Cēsnieks Vitālijs Bogdanovs ir pagājušā gada Latvijas Republikas čempions zolītē. Puisis ar šo visai interesanto sporta veidu sācis nodarboties jau ļoti sen. Kā viņš pats saka, viņam zolīte ir azarts, hobijs un labs laika pavadīšanas veids kopā ar nopietniem spēlmaņiem.
„Zolīti spēlēt sāku mācīties jau piecu gadu vecumā. Mans tēvs labi spēlēja zolīti un viņš man jau no bērna kājas iemācīja daudzas gudrības. Kopā ar viņu piedalījos dažādos turnīros. Sēdēju līdzās un mācījos. Pats turnīros sāku piedalīties no 15 gadu vecuma. Tēvs man līdz pilngadības sasniegšanai bija gan galvotājs, gan sponsors,” stāsta puisis un atklāj, ka šobrīd teju katra nedēļas nogale tiek veltīta dažādiem zolītes turnīriem Latvijā.
Vaicāts par zolīti, Vitālijs stāsta, ka šajā spēlē nepietiek ar to, ka pazīsti kārtis un zini gājienus.
„Spēlei nemitīgi jāseko līdzi. Jāmāk izskaitļot vairāki gājieni uz priekšu. Tas nav viegli. Pats ar smaidu sejā paskatos to zolīti, ko nereti jaunieši spēlē internetā. Tur līmenis ir ļoti zems,” domās dalās čempions zolītē, piebilstot, ka tur viņam vairs nav interesanti spēlēt.
Vitālijs stāsta, ka zolītē spēlēšana notiek tikai uz naudu. Arī turnīros tas tā notiek, kur minimālā likme ir trīsdesmit santīmi par vienu punktu.
„Tā ir spēle uz naudu. Jā, naudu var vinnēt un to var pazaudēt, bet tas piešķir azartu. Kad kļuvu par Latvijas čempionu, vinnēju kausu, prēmiju 1400 latu un vēl apmēram 300 latus, kurus biju vinnējis, spēlējot pie galdiņiem. Protams, naudu vinnēt ir forši. Bet arī pašam ir nācies to zaudēt un pat aizņemties. Lielākā summa, kuru esmu zaudējis, ir apmēram 200 latu. Bet, saskaitot plusus un mīnusus, esmu lielos plusos,” saka Vitālijs un piebilst, ka zolītē liela loma veiksmei. Taču viņš arī nenoliedz, ka ir spēlētāji, kuri pēdējā gada laikā ir atteikušies no zoles spēlēšanas, jo to vairs neatļauj finansiālais stāvoklis.
„Droši vien, ka ne visi var atļauties vakara laikā paspēlēt, piemēram, 200 latus. Ja minimālā likme ir lats vai vairāk, daudzi vairs nevar atļauties uzspēlēt. Patiesībā jāsaka- puse spēlētāju arī uz turnīriem brauc, jo grib naudu vinnēt, bet otra puse brauc hobija un prieka pēc. Es piederu pie tās otras puses. Ja likme ir augstāka par latu, vairs nespēlēju. Un jāsaka, šo gadu laikā neesmu redzējis, ka paspēlētās naudas dēļ izvērstos lieli strīdi vai kautiņi. Parasti uz šiem čempionātiem un turnīriem brauc solīdi cilvēki. Pat deputāti. Un ne jau viņi 200 latu dēļ ies kasīties ar kādu,” stāsta Vitālijs un jautāts par atmosfēru, kāda valda zolītes spēles laikā, atbild: „Spēles laikā ir aizliegts smēķēt, tādēļ daži spēlētāji neatsakās no kādas alkohola devas. Taču jāsaka – zolīti spēlē tie, kuriem ir iekšas. Tie, kuriem nav bailes zaudēt un kuri var izturēt stresa situācijas. Jo spēles laikā valda liels stress, sasprindzinājums un azarts. Tieši tādēļ arī daudzi šo stresu nodzen ar alkohola devu. Turklāt ir tāds teiciens, ka parasti veicas durakiem un dzērājiem. Un dzīvē nereti tā arī notiek. (smejas)”
Jautāts, kā viņa tuvinieki uztver aizraušanos ar zolīti, Vitālijs saka: „Tagad mamma jau ir samierinājusies, ka tas ir viens no maniem peļņas avotiem. Sportā gūtās traumas dēļ četrus mēnešus ārstējos un zolīte man šajā laikā bija peļņas avots. Un tas arī manā dzīvē nedaudz ir izvērties. Taču man zolīte ir sporta veids. Domāju, ka man vēl ir kur augt un attīstīties. Tas, ka esmu kļuvis par čempionu, nenozīmē, ka esmu labākais spēlētājs Latvijā. Droši vien man paveicās. Es nespēlēju slikti, bet ir spēlētāji, kuri par mani spēlē daudz labāk,” atklāti atzīst puisis un neslēpj, ka arī šogad cer veiksmīgi startēt Latvijas čempionātā zolītē. Un kas zina? Varbūt arī šogad Vitālijam izdosies paturēt tik nozīmīgo titulu.
– Ko dari, kad neko negribas darīt? – Tad es nedaru neko. Sēžu internetā. – Lasi grāmatas? – Skolas laikā lasīju. Tā bija nepieciešamība. Tagad nav brīvā laika, ko veltīt grāmatu lasīšanai. – No kā nekad neatsakies? – Neņemot vērā zolītes spēli, tad noteikti draugu uzaicinājumam kopā jautri pavadīt vakaru. – Ko tev nozīmē draugi? – Ļoti daudz. Bez draugiem nevaru iedomāties savu dzīvi. Daudz laika veltu draugiem. – Šīs vasaras lielākais notikums? – Atsāku spēlēt futbolu labā komandā Priekuļos. Diemžēl traumas dēļ nācās šo nodarbi atstāt nedaudz novārtā. – Ko darītu, ja vinnētu kaudzi naudas? – Esmu reālists. Nevaru iedomāties, kā būtu vinnēt miljonus.
Komentāri