Otrdienas protesta akcija un tai sekojošais vandalisms Rīgā, Doma laukumā, lika aizdomāties par to, kādā veidā jaunieši cenšas paust savu viedokli. Alkohola reibumā, kaujoties un metot uz cilvēkiem bruģakmeņus un plīstošas pudeles. Vai tas ir normāli – tāds ir jautājums. Laine (27 gadi):
– Atbalstu pasākumu Doma laukumā. Tas bija kaut kas vairāk nekā visi iepriekšējie mītiņi. Bet nevienam nebija jācieš. Tas, ka jaunieši dzērumā izrāda agresiju, ir pavisam normāla parādība arī ikdienā. Tad taču ir vislielākā dūša pateikt un izdarīt to, kas zemapziņā krājies. Taču, padomājot racionāli, kas no tā mainīsies? Par mūsu nodokļu maksātāju naudiņu novērsīs radušās sekas! Jurģis (24 gadi):
– Nedomāju, ka ir pareizi ar akmeņiem izcīnīt sev taisnību. Bet varbūt jautājums ir par to, ka esam tik tālu novesti. Ierasti pensionāri sūdzas par sliktajiem dzīves apstākļiem, bet – vai jauniešiem, studentiem iet labāk? Vai zināt, no kā Rīgā pārtiek studenti? No auzu pārslām, ūdens un rupjmaizes. Šobrīd arī es, studējošs jaunietis, esmu pazaudējis darbu un pat īsti vēl nesaprotu, kā sevi Rīgā uzturēšu. Maniem vecākiem lieku līdzekļu nav. Tiesa, man pietrūktu drosmes ņemt rokās akmeni un mest cilvēkiem, bet nenosodu tos, kuri tā darīja. Uzskatu, ka ne jau aiz labas dzīves tas notika. Emocijas ir sakāpinātas visiem. Protams, arī alkohols ietekmēja. Diezin vai skaidrā prātā kas tāds notiktu. Gunta (30 gadu):
– Tas, kas notika Doma laukumā, bija normāli. Tas bija jau paredzams. Turklāt, ja miermīlīgie igauņi to gatavu dabūja, tad par ko lai mēs nevarētu, ja reiz esam novesti tik tālu. Es, protams, nesaku, ka tas bija īstais veids, kā jauniešiem izpaust viedokli, bet laikam jau tā esam audzināti – cīnīties, izrādot agresiju. Turklāt nevaru teikt par sevi, ka nebūtu metusi arī vienu akmeni pret Saeimas logiem. Veikalu es noteikti nelaupītu, bet akmeni varbūt iemestu ar.
Komentāri