Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Cēsnieces vēstule no Itālijas

Druva
23:00
21.05.2009
2

Mācību gadam tuvojoties noslēgumam, aktualizējušās vidusskolēnu diskusijas par

izglītības iespējām. Jāatzīst, ka, vērojot šo procesu no malas, jūtos atvieglota, ka par spīti šaubām pirms trim gadiem, kad izdarīju savu izvēli, neesmu kļūdījusies, izraugoties LU sociālo zinātņu fakultātes politikas zinātnes bakalaura programmu. Tā kā atmiņā vēl labi

vispārējā neziņa un apjukums, ceru, ka manas pārdomas kādam līdzēs lēmuma pieņemšanā.

Lielākā daļa vidusskolēnu līdz pat dokumentu iesniegšanas brīdim nezina, ko studēt. Daļa , kas nav apjautusi pat virzienu, paļaujas

uz vecāku un draugu ieteikumiem. Laimīgi ir tie, kas jau apzinājuši

savas stiprās un vājās puses un atraduši kādu atlases kritēriju. Lai gan vārds “politika” līdztekus vārdam “krīze” šobrīd tiek lietots teju vai kā lamu vārds, tiem, kam sociālās zinātnes interesē un padodas labāk nekā eksaktās, ieteiktu apsvērt iespēju par politikas zinātnes studijām.

Skaidrības labad gribu teikt, ka studēt politiku nenozīmē tikai sekot līdzi ziņām un notikumiem, kas norisinās Saeimā, Eiropas Parlamentā vai Baltajā namā. Politikas zinātne mēģina rast skaidrojumus tam, kā sabiedrība funkcionē un kā pārvaldīta. Zināšanas ir derīgas ne tikai

valsts pārvaldes darbā, bet arī privātā vai brīvprātīgā sektorā. Jebkurā organizācijā ir vērojams līdzīgs lēmuma pieņemšanas process, cīņa par resursiem, nepieciešamība orientēties kopējā sistēmā. To apstiprina arī fakts, ka

absolventi veido karjeru, aptverot ļoti plašu profesiju klāstu.

Studiju procesā galvenokārt tiek attīstīta loģiskā domāšana un spēja analizēt. Daudz jālasa autoru darbi svešvalodās. Lekcijas ir atraktīvas, jo pat gados jaunākie profesori ir ar pieredzi

ārvalstīs. Interesanti ir semināri, kad nereti rodas diskusijas. Fakultātē ir vairāki pētniecības centri, arī studentiem

piedāvā

piedalīties

pētījumos. Populāri ir studēt ārzemēs. Daudzi

piedalās ERASMUS programmā, lai pusgadu vai gadu studētu

ārvalstīs, saņemot stipendiju. Es izmantoju šo iespēju un studēju Dženovas Universitātē Itālijā. Par šo pieredzi esmu ļoti pateicīga vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, jau pirmajā pusgadā izdevās apgūt itāļu valodu.

Otrkārt, salīdzinot augstākās izglītības kvalitāti Latvijā un Itālijā, ir skaidrs, ka nekādā ziņā neesam atpalikuši, daudzos aspektos pat izglītības saturs ir krietni vien loģiskāks un tālredzīgāks. Treškārt, guvu pieredzi arī ekonomiskās krīzes ietvaros un nākamo Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā. Ceturtkārt, tā ir īsta studentu dzīve, draugi un kontakti visā pasaulē, kā arī labi pavadīts laiks.

Pats būtiskākais ir katra paša vēlēšanās studēt, jo pat vislabākajās augstskolās ar neveiksmēm saskarsies tie, kas patiesībā nevēlas studēt. Spējīgākie

izglītosies pat ļoti sarežģītos apstākļos. Katram ir tiesības saņemt kvalitatīvu izglītību, un no savas pieredzes varu teikt, ka

politikas zinātnes nodaļa tādu piedāvā. Tālab nevajag baidīties, ka šī brīža politiskajā situācijā studijas varētu tikt uzskatītas par neperspektīvām. Pats galvenais – politikas zinātne māca domāt un orientēties pasaulē, un šī spēja būs nepieciešama vienmēr.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Runā par līdzdalību un saliedējas

07:05
16.07.2024
34

Cēsu novada jauniešu saliedēšanās pasākums “Lauzt Robežas” nemainīgi jau trešo gadu divu dienu garumā aicināja visa novada jauniešus. Pirms septiņiem gadiem to aizsāka toreizējā Pārgaujas novada jaunieši, arī šoreiz, jau septīto reizi, pasākums notika Straupes pagasta atpūtas bāzē “Mārkulīči”, šogad īpaši pievēršot uzmanību tēmai – līdzdalība. Projekta koordinatore Iluta Balode teic, ka pasākums “Mārkulīčos” ir  […]

…no Amatas uz Tūju un tālāk – prom vasarā!

05:17
03.07.2024
50

Skanīgs, sportisks un zaļš šogad izvērtās mācību gada noslēgums Amatas pamatskolā. “Baudījām programmas “Latvijas skolas soma” kultūr­izglītojošās pr­og­ram­mas “Leģendas mūzikā” un “Instrumentu karnevāls”. Skolas direktoram Valdim Nītiņam izdevās ambiciozais, skolēnus tik ļoti intriģējošais divu dienu Vidzemes jūrmalas piedzīvojums: pārgājiens ar nakšņošanu teltīs, pašu gatavotām vakariņām un brokastīm,” tā par atraktīvo skolas mācību gada noslēgumu pastāsta […]

Sapnis par savu mini zoo

10:10
25.06.2024
312
1

Sandijs Polis teic – nav labākas, skaistākas un mierpilnākas vietas uz pasaules par Ieriķiem. Jaunietis ir īsts ieriķietis, te arī šogad absolvē Amatas pamatskolu. “Visa mana dzīve ritējusi pa un ap Ieriķiem. Te noteikti ir vieta, kur rast īstu mieru un ļaut vaļu emocijām. Ieriķos var iziet ārā kopā ar draugiem, bieži apmeklējam sporta laukumu […]

Jauniešiem svarīga iekļaujoša sabiedrība

06:16
19.06.2024
86

Kā jauniešus ar ierobežotām iespējām iekļaut jaunatnes darbā un sabiedrībā kopumā un kādas metodes, strādājot ar šo iedzīvotāju grupu, būtu labākās, tāda bija galvenā tēma Vidzemes nevalstisko organizāciju forumā. Pasākums Liepas jauniešu centrā “Apelsīns” pulcēja 40 pārstāvjus no Cēsu, Valmieras, Lim­bažu, Smiltenes novada un Rīgas organizācijām. Tēma ir plaša, jaunieši ar ierobežotām iespējām nav tikai […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
57

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

Novada skolēni sadejo Cēsīs. Lietus svētkiem netraucē

14:34
05.06.2024
128

Ap tūkstotim mazu un lielu dejotāju no visa plašā novada 1. jūnijā Cēsu Pils parka estrādē izdejoja Cēsu novada Skolu jaunatnes deju svētkus “Viņi to pa īstam prot”. Svētki notika pēc astoņu gadu pārtraukuma, pulcējot dalībniekus no pašvaldības iestāžu kolektīviem – skolām, kultūras namiem un centriem – Cēsīm, Priekuļiem, Liepas, Straupes, Zaubes, Nī­taures, Drabešiem, Jaunpiebalgas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
7
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
26
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi