Kā skolās nomainīt krievu valodu

Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi valsts vispārējās vidējās izglītības standartā nosaka, ka no 2026. gada 1. septembra kā otro svešvalodu varēs sākt apgūt tikai kādu no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu oficiālajām valodām vai svešvalodu, kuras apguvi nosaka starpvaldību līgumi izglītības jomā. Tādējādi tiks sekmēta ES un EEZ dalībvalstu oficiālo valodu apguve un veicināta jauniešu pilnvērtīgāka iekļaušanās Eiropas izglītības telpā.

Grozīju­mi paredz, ka tie skolēni, kuri līdz 2025./2026. mācību gada beigām būs sākuši citas otrās svešvalodas, tostarp krievu valodas, apguvi, varēs turpināt to apgūt līdz vispārējās vidējās izglītības programmas apguves noslēgumam, bet ne ilgāk kā līdz 2027./2028. mācību gada beigām. Vienlaikus Saeimā konceptuāli ir atbalstīti grozījumi Izglītības likumā, kas paredz iespēju skolēniem atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā jau 2025./2026. mācību gadā.

Priekšā daudz izaicinājumu

Cēsu novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Dina Dombrovska teic, ka izvērtēt aktuālo situāciju novada skolās plānots septembra izskaņā, vienlaikus arī diskutējot, domājot par to, kāds varētu būt tālākais rīcības plāns, lai Cēsu novada mācību iestādēs otrās svešvalodas apgūšanai rastu kopēju politiku. “Iepriekš bijām apkopojuši datus par tiem izglītojamajiem, kas bija atteikušies no krievu valodas līdz 2024.gada 21.jūnijam. Šobrīd plānojam no jauna apzināt aktuālos datus un izvērtēt tālāko darbības plānu, lai novada skolās tiktu nodrošināta iespēja apgūt citu sveš­valodu,” turpina D.Dombrovska.

Vislielākais skolēnu skaits (35), kas līdz 2024.gada 21.jūnijam bija atteikušies no krievu valodas mācībām, bija no Cēsu Valsts ģimnāzijas. Nākamais lielākais Cēsu Pil­sētas vidusskolā – 29. Tam sekoja septiņi skolēni no Jauno Līderu vidusskolas Lī­gat­nē, seši Cēsu 2.pamatskolā, divi Priekuļu pamatskolā un pa vienam Vec­piebalgas vidusskolā, Cēsu 1.pamatskolā un Cēsu Bēr­zaines pamatskolā. Visvairāk novada izglītības iestādēs kā otrā sveš­valoda krievu valodas vietā tiks piedāvāta vācu valoda, tai seko franču valoda. “Mēs visi saprotam šī lēmuma fonu, par to diskusiju nav. Diskusija ir par to, ko darīt ar šiem grozījumiem tālāk. Likuma grozījumi ir pieņemti, un mums ir jāmēģina īstenot plānu “B” vai “C”,” viedoklī dalās D.Dombrov­ska. “Sagaidām, ka bērni brīnišķīgi orientēsies divās svešvalodās – primāri angļu valodā un vēl kādā. Plāns ir patiešām uzteicams, kamēr nesākam to īstenot un nesaskaramies ar reālo situāciju – proti, var gadīties, ka ļoti labs franču valodas skolotājs pēc viena mācību gada izvēlas doties prom, lai strādātu citā izglītības iestādē. Tā ir problēma.

Var būt arī situācija, ka skola nodrošina svešvalodu, bet skolā ierodas bērns no cita novada, citas pilsētas, kurš iepriekšējā gadā ir apguvis citu valodu. Tad nu mācību iestādei ir jādomā, kā šo situ­āciju risināt. Tas nozīmē, ka laiva ir palaista jūrā, tai būtu jāturpina ceļš uz vienu vai otru pusi, bet tā absolūti nav piemērota vētrai, skarbiem ūdeņiem. Tas raksturo situāciju ar sveš­valo­dām.”

Ar skolu direktoriem iecerēts izrunāt situācijas, kas var rasties saistībā ar grozījumu stāšanos spēkā. “Mēģināsim ar direktoriem vienoties par konkrētu plānu, rast risinājumus. Varbūt rosināsim sko­lotājus, kas strādā mācību iestādē, apgūt vēl vienu svešvalodu, un sniegsim atbalstu tiem, kas izrādītu vēlmi šīs zināšanas iegūt. Mums ir daudz pedagogu ar ļoti lielu pieredzi profesijā. Ir skaidrs, ka, domājot par svešvalodu apguvi kopumā, mums, pašvaldībai, ir jādomā, kā atbalstīt un motivēt esošos un topošos pedagogus.

Mums ļoti lielu atbalstu sniedz Gētes institūts un Latvijas – Francijas institūts, kuri piedāvā potenciālajiem skolotājiem iespēju bez maksas apgūt attiecīgi vācu un franču valodu. Tomēr pārzināt valodu tā, lai to varētu sekmīgi mācīt skolā, nav viegls uzdevums. Esam milzīgu izaicinājumu priekšā. Arī valstij ir jādomā, kā šo situāciju uzlabot. Ir jāapdomā konkrēti studiju virzieni, kas nodrošinātu pietiekamu pedagogu ataudzi,” tā D.Dombrovska.

Pašvaldība, domājot par pedagogu nodrošinājumu, īsteno studējošo stipendiju programmu. Šogad atbalstu saņem astoņi studējošie pedagogi. “Pirmajā iesaukuma gadā prioritāte bija skolas atbalsta personāls, pērn līdzās atbalsta personālam, mūzikas un sākumskolas pedagogiem pievienojām otras svešvalodu skolotāju. Tobrīd stipendijai pieteicās tikai sākumskolas pedagogi, neviens, kas studētu otru svešvalodu. Sa­protam, ka šis būs ļoti grūts uzdevums,” atzīst D.Dom­brov­ska.

Visbiežāk piedāvā apgūt vācu valodu

Kā novadā gaidāmajām pārmaiņām gatavojas skolu direktori un kāda situāciju ir patlaban, “Druva” jautāja pašiem izglītības iestāžu vadītājiem.

Cēsu Valsts ģimnāzijā arvien kā otrā svešvaloda tiek piedāvātas krievu, vācu un franču valoda. Direktore Ina Gaiķe pastāsta: “Pedagogu pietiek visu piedāvāto valodu apguvei. Varēsim tās nodrošināt gan līdz pamatskolas, gan vidusskolas beigām. Pārejot uz citu skolu, skolēnam problēmas, protams, var būt, tāpēc mūsu ieteikums vismaz novadā veidot vienotu otrās svešvalodas apguves konceptu. Tas būtu Izglītības pārvaldes kompetencē  – veikt izpēti par otrās svešvalodas pieprasījumu, skolu piedāvājumu,  nodrošināt otrās svešvalodas pedagogiem slodzi novada robežās, ievērojot attālumu starp skolām.” Direktore arī teic, ka skolā arvien ir iespēja apgūt arī krievu valodu: “Ja vidusskolas posmā to izvēlas tikai daži skolēni un  nevar nokomplektēt grupu, lūdzam izvēlēties citu svešvalodu, ko mācām.”

Arī Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā otro sveš­valodu programmā ir četras valodas. “Mūsu skolā tiek piedāvāta vācu, spāņu, franču valoda, dažām klasēm arī krievu valoda,” pastāsta ģimnāzijas direktors Oskars Kaulēns.

“Spāņu un franču valodu māca skolotāja, kas ir arī 10.klases audzinātāja, tāpēc nedomāju, ka varētu rasties šo mācību pārrāvums, jo skolotāja ir mūsu pamatkomandas sastāvā. Pro­tams, nevar noliegt, ka ne vienmēr otro svešvalodu apmācību izdodas nosegt tik veiksmīgi kā mūsu skolā.” O.Kaulēns atzīst, ka, mainot skolu, noteikti varētu būt izaicinājums sākt mācīties kādu citu sveš­valodu. Krievu valodu ģimnāzijā mācās 9.klases un arī 11.klases audzēkņi. Šī valoda kā alternatīva skolā pieejama pēdējo gadu.

“Priekuļu pamatskolā kā otro svešvalodu piedāvā krievu un vācu valodu. Skolēni, tās ir 5.līdz 9.klases, kam jāmācās otra sveš­valoda, pabeigs mācīties pie skolotājiem, kuri priekšmetu māca šobrīd,” pastāsta Priekuļu vidusskolas direktores vietniece Anita Skrastiņa. “Bērni un jaunieši mācību iestādes maina bieži ne tikai novada robežās. Mūsu skolā vasarā 5.- 9.klašu posmā iestājās 11 skolēni, apmēram puse no citiem novadiem. Mūsu piedāvājums atbilda viņu iesāktajai otrajai sveš­valodai. Taču noteikti būs gadījumi, kas jārisina individuāli.

Ģimnāzijās un skolās ar lielāku skolēnu skaitu droši vien otrās svešvalodas piedāvājums varētu aptvert vairākas populārākās un novada teritorijas izglītības iestādēs mācītās valodas.”

Arī Drabešu Jaunās pamatskolas skolēniem kā otro svešvalodu ir iespējams apgūt vācu valodu. “Ar vācu valodas pedagogu esam ļoti apmierināti, to māca Ilze Sarkanābola. Bērni varēs apgūt vācu valodu pamatlīmenī. Iespējams, mainot izglītības iestādi, kur ir cita otrā svešvaloda, varētu rasties nedrošība, taču vācu valodu māca diezgan daudzās skolās,” viedoklī dalās skolas direktore Kristīne Paisuma.

Cēsu 1.pamatskolā jau pirms izmaiņām normatīvajos dokumentos par svešvalodas mācīšanu kā otrā svešvaloda tika piedāvāta ne tikai krievu valoda, bet arī vācu valoda, tomēr to izvēlējās samērā maz skolēnu. “Šobrīd no jauna piedāvājam apgūt vācu valodu, bet tie, kuri kā otru svešvalodu uzsākuši mācīties krievu valodu, nav izteikuši vēlēšanos to mainīt,” pastāsta skolas direktore Antra Avena. “Saprotu, ka izvēli, ko piedāvāt skolēniem, pamatā nosaka speciālistu pieejamība.”

A.Avena vērtē, ka novada līmenī būtu jādefinē, kuras no valodām būtu “galvenās”, ko piedāvātu pamatskolas posmā.  “Citas valodas, iespējams, var apgūt ārpusklases nodarbībās. Plašāks valodu piedāvājums varētu būt vidējās izglītības posmā.”

Arī Cēsu Bērzaines pamatskolas skolēni turpina mācīties krievu valodu. “Otrā svešvaloda mūsu skolā ir vācu valoda, un krievu valodu apgūst tie skolēni, kuri jau bija iesākuši to mācīties. Šobrīd varam diezgan droši teikt, ka skola varēs nodrošināt vācu valodas apguvi līdz pat  pamatskolas beigām. Pie mums pastāvīgā darbā ir vācu valodas skolotāja,” pastāsta direktora vietniece izglītības jomā Sarmīte Gaiķe.

Cēsu Pilsētas vidusskolā kā otrā svešvaloda tiek piedāvāta franču vai krievu valoda. “Šobrīd pedagogu nodrošinājums skolā ir pietiekams. Protams, dažādais otrās svešvalodas piedāvājums skolās ietekmē bērnu iespēju mainīt mācību iestādi. Jau pagājušajā mācību gadā 5.un 10.klašu skolēniem kā otro svešvalodu mūsu skola piedāvāja tikai franču valodu,” situāciju atklāj skolas direktore Aija Sīmane.

Vecpiebalgas vidusskolā krievu valodu turpina mācīties 6. – 9.klašu grupas skolēni, bet 5.klasē pasniedz vācu valodu. Direktore Ilona Strelkova pastāsta, ka skola aizvien ir pastāvīga vācu valodas skolotāja meklējumos.

Lēmumu pieņem politiķi, bet atbildība skolu direktoriem

Jaunpiebalgas vidusskola jau divus gadus meklē otrās sveš­valodas skolotāju, taču bez rezultāta, tāpēc pagaidām te mācās krievu valodu. “No nākamā mācību gada sākt  obligāti nodrošināt otro svešvalodu, Eiropas Savienības tautu valodas apguvi lauku reģionu skolām ir liels izaicinājums. Šķiet, atkal pieņemti lēmumi, neizvērtējot situāciju un reālās iespējas. Bažas rada, kā nodrošināt šīs otrās svešvalodas sistemātiskumu, jo pedagogi mēdz mainīties. Neesmu drošs, vai to, ko iesākām mācīties, pēc gada vai diviem varēsim turpināt. Mēs runājam par skolēnu labbūtību un kvalitatīvu izglītību, bet vai kāds var pateikt, ko darīt skolēnam, mainot mācību iestādi, kur tiek mācītas atšķirīgas svešvalodas? Skolēni, izvēloties ģimnāziju no 7. klases, var nonākt situācijā, ka jāmācās atkal cita valoda. Manuprāt, obligātai vajadzēja būt pirmajai sveš­valodai, angļu valodai, bet otrā svešvaloda varēja būt fakultatīvā vai interešu izglītības līmenī,” teic Jaunpiebalgas vidusskolas direktors Arnis Ratiņš.

Amatas pamatskolas direktors Valdis Nītiņš nenoliedz, ka otrās svešvalodas jautājums, viņaprāt, pateicoties nekompetentiem politiķu lēmumiem, ir ļoti sarežģīts. “Nedrīkst pieņemt likumus, kuru izpilde tiek pārlikta uz skolu direktoru pleciem bez reāla risinājuma! Šobrīd katra skola lāpās, kā māk. Kādam otrā ir vācu, kādam spāņu, kādam franču utt. Kas notiks ar tiem bērniem, kuri kaut kāda iemesla dēļ mainīs skolu? No vācu uz franču? Kā skolēns varēs iekļauties klasē, kurā, piemēram, jau divus gadus mācās franču valodu, bet viņš ir mācījies vācu? Ir vēl citi neatbildēti jautājumi, bet politiķi visu ir novēluši uz skolu direktoriem,” skarbāku viedokli pauž V.Nītiņš. “Kur skolas var atrast otrās svešvalodas skolotāju, ja varam viņam piedāvāt divas stundas nedēļā, kas ir 80 eiro mēnesī bruto? Ar šo summu pedagogs, braucot uz lauku skolu, mēnesī nespēs nosegt pat degvielas izmaksas.”

Viņš arī atzīst, ka pedagogu nodrošinājuma skolā līdz pamatskolas beigām nav – līdzīgi ir ar pirmo svešvalodu. “Pašreiz Amatas pamatskolai ir paveicies, jo 5.klase kā otro svešvalodu mācīsies vācu valodu. Kā būs nākamgad, nezinu. Sestā līdz devītā klase turpina apgūt krievu valodu. No valsts politikas viedokļa ir izcila tuvredzība skolā atteikties no krievu valodas. Robeža ar šo kaimiņvalsti nekur nepazudīs.”