzticas, Alise saka, ka tas atkarīgs no katra paša: “Pieļauju, tāpat vien tās iespējas nedod, bet pieteicos visur, kur varēju, un tiku aicināta spēlēt. Tas bija padoms, ko man deva skolotājs: saki visam jā un tad daudz strādā. Tāpēc pieteicos visiem projektiem, kas nebija obligāti akordeona nodaļai. Iedroši­nāja arī tas, ka mans akadēmijas profesors man ļoti uzticas.”

Lai arī pāri visam ir mūzika, Alise stāsta, ka akadēmijā liela uzmanība tiek pievērsta vēl kādam būtiskam aspektam, proti, kā saglabāt fizisko un mentālo veselību. Ļoti daudz tiek runāts, kā psiholoģiski sagatavoties brīdim, kad jākāpj uz skatuves.

“Mūzikas vidusskolā par to nerunā, nezinu, vai vispār kādā mūzikas augstskolā par to tik padziļināti runā kā te. Tas ir ļoti noderīgi. Profesora sieva bijusi psihoterapeite, kura strādājusi ar to, kā mūziķiem attīstīt    potenciālu uz skatuves. Pastāv uzskats, ka, ejot uz skatuves, vari izdarīt tikai 70 procentus no tā, ko spēj klasē. Tāpēc daudz strādājam pie tā, lai varētu izdarīt vairāk, lai uztraukums, ejot uz skatuves, to nenojauc. Ļoti svarīgi, kā sagatavoties uzstāšanās brīdim, kā pārdzīvot neveiksmes, ko vispār nozīmē veiksme vai neveiksme uz skatuves. Jūtu, ka uz skatuves jau ir vieglāk, bet vēl tāls ceļš ejams, daudz, daudz jāstrādā. Taču ir re­āli piemēri, kad cilvēks uz skatuves izdara pat vairāk nekā klasē,” stāsta A. Siliņa.

Dienas Londonā paiet tikai mūzikā. Līdztekus lekcijām akadēmijā ir    mēģinājumi citos projektos, vēl jāatrod laiks individu­āliem treniņiem. Īpaši saspringtos brīžos cēlusies agrāk no rīta vai atvēlējusi   laiku vakaros.

“Ļoti, ļoti daudz jāspēlē, jo vienkārši nav tāda opcija – nedarīt,” saka Alise. “Ja esmu uzņēmusies projektus, ir jāizdara. Ir jāspēlē visu dienu. Kad spēlēju operā, mēģinājumi ilga sešas stundas dienā nedēļu no vietas, nākamajā nedēļā – katru dienu pa izrādei. Vēl bija jāatrod laiks pārējam. Bet tā bija nenovērtējama pieredze, jo bija uzaicināta diriģente, kura diriģējusi BBC orķestri. Man tā bija pirmā reize, kad spēlēju kā orķestra dalībniece. Esmu kopā ar orķestri uzstājusies kā solo izpildītāja, bet būt orķestrī – ir pavisam kas cits. Tā bija pamatīga iziešana no komforta zonas, ļoti liels uztraukums.”

Vai ik diena nesot ko jaunu, noderīgu turpmākajam. Piedalīju­sies meistarklasē pie pasaules klases bandoneonista*, kurš slavējis akadēmiju par to, ka profesors, kas vada akordeona klasi, radījis vidi, kurā akordeonisti ļoti daudz sadarbojas ar citiem mūziķiem. Citās pasaules mūzikas augstskolās akordeons ir it kā pats par sevi, kā solo instruments, bet te akordeonisti iesaistīti visā skolas dzīvē, visur. Arī Alise to uzskata par lielu ieguvumu, jo, jau mācoties vidusskolā, sadarbojusies ar citiem mūziķiem.

“Vidusskolas noslēguma eksāmenā man teica, ka varu spēlēt tikai ar akordeonu ansamblī, bet, pārlasot noteikumus, sapratu, ka tādas prasības tomēr nav,” saka Alise. “Šķiet, biju pirmā, kura akordeona eksāmenā spēlēja kopā ar citu instrumentu, ne akordeonu. Zināju, ka akordeons labi skan kopā ar citiem instrumentiem, te, Londonā, to varu izmēģināt dažādās variācijās. Sadarboties ar kvalitatīviem mūziķiem, spēlēju kopā ar ģitāru, stīgu kvartetu, vijoli un čellu, citiem sastāviem. Tas ļoti bagātina. Patiesībā pagājis pavisam neliels laiks, bet tik daudz jau izdevies piedzīvot! Tā ir pieredze visai dzīvei.”

Ar katru uzstāšanos, katru kon­certu veidojas kontakti. Kāds komponists jau izteicis piedāvājumu, lai Alise piedalās viņa darba    pirmatskaņojumā altam, čellam un akordeonam.
Dzīvojot mūzikā, studentu dzīves baudīšanai laiks neatliek. Esot vien rets vakars, kad izdodas pabūt ar draugiem, bet, kā saka Alise, prātā vienmēr ir atgādinājums, ka nākamajā dienā jau agri jābūt ierindā. Taču cenšoties atrast laiku, lai apmeklētu kādu muzeju, pastaigātu pa Londonu.

Gada nogali Alise pavadīs Lat­vijā, bet tas nenozīmē, ka tā būs atpūta. Nemitīgi jāvingrinās, jāgatavo individuālā programma, citi projekti. “Druva” jau rakstīja, ka aizvadītajā nedēļā viņa paspēja piedalīties Ineses Galantes fonda rīkotajā klasiskās un garīgās mūzikas koncertā “Ziemassvētku pre­lūdija” Rīgas Doma baznīcā.

*Bandoneons – pneimatiskais taustiņinstruments ar pogu klaviatūru, mūsdienās to dēvē par tango akordeonu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Topošajiem mūziķiem iespēja apgūt jaunas un papildināt esošās prasmes

05:12
25.04.2024
43

“Šīs meistarklases ir daļa no pasākumu sērijas, ko veicam kā metodiskais centrs. Šajā reizē tā bija jauno dziedātāju vokālās un skatuves prasmju attīstīšana un koncertmeistaru profesionālā pilnveide,” tā par 15.aprīlī aizvadīto notikumu Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā pastāsta iestādes metodiķe Ija Groza. “Šajā reizē mēģinājām jaunu formātu – vienā telpā, vienā vietā norisinājās gan vokālo […]

Kultūras apmaiņa un ielu māksla. Jaunieši mācās sadarbību un toleranci

10:26
23.04.2024
70

12 jaunieši no Nīderlandes un tikpat Cēsu novada pārstāvju pagājušajā nedēļā darbojās Cēsīs. Viņi tikās projektā “Ielu mākslas spēks 2.0”, kura mērķis ir veicināt izpratni par līdzdalību, sadarbību, toleranci. Kopējā darbā tapa arī kas jauns – ar ielu mākslai raksturīgajiem paņēmieniem apgleznota telpa Jauniešu mājā. “Sākotnējais plāns projektā bija piešķirt jaunas krāsas Jauniešu mājas iekšpagalmam, […]

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
91

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
62

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
85

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
89

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
24
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
32
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
24
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
56
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
47
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi