Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Vajag dzīvot interesanti

Druva
15:37
11.04.2013
10
Gunita Allena

Svētdienu vakaros daudzi savus tālrāžus pārslēdz uz šovu “Koru kari”, kurā veiksmīgu sniegumu turpina demonstrēt Cēsu karmīnkrāsas karoga koris ar Martu Kristiānu Kalniņu priekšgalā. Pagājušajā raidījumā Cēsu koris dziedāja Raimonda Paula “Elēģiju”, kurā soliste bija cēsniece Gunita Aļļena. – Kādas sajūtas pēc sekmīgās uzstāšanās? Koris no žūrijas saņēma trīs desmitniekus, kaut arī atzīmēm šoreiz nebija nozīmes. – Protams, ka sajūta laba, bet vai to ietekmēja šie desmitnieki, nezinu. Kāds varbūt iedomājās, ja pa īstam nevērtē, var atslābt. Nē! Ja reiz esam uzstādījuši to augsto latiņu, nevaram ne par milimetru nolaist zemāk. Katrā uzstāšanās reizē jāsper solītis uz priekšu! Šoreiz tiešām paspērām smuku soli, un tagad ir nedaudz bail, jo atpakaļ iet vairs nedrīkstam, jānotur līmenis. Protams, par desmitniekiem bija gandarījums, bet ne tik liels kā tad, ja būtu parastā vērtēšanas reize.

– Aprīļa sākumā dziedājāt „Apsnigsim, dosim godu tiem, apsnigsim”, un pirmdiena atnāca ar pamatīgu sniegu. – Katra dziesma mums ir kā maza izrāde, kurā esam aktieri, kas dzied. Kad sākām veidot šo uzstāšanos, mūsu horeogrāfe Linda un tērpu māksliniece Dina izdomāja stāstu, ko rādīsim – izlaidums, mīlestība. Un ka sniegs nebūs kā sniegs, bet ābeļu ziedi, kas vairāk iederas pavasarī. Bet kas bija patiesībā? Svētdien gatavojāmies raidījumam, ārā sniga lielām pārslām. Teicām, ka laikam esam piebūruši sniegu. Nākamajā dienā mums sūtīja īsziņas, ka varbūt varam kaut ko dziedāt par pavasari. – Piedalījies Cēsu korī arī pirmajā TV3 šovā. Šoreiz esat noturējušies ilgāk. Kur noslēpums? – Šoreiz esam noturējušies ļoti ilgi, toreiz bijām otrie, kas atstāja šovu. Bet vienmēr saku, ka nevajag neko salīdzināt, jo bērnus taču arī nesalīdzinām, visi vienlīdz mīļi. Pirmajā šovā korī gandrīz visi bijām cēsnieki, arī gados nedaudz vecāki, lai gan arī šajā korī piederība bijušajam Cēsu rajonam ir katram koristam. Dažam te ir lauku mājas, kāds mācās mūzikas vidusskolā. Manuprāt, esam ieguvēji, ka esam tāds kā Vidzemes koris, jo skatītāju loks plašāks un, ceru, balsotāju arī vairāk. Koristi ir gados jauni, es tur esmu kā veterāns.

– Vai, atceroties iepriekšējo pieredzi, pēc pirmajām kārtām nebija satraukums, ka atkal nebūs balsotāju? – Šoreiz esam noskaņojušies, ka nav vērts iespringt, ir jāļaujas. Jo saspringumu, to, ka ļoti centies, taču jūt, pamana, tas ietekmē sniegumu. Tāpēc labāk ir ļauties, uzticēties. Pagājušajā nedēļā kaut kā pēkšņi sapratu, ka esam tikuši tik tālu. Tā kā esam nolēmuši uzvaras gadījumā naudu ziedot Cēsu Sv. Jāņa baznīcai, mūs apciemo draudzes mācītājs Didzis, un tas arī uztur. Jūtu, ka lūgšanas palīdz, ka ir mums vēl kāds atbalstītājs, uz kuru varam paļauties. – Cik svarīgs “Koru karos” ir repertuārs? – Ļoti. Man liekas, ka šajā jomā mums paveicies ar Martu Kristiānu. Viņam ir smalka intuīcija. Vairākas reizes mums, dziedātājiem, sākumā bijusi tāda kā skepse, ka tā nebūs laba dziesma, bet esam sapratuši, ka jāpaļaujas viņa izvēlei. Kā tas būs, ja katrs savas vēlmes un iegribas gribēs realizēt? Būs bardaks! Mums jāuzticas Martam Kristiānam, un redzam, ka tas dod rezultātu. Līdz šim bijis ļoti labi, jo viņš jūt, kas vajadzīgs. – Vai dalība “Koru karos” prasa nolikt visu malā un veltīt laiku tikai šovam? – Tas prasa nenormālu laika patēriņu. Es zināju, ka tas būs neprātīgs darbs, bet vienreiz taču dzīvojam. Tāpēc nolēmu, ja mani paņem, tā būs lemts. Sākumā domāju, ka darīšu mierīgi, mācīšos, uzstāšos, bet neielaidīšu to visu sevī tik dziļi. Bet kas tev deva! Kā tagad smejos, manā vecumā būt tik naivai! Nu visa mana dzīve ir „Koru kari”, pārējais palicis otrajā plānā. Protams, visu nolikt malā nevar, jo darbā jādomā par novada svētkiem, citiem pasākumiem, bet pāri visam šobrīd tomēr ir „Koru kari”.

Slodze ir neprātīgi liela, galvenais, ir liels miega bads. Mēģinājumi ir katru vakaru, beidzas ap vieniem naktī, pat vēlāk. Kamēr mājās, kamēr gulēt, bet no rīta jau atkal jāceļas.

– Tātad mēģinājumi ir katru dienu?! – Izņemot pirmdienas, kas pēc svētdienas šova ir brīvas. Mēģinām ļoti nopietni, kā jau minēju, līmenis arvien vairāk jāceļ. To var panākt tikai, kārtīgi mēģinot. Tagad, kad koru ir mazāk, katram jādzied divas dziesmas, tātad, jāiemācās jaunā un vēl jāatkārto vecā, kaut ko uzlabojot. Darbs ir nenormāls, bet mierinu sevi, ka šovs tuvojas izskaņai. – Esi pieredzējusi dziedātāja, bet vai dziedot solo „Elēģijā”, bija satraukums? – Tieši tā. Uztraukums ir pirms katras uzstāšanās, bet šoreiz jo īpaši, jo biju atbildīga ne tikai par sevi, bet par visu kori.

– Esi piedalījusies divos “Koru karos”, arī ģimeņu dziedāšanas šovā. Kas ir tas vilinājums, piedalīties atkal un atkal. Tā ir atkarība? – Katrs esam citāds. Jā, es šādā ziņā esmu, teiksim, traka. Tā ir mana dzīve, varbūt nepiepildītais sapnis būt aktrisei. Tāpēc, ja ir iespēja piedalīties, cenšos to izmantot. Tā ir liela pieredze, katrs uznāciens ir notikums. Kāpēc dzīvot garlaicīgi, ja to var interesanti. Bet par to atkarību… Tā savā ziņā ir taisnība. Televīzijas cilvēki arī saka, ja reiz esi to pamēģinājis, gribas atkal un atkal. Es taču arī pamēģināju spēkus Cēsu televīzijā, kam diemžēl bija īss mūžs. Un kad dabū to smeķi, sajūti, ka sanāk, ka patīk, tas ir uz mūžu. Un pie pirmās izdevības atkal meties tajā iekšā.

– Iepriekšējo „Koru karu” kori sniedza koncertus. Vai arī Cēsu koris dosies vieskoncertos? – Uz lielu koncertēšanu gan nebriestam, bet ja tiksim fināla trijniekā, droši vien būs kaut kas jāpadomā. Daudz koncertu nesniegsim, bet kāds izbrauciens jau būs. Kā pirmais plānā ir koncerts Priekuļos, kur mēģinām, kur saņemam atbalstu. Piedalīsimies Mazajās Kalniņa dienās Inešos, un tad jau redzēsim!

Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi