Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Padara skaistus citus

Druva
23:00
22.05.2009
120
200905222217126685

Cēsniece Agnese Kauliņa ir ieguvusi pedagoga diplomu, iemēģinājusi roku skolotājas darbā, vēlāk pievērsusies mūzikas grupas “Ēnas” menedžēšanai. Tagad Agnese gadu mācās imidža dizainu un strādā “Radio Valmiera” par reklāmas menedžeri.

Par sevi 27 gadus vecā jauniete saka: “Man patīk radošās jomas – mūzika, māksla un kultūra. Esmu cilvēks, kuram patīk izzināt daudz un dažādas lietas.”

Vaicāta, par imidžmeikeres profesijas izvēli, Agnese saka: “Tas man likās kaut kas jauns un interesants. Šobrīd droši varu teikt, ka man imidža dizains kļuvis tuvs. Jāsaka gan, ka parasti cilvēki ar vārdu stils saprot ļoti šauru nozari. Imidža dizainers patiesībā ietver daudz ko – psiholoģiju, skaistuma tehnoloģiju, tērpu dizainēšanu, meikapu, frizūras un daudz ko citu. Imidža dizainers ir kaut kas starp PR speciālistu un psihologu . Tas ir cilvēks, kurš veido jaunu tēlu.”

Viņa dalās pārdomās, ka nereti sievietes aiziet pie friziera un saka, ka grib pārmaiņas, bet neiedomājas, ka arī pārmaiņas ietver daudz ko vairāk nekā tikai jaunu matu griezumu.

“Jauns stils nav tikai jauns matu griezums. Ir jāveido jauns stāsts. Jā, pārmaiņas var būt nelielas, bet ar to daudz nekas nemainīsies. Vissvarīgākais ir cilvēka iekšienē, domāšanā. Tāpēc arī mēs daudz mācījāmies psiholoģiju. Ja nestrādāšu ar sevi un nemainīšu savu iekšējo pasauli, jaunais matu griezums manu dzīvi nemainīs. Mēs varam sevi uzprišināt, bet tam jāiet paralēli ar cilvēka iekšējo pasauli,” pārdomās dalās jauniete un turpina: “ Kad pati pirmo reizi tiekos ar klientu, mēs uzreiz nerunājam par jauna apģērba iegādi vai frizūras maiņu. Es iepazīstu šo cilvēku. Un tad jau nereti var sanākt tā, ka jūti – šim cilvēkam nemaz neko sevī nevajag mainīt. Tas ir varbūt tikai kaut kāds klikšķis galvā. Atminos skolā lekciju par plastisko ķirurģiju. Ķirurgs stāstīja, atnāk pie viņa paciente – sieviete, un viņš pie sevis domā, diezin, ko viņa vēlēsies sevī mainīt, jo izskatās patiešām labi. Sieviete sakot, ka viņai viss nav kārtībā ar degunu. Bet viņš, no malas skatoties, to pat nebija pamanījis. Bieži vien dzīvē ir tā, ka tas, ko vēlamies izmainīt, nemaz nav jāizmaina. Tas ir viens klikšķītis galvā. Man šķiet, ka mums no dabas ir dots katram savs skaistums, bet imidža dizainers ir tas, kurš spēj atrast, izcelt un paspilgtināt īstās lietas. Nav jau neglītu cilvēku, drēbju vai kā cita. Viss atkarīgs no tā – ko un kā mēs saliekam kopā. Kādu apģērbu uzvelkam, kādu meikapu uzliekam.”

Agnese gan norāda, ka nav nemaz tik viegli saprast otra cilvēka domāšanu un vēlmes. Viņa neslēpj, ka var būt situācijas, kad “uzprišinātais” cilvēks nemaz nejutīsies savā ādā.

“Tieši tādēļ ir svarīgi sākumā iepazīt šo cilvēku, viņa vēlmes, stilu. Tas ir liels psiholoģisks darbs,” teic imidža dizainere, sakot, ka iegūtās zināšanas palīdz arī viņai pašai ikdienā izskatīties skaistai.

“Taču man visvairāk patīk padarīt skaistus citus. Man patīk komunicēt ar cilvēkiem. Problēmas man nesagādā arī komplimentu izteikšana citām sievietēm. To daru no sirds. Taču nereti saka, ka sievietēm piemīt tāda nelielā skaudībiņa. Domāju, ka man tādas nav,” smaidot saka Agnese un, par sevi runājot, saka: “Jā, man labi jāizskatās, bet es kā imidža dizainere nevaru būt arī brendu izkārtne. Ir jābūt samērīgumam visā, ko darām un valkājam.”

Runājot par nākotni, Agnese saka – labprāt pamācītos ārzemēs.

“Zinu, ka ar šo man nepietiek. Bet patiesībā esmu cilvēks, kurš nevar nostāvēt uz vietas. Ja ir dzīvē noiets kāds ceļa posms, meklēju ko jaunu. Tāda vienkārši esmu. Arī nākotnei man ir savi plāni, bet tos vēl skaļi nevēlos izpaust. Domāju, ka ir svarīgi dzīves laikā saprast savas stiprās puses. Es to esmu izdarījusi. Turklāt dzīvē ir jāmāk sevi arī slavēt, jo cilvēki to nemāk. Bet, ja pats sev reizi pa reizei uzsit draudzīgi uz pleca un pasaki, ka viss ir baigi labi, tad var iet tālāk,” saka Agnese.

– Par ko bērnībā sapņoji kļūt? – Par TV diktori. Bet spēlējoties ar draudzenēm, iejutos arī sekretāres, skolotājas lomā. – Tavs dzīves moto? – Dzīvē ir jāriskē. Un galvenais – nestāvēt uz vietas. – Kas tevi visbiežāk garlaiko? – Sarunas par neko. Garlaiko cilvēkos arī aprobežotība un šaurība interesēs. – Kas ir mīļākā vieta Cēsīs? – Tas nebūs Cēsīs. Tas ir mana tēva mežs Raunas pagastā. Tā ir man mīļa vieta. – Par ko uzrakstītu grāmatu? – Par sev tuviem un mīļiem cilvēkiem. Bet tā grāmata nebūtu tiražēšanai, bet sev.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Uz “Mākslas šķūni” pēc dāvanām

06:28
17.12.2025
14

Šķūnis Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas    pagalmā nedēļas nogalē bija izgaismots, skanēja mūzika un piesaistīja ikviena garāmgājēja uzmanību. “Mums ir šķūnis, kuru var pārvērst par “Mākslas šķūni”,” saka pedagoģe, Ziemassvētku tirdziņa projekta vadītāja Ilma Strazdiņa. Te skolas audzēkņi agrāko gadu tieši tirdziņam    radītie darbi salikti kā izstādē, izgaismoti. Gleznas, zīmējumi, grafikas, keramika, […]

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
93

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
128

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
55

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
194

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
141

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
9
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
43
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi