Vāciete Nina Glocknere, iesaistoties brīvprātīgo apmaiņas programmā, nolēmusi desmit mēnešus pavadīt Latvijā. Viņa strādā Līgatnes pilsētas dienas centrā “Saulespuķe” un vada zīmēšanas nodarbības jauniešiem.
“Manuprāt, iesaistīšanās brīvprātīgo programmā ir ļoti noderīga ikvienam jaunietim. Tā ir iespēja iepazīt Eiropas valstis. Latvija ir jauna ES dalībvalsts, daudzi par to neko nezina. Arī es, izvēloties valsti, uz kuru doties, izvēlējos Latviju, jo neko daudz par to nezināju. Biju dzirdējusi vien nostāstus, ka šeit ir skaista daba, daudz mežu un dzīvo jauki cilvēki,” saka 20 gadus vecā jauniete un, jautāta par dzīvi Vācijā, saka: “ Vācijā pabeidzu ģimnāziju un nolēmu, ka vēlos iepazīt pasauli. Gribēju iegūt jaunus iespaidus un pieredzi, pirms iestāties universitātē. Visi mani draugi šobrīd jau studē, bet es vēlējos šo gadu pavadīt Latvijā.”
Nina nenoliedz, ka draugi bija pārsteigti par viņas izvēli. Īpaši tādēļ, ka arī gandrīz neko par šo valsti nezina.
“Latvija nav Itālija, kur visi pieraduši doties brīvdienās. Pirmajā mēnesī esmu nofotografējusi daudz skaistu vietu tepat Līgatnē, Siguldā un aizsūtījusi draugiem uz Vāciju. Viņi ir pārsteigti, ka šeit ir tik skaisti, un pat teica, ka braukšot pie manis ciemos,” saka Nina un atklāj, ka Cēsīs gan vēl nav paspējusi būt, bet to noteikti izdarīs.
“Kopā ar citiem brīvprātīgajiem bijām aizbraukuši uz Rīgu. Vecrīga ir ļoti skaista. Ļoti gribu aiziet uz operu. Esmu dzirdējusi, ka jums ir labas operas izrādes, aktieri un arī teātri,” saka Nina un atklāj, ka jau mēnesi mācās arī latviešu valodu.
“Latviešu valodas nodarbības ir divas reizes nedēļā. Dažus vārdus jau zinu. Ja kāds sarunājas latviski, šos vārdus pazīstu. Jāatzīst, ka latviešu valoda ir grūta. Ir tik daudz locījumu, grūti sadzirdēt atšķirību, kad saka, piemēram, Rīga vai Rīgā. Ir daudz lietu, kas vēl jāmācās, jāmācās un jāmācās,” smejot saka meitene.
Ar darbu dienas centrā “Saulespuķe” Nina ir ļoti apmierināta. Viņa tur ir trīs reizes nedēļā, spēlējas ar bērniem, vada zīmēšanas nodarbības jauniešiem un dara vēl daudz ko citu. Ninas aizraušanās ir arī volejbols, viņa vēlas to popularizēt arī Līgatnes jauniešu vidū.
“Pagājušajā nedēļā bērni mani veda uz Līgatnes dabas takām. Biju ļoti pārsteigta un priecīga par tur redzēto,” saka Nina un atklāj, ka pirmais mēnesis Latvijā paskrējis ļoti ātri. Viņa pat nav paspējusi noilgoties pēc mājām un draugiem.
“Es Latvijā jūtos labi. Arī vecāki, kad man piezvana, galvenokārt jautā, vai man te patīk. Un atbildu, ka patīk gan. Stāstīju viņiem, ka te ir ļoti skaisti lauku ciematiņi, skaista daba. Vēl jums ir ļoti garšīga šokolāde, konfektes un cepumi. Tepat Līgatnes veikalā nopirku divas paciņas cepumu un aizsūtīju uz Vāciju draugiem. Tiešām ļoti garšīgi beķerejas izstrādājumi. Katru dienu nopērku kādus citus un nogaršoju,” smejot saka Nina.
Jautāta par pirmajiem iespaidiem un to, kas viņai šķiet ļoti atšķirīgs starp abām valstīm, saka: “ Jums daudz jauniešu izmanto autostopus. Vācijā tas ir retums. Arī autobusi jocīgi brauc. Vācijā autobuss apstājas katrā pieturā, bet šeit cītīgi jāvaktē, lai nepabrauktu garām vajadzīgajai pieturai,” saka Nina un atzīst, ka citādi nemaz tik lielu atšķirību starp abām valstīm nav.
Komentāri