Pirms diviem gadiem ļoti aktīvi Latvijā sāka attīstīt karjeras izglītību, nozīmīgi mainot līdz šim sabiedrībai vairāk zināmo skolēnu profesionālo orientāciju. Tagad ir apmācīts liels pedagogu skaits, kuru rīcībā ir metodes, informācija un materiāli, lai izglītotu bērnus dažādos vecumos, ne tikai no 7. – 12. klasei.
„Visu skolas laiku, jau no 1. klases ar bērniem jārunā par karjeras izglītību, jārada izpratne, ka darba karjeru viņiem nāksies veidot mūža garumā, ka, visticamāk, ik pēc septiņiem gadiem viņiem darba gaitās nāksies mācīties, varbūt pat pārkvalificēties, jo dzīve nestāv uz vietas –
mainās apstākļi, sabiedrība un indivīdi piedzīvo krīzes,” raksturo Ligita Embrekte, bijusī Cēsu rajona izglītības metodiķe, kura pat pirms diviem gadiem nevarēja prognozēt, ka pieprasījums pēc izglītības metodiķa pakalpojumiem tik krasi mainīsies. Viņa piebilst, ka aizvadītais laiks ir bijis radošs. Ne velti karjeras izglītībā radīta tik pamatīga materiālā bāze, kuru skolas saņēmušas bez maksas. „Audzinātājiem, priekšmetu skolotājiem ir labi piemēri, kā dažāda vecuma skolēniem karjeras izglītību uztvert ieinteresēti. Arī 5. klases bērnu var kaut kas noteikts aizraut, un pieaugušā uzdevums ir dot iespēju intereses un spējas attīstīt, jo nākotnē tas var izrādīties jaunā cilvēka potenciāls,” uzsver L.Embrekte.
Sistēma gan ir radīta, bet tā vairs netiek finansēta. Labi izglītoti karjeras izglītības skolotāji, metodiķi, kādu Cēsu rajonā netrūkst, savas zināšanas pašlaik vairāk var izmantot sabiedriskā kārtā – audzināšanā un projektu darbā. To viņiem ļauj labā pieredze.
„Karjeras izglītības problēma ir tā, ka valsts gaida ļoti ātrus rezultātus, bet projekti, kas saistīti ar cilvēkresursu attīstību, ir ilgtermiņa, tiem nav ātri aprēķināmais ieguvums,” skaidro L.Embrekte. „Jaunas grāmatas gan ir, bet nevar cerēt, ka, tās apgūstot, jau pēc pāris mēnešiem ieraudzīsim kvantitatīvus rezultātus. Karjeras izglītība skolēniem visvairāk dod motivāciju mācīties, krāt zināšanas, jo dzīvē tās noderēs. Pagājušajā mācību gadā, kad viss valstī vēl gāja uz urrā un liela daļa skolēnu pauda, ka gribēs strādāt tikai tur, kur vairāk maksā, pedagogos bija liels satraukums – kritās sekmes, bērniem trūka motivācijas mācīties. Tobrīd vēl darbojās karjeras izvēles centrs, audzinātāji, kuri bērnus turp veda iepazīstināt ar dzīves perspektīvām,
pamanīja, ka skolēni pēc tam izmainījās, sāka mācīties. Ja skolotāji vairāk sadarbosies karjeras izglītības īstenošanā, pēc laika vajadzētu just rezultātu.”
Komentāri