23 gadus vecā Lāsma Vasmane stāsta, ka akustisko ģitāru spēlē kopš 12 gadu vecuma, kad viņai to uzdāvinājusi vecmāmiņa.
“Pirmā ģitārspēles skolotāja man bija Ieva Rudzīte, tagad pazīstama basģitāriste Latvijā, spēlē grupā “Red Bee”,” saka Lāsma un atklāj, ka ģitāra noteikti ir viņas sirdslieta un aizraušanās reizē.
“Ģitāru rokās ņemu gan brīžos, kad ir grūti un asaras birst, gan tad, kad jautrā bariņā tiekamies ar draugiem. Piedalos arī dažādos pasākumos, spēlēju ģitāru un radu svētkus citiem. Visnotaļ ar ģitārspēli varu nopelnīt naudiņu, taču negribētu, ka tas ir vienīgais un galvenais iemesls, kādēļ rokās ņemu šo mūzikas instrumentu,” teic Lāsma un neslēpj, ka ģitāru iemīļojuši arī viņas draugi. Kopējos tusiņos Lāsmu bez šī mūzikas instrumenta viņi nemaz nevar iedomāties.
“Man ir pašsacerētas dziesmas, kuras zina arī draugi. Tās arī parasti kopā dziedam. Bet bija laiks, kad spēlēju Imanta Kalniņa dziesmas, vēlāk nāca ārzemju bums. Draugiem patīk, ka spēlēju ģitāru, kādreiz pat pārmet, ja kādu apsvērumu dēļ mūzikas instrumentu esmu atstājusi mājās,” smejot stāsta Lāsma un vaicāta, vai nav domājusi par iesaistīšanos mūzikas grupā, atbild: “Pat grūti teikt, vai gribētu. Kādreiz dziedāts duetā, gadījies, ka otrs kaut ko sajauc, bijušas dusmas un pārdomas, ka labāk vēlētos darboties viena. Jo tad var vainot tikai sevi. Iespējams, es gribētu vienatnē stāties lielākas publikas priekšā.”
Lāsma nenoliedz, ka jauniešu vidū prasme spēlēt ģitāru ir teju vai stila lieta, taču pati atceras ko citu: “Kad man uzdāvināja ģitāru un ar to plecā nācās iet pa pilsētu, pārņēma gluži vai kauna sajūta. Bija asociācija, ka muzikanti ir bohēmisti, kuriem nav naudas un vēl sazin kas… Bet vēlāk tas likās forši, ka man plecā ir ģitāra un es to māku spēlēt. Tagad noteikti varu teikt – nenožēloju to, ka iemācījos spēlēt šo mūzikas instrumentu. Un vēlētos iemācīties spēlēt arī daudzus citus.”
Komentāri