Dīdžejs ar skatuves vārdu [Ex] da Bass ir zināms daudziem klubu apmeklētājiem un elektroniskās deju mūzikas cienītājiem. [Ex] da Bass ir 27 gadus vecs cēsnieks Mareks Dainis, kuram jau vairākus gadus ikdiena aizrit Rīgā. ”Latvijas DJ Top 2010” [Ex] da Bass tika atzīts par gada populārāko dīdžeju. Taču Mareks ir ne tikai dīdžejs un mūzikas producents, bet arī pasākumu organizators, apvienības ”Illegal DJ Tam Riga” līderis un ”European Hit Radio” šova ”Party Service” veidotājs, turklāt arī kaislīgs autosportists un folkreisa popularizētājs. -Esi kļuvis par Latvijā populārāko dīdžeju, taču tavas skatuves gaitas iesākās Cēsīs. -Jā, dīdžeja gaitas sāku Cēsīs pirms 14 gadiem. Iesākumā bija skolu diskotēkas, bet vēlāk, kad iepazinos ar savu skolotāju Trako Mārtiņu, sāku strādāt radiostacijā un klubā “Saules iela”. – Daudzi skolas gados sapņo būt par dīdžejiem, daudzi to izmēģina, bet tikai daļai tas izdodas. Kur slēpjas panākumu atslēga? Visa pamatā ir tikai un vienīgi nopietns, sistemātisks un smags darbs vairāku gadu garumā! Pasākumu organizēšana, darbs studijā, sava radio šova veidošana, dalība dažādos lielos pasākumos. Ja šo un vairāku citu priekšnosacījumu nav – nevari kļūt pazīstams. Ir jādara, jādara un vēlreiz jādara!
Sākumā dīdžeja darbs visiem bijis hobijs. Ar laiku, ja tam pievēršas nopietni, tas kļūst par labu hobiju un tad par profesionālu darbu. Ja ir talants, ja kaut ko dari no sirds un, krājot pieredzi, kļūsti par profesionālu sava amata meistaru, cilvēki to novērtē un gribot negribot kļūsti pazīstams. Apzināti vai neapzināti visi vēlamies būt labākie savā lauciņā. Ir jāuzstāda maksimāli augsti mērķi un jātiecas tos realizēt. Laiks rādīs, kā būs…jāturpina tikpat cītīgi strādāt, kā līdz šim. Pie pašlaik sasniegtā neapstāšos arī es. -Esi ne tikai dīdžejs, bet arī mūzikas producents. Kādi ir tavi sasniegumi šajā jomā? -Līdz šim varu lepoties ar singlu “Riga Nights”, “No More Lonely Nights”, “Foam Kingdom”, “High On / Augšā, Lejā” panākumiem ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā. Daļai no tiem ir arī video klipi. Virzība ir pareizā, un tādā garā arī jāturpina! -Kā ieguvi popularitāti ārpus Latvijas? -Mana pirmā sadarbība ārpus Latvijas bija ar vecāko ballīšu organizatoru komandu Igaunijā – “Club Unlimited”. Savulaik tieši viņi man palīdzēja, kā dīdžejam kļūt pazīstamam Igaunijā. Ja runājam par Eiropu – tas bijis iespējams, pateicoties studijas ierakstiem, piemēram, “Riga Nights”. -Cik liela konkurence ir starp dīdžejiem Latvijā, Baltijā? – Liela. Trijās samērā mazās valstīs, manuprāt, dīdžeju skaits ir pārāk liels. Nesen par šo ar kolēģiem pasmējāmies… izskatās, ka Latvijā uz katriem desmit iedzīvotajiem ir pa dīdžejam. – Kas tev pašam ir sirdij tuvākais – būt dīdžejam pasākumos, strādāt „European Hit Radio”, būt mūzikas producentam …? -Visas šī lietas kopumā dara mani laimīgu un viena otru papildina! Nespēju iedomāties, kā būtu, ja no kādas šīm lietām būtu jāatsakās.
-Kādu mūziku visvairāk atskaņo un kāda tev pašam ir tuvākā mūzika? -Klubos un pasākumos ārpus tiem spēlēju tikai un vienīgi elektronisko deju mūziku. Pamatā tas ir enerģisks techno un techtrance. Man patīk eksperimentēt, improvizēt un nebaidos izmantot arī citu deju mūzikas žanru elementus savos setos. Katrā ziņā mēģinu atšķirties no citiem dīdžejiem. Lai dzīvo vecās labās vinila plates! – Cik bieži un vai vispār uzstājies Cēsu pusē? -Pēdējā reize bija 2009. gada 31.oktobrī, kad kopā ar kolēģiem Cēsu Kultūras centrā organizējām putu ballīti telpās – “Foam Kingdom vs Halloween”. Pasākums bija super, bet diemžēl tas bija pēdējais no mūsu puses Cēsīs… Paaudzes mainās, mainās vērtības… Manuprāt, šobrīd Cēsīs klubu kultūras kā tādas nemaz nav. Vairs nav. Dejošana pie paskaļākas mūzikas bārā, kurā nav jāmaksā ieejas maksa un kurā dīdžejs dziesmas atskaņo pēc stop / play principa savā datorā – tā nav klubu kultūra. Piedodiet.. -Kas ir tas īpašais, kas tev patīk dīdžeja darbā? -Emociju mijiedarbība starp publiku un dīdžeju, tā maģiskā gaisotne, kas valda masu pasākumos vai klubā, tie ir cilvēku smaidi… Tā varētu turpināt bezgalīgi! -Bez mūzikas tev ir vēl kāda aizraušanās – folkreiss. Esi viens no aktīvākajiem šī autosporta popularizētājiem. -Nodarbošanās ar autosportu ir bijis viens no maniem sapņiem jau kopš bērnības, kad vēl gonkās brauca mans tēvs Ēriks Dainis, kurš arī savulaik bija dīdžejs. Viņš 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā ar labiem panākumiem startēja autokrosa, rallijkrosa un citās ar autosportu saistītās disciplīnās. Cik sevi atceros, vienmēr esmu fanojis par autosportu un iespēju robežās regulāri apmeklēju autokrosa un rallijkrosa sacensības. Šie abi sporta veidi man ir vistuvākie! Beidzot man šo sapni – braukt pašam – ir izdevies arī realizēt. Kopā ar brāli Rihardu un draugu Jāni Nikelu mums ir arī sava komanda – “FlyZone/ Folkreisa Fabrika”. Kas mani saista autosportā? Adrenalīns, ātrums, stratēģija. Māra Majore – Linē
Komentāri