Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Dzīve kā pēc grāmatas

Druva
23:00
27.06.2008
1
200806272330403416 1

Drabešniece Kristīne Kuprūne šovasar ieguva maģistra grādu personālvadībā. Viņa strādā Finanšu ministrijā un brīvajā laikā aizraujas ar fotografēšanu. Kristīnei karjera dzīvē ir svarīga, bet nav noteicošā.

“Varētu teikt, ka šobrīd viens posms manā dzīvē ir noslēdzies. Esmu ieguvusi maģistra grādu un domāju, ka tuvākajā laikā nekur nemācīšos,” saka Kristīne un stāsta, ka ar studijām gājis visādi.

“Pēc vidusskolas beigšanas vienu gadu studēju pat pedagoģiju un strādāju skolā. Un jāsaka – man patika. Ja nebūtu bijuši dzīvē lieli pavērsieni, pieļauju, ka skolā būtu palikusi arī strādāt. Taču sanāca tā, ka pieteicos studijām Konkordijas augstskolā un devos studēt uz Tallinu. Bankā studijām paņēmu visus iespējamos kredītus un devos mācīties. Diemžēl studijas pēc pirmā gada turpināt nevarēju, jo bija par maz naudas. Meklēju kaut ko līdzvērtīgu Rīgā. Atgriezos Rīgā un bakalaura grādu ieguvu uzņēmējdarbības organizācijā un vadībā,” savas studiju gaitas atminas drabešniece un atklāj, ka šobrīd strādā Finanšu ministrijā.

“Sāku strādāt budžeta departamentā par vecāko referenti, bet šobrīd jau esmu nodaļas vadītāja vietniece. Mani darba pienākumi saistīti ar valsts budžeta plānošanu. Manas nodaļas pārziņā ir Iekšlietu ministrijas budžets- policijas, robežsardzes, ugunsdzēsēju. Esmu atbildīga par viņu budžetu. Rakstu atzinumus, vērtēju, cik pamatoti finansējumu dažādām lietām pieprasa,” stāsta Kristīne, sakot, ka viņas darbs ir ļoti atbildīgs.

“Mūsu darbu ļoti ietekmē politiskie procesi valstī. Jā, mans darbs ir birokrātisks. Kādreiz šķiet, ka iegrimsti rutīnā. Taču acīmredzot šādu darbu varu darīt, lai gan nesaku, ka esmu sajūsmā. Katru gadu mūs kā darbiniekus arī vērtē, un jau otro gadu esmu saņēmusi augstāko novērtējumu,” stāsta Kristīne, lai gan nenoliedz, ka, pavisam iespējams, gribētu darīt kaut ko citu.

“Man ļoti patika strādāt skolā, bet nezinu, vai būtu laimīga skolā šodien. Skolēnu attieksme pret skolotājiem un mācībām ir mainījusies… Iespējams, gribētu strādāt jomā, kas saistīta ar manu maģistra grādu – personālvadībā. Taču domāju, ka ir grūti nomainīt nozari, tad jāsāk no zemākā pakāpiena. Kaut vai pāriet uz zemāku atalgojumu būtu grūti,” prāto jauniete un atklāj, ka ir liela Cēsu patriote.

“Līdz šim dzīvoju Drabešos un katru dienu braucu strādāt uz Rīgu. Šobrīd pa nedēļas vidu palieku Rīgā, bet no Drabešiem neatteikšos nekad. Te ir mani draugi, ģimene. Cēsīs man ir frizieris, manikīrs, ārsts, autoserviss… Man te ir viss. Nekad arī neesmu alkusi pēc dzīvokļa Rīgas centrā. Man vajag zaļo zāli un svaigo gaisu. Jā, darbs galvaspilsētā ir ok, bet savu dzīvi pavisam tur veidot negribētu,” piebilst Kristīne un atklāj, ka tuvāko laiku viņa veltīs darbam un kredītu atmaksāšanai.

“Apmēram 250 lati mēnesī man ir dažādi kredītmaksājumi. Bet, katru kredītu ņemot, vienmēr esmu strikti rēķinājusi, cik varu ņemt, lai atdotu. Taču jāsaka – dzīvoju tikai uz kredīta. Bet neko nenožēloju. Tikai tādā veidā esmu iekārtojusi savu dzīvi, ieguvusi izglītību un tikusi uz priekšu. Man nevarēja palīdzēt izmācīties ne bagāti onkuļi Amerikā, ne kāds cits. Studējot ņēmu gan studiju, gan studējošo kredītu. Un droši vien varu teikt, ja nebūtu bankas piedāvāto iespēju, nebūtu arī dzīvē izmācījusies,” spriež Kristīne un atklāj, ka šobrīd viņa sāk domāt par ģimenes veidošanu.

“Man dzīvē viss ir kā pēc grāmatas. Ieguvu izglītību, sameklēju labu darbu, iekārtoju dzīvokli un tagad varētu sākt domāt par citām lietām. Gribas sakārtot privāto dzīvi. Saprotu, ka gribu ģimeni. Tā noteikti ir vērtība,” saka Kristīne.

– Pēdējā teātra izrāde, kuru apmeklēji? – “Kerija”. Mīlas stāsts ar nelaimīgām beigām. Izvēloties starp mīlestību un karjeru, sieviete izvēlējās karjeru. Skaists sižets. R. Paula mūzika. – Trīs lietas, kuras ņemtu līdzi ceļojumā? – Kādu latviešu grāmatu, fotoaparātu un savu draugu. – Mājdzīvnieks, kuru gribētu iegādāties? – Vienmēr man patikuši kaķi. Tas ir laika jautājums, bet kaķis man droši vien būs. – Ko visaugstāk vērtē cilvēkos? – Uzticamību. Svarīgi, ka cilvēkam varu uzticēties. Tas attiecas gan uz privāto dzīvi, gan draugu un kolēģu attiecībām. Ja kaut kas ir norunāts, tad ar to rēķinos. – Bez kuras no mūsdienu modernajām tehnoloģijām nevari iedomāties dzīvi? – Nebūšu oriģināla, bet teikšu, ka bez mobilā telefona. Tiešām nevaru iedomāties, kā būtu iespējams sazināties, sarunāt randiņus, nokārtot lietas, ja nebūtu mobilo telefonu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Runā par līdzdalību un saliedējas

07:05
16.07.2024
34

Cēsu novada jauniešu saliedēšanās pasākums “Lauzt Robežas” nemainīgi jau trešo gadu divu dienu garumā aicināja visa novada jauniešus. Pirms septiņiem gadiem to aizsāka toreizējā Pārgaujas novada jaunieši, arī šoreiz, jau septīto reizi, pasākums notika Straupes pagasta atpūtas bāzē “Mārkulīči”, šogad īpaši pievēršot uzmanību tēmai – līdzdalība. Projekta koordinatore Iluta Balode teic, ka pasākums “Mārkulīčos” ir  […]

…no Amatas uz Tūju un tālāk – prom vasarā!

05:17
03.07.2024
51

Skanīgs, sportisks un zaļš šogad izvērtās mācību gada noslēgums Amatas pamatskolā. “Baudījām programmas “Latvijas skolas soma” kultūr­izglītojošās pr­og­ram­mas “Leģendas mūzikā” un “Instrumentu karnevāls”. Skolas direktoram Valdim Nītiņam izdevās ambiciozais, skolēnus tik ļoti intriģējošais divu dienu Vidzemes jūrmalas piedzīvojums: pārgājiens ar nakšņošanu teltīs, pašu gatavotām vakariņām un brokastīm,” tā par atraktīvo skolas mācību gada noslēgumu pastāsta […]

Sapnis par savu mini zoo

10:10
25.06.2024
313
1

Sandijs Polis teic – nav labākas, skaistākas un mierpilnākas vietas uz pasaules par Ieriķiem. Jaunietis ir īsts ieriķietis, te arī šogad absolvē Amatas pamatskolu. “Visa mana dzīve ritējusi pa un ap Ieriķiem. Te noteikti ir vieta, kur rast īstu mieru un ļaut vaļu emocijām. Ieriķos var iziet ārā kopā ar draugiem, bieži apmeklējam sporta laukumu […]

Jauniešiem svarīga iekļaujoša sabiedrība

06:16
19.06.2024
86

Kā jauniešus ar ierobežotām iespējām iekļaut jaunatnes darbā un sabiedrībā kopumā un kādas metodes, strādājot ar šo iedzīvotāju grupu, būtu labākās, tāda bija galvenā tēma Vidzemes nevalstisko organizāciju forumā. Pasākums Liepas jauniešu centrā “Apelsīns” pulcēja 40 pārstāvjus no Cēsu, Valmieras, Lim­bažu, Smiltenes novada un Rīgas organizācijām. Tēma ir plaša, jaunieši ar ierobežotām iespējām nav tikai […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
57

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

Novada skolēni sadejo Cēsīs. Lietus svētkiem netraucē

14:34
05.06.2024
129

Ap tūkstotim mazu un lielu dejotāju no visa plašā novada 1. jūnijā Cēsu Pils parka estrādē izdejoja Cēsu novada Skolu jaunatnes deju svētkus “Viņi to pa īstam prot”. Svētki notika pēc astoņu gadu pārtraukuma, pulcējot dalībniekus no pašvaldības iestāžu kolektīviem – skolām, kultūras namiem un centriem – Cēsīm, Priekuļiem, Liepas, Straupes, Zaubes, Nī­taures, Drabešiem, Jaunpiebalgas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi